Ģeoloģiskie laikmeti — definīcija, periodi un galvenie posmi

Uzzini ģeoloģisko laikmetu definīciju, periodu iedalījumu un galvenos posmus (paleocēns—holocēns). Iepazīsties ar IUGS lomu un stratigrāfijas lēmumiem.

Laikmets ģeoloģijā ir kāda perioda daļa. Tā kainožu laikmets tagad tiek iedalīts trīs periodos - paleogēnā, neogēnā un kvartārā. Visbeidzot tos iedala šajos laikmetos: paleocēns, eocēns, oligocēns, miocēns, pliocēns, pleistocēns un holocēns.

Terciārs, kas tagad netiek lietots ("deprecated"), ietvēra paleogēnu un neogēnu. Tāpēc pēdējo periodu sauc par kvarternu, un arī par to bija lielas debates. Šādus lēmumus pieņem Starptautiskā ģeoloģijas zinātņu savienība (IUGS). Šī organizācija vada Starptautisko stratigrāfijas komisiju, kas lemj par to, kā nosaukt ģeoloģiskos slāņus un posmus. Savu darbu tā apraksta šādi:

Kas ir ģeoloģiskie laikmeti un kā tie tiek noteikti?

Ģeoloģiskā laika skalā laikmets (epoch) ir mazāka vienība nekā periods (period) un lielāka nekā posms (age). Hierarhija no lielākā līdz mazākajam parasti ir: eons → ēra → periods → laikmets → posms. Lai noteiktu robežas starp šīm vienībām, stratigrāfi izmanto vairākas metodes:

• Biostratigrāfija — fosiliju sastāvs (raksturīgas sugas vai grupas, kas parādās vai pazūd slāņos).
• Magnetostratigrāfija — zemes magnētiskā lauka reversijas ieraksti nogulumos.
• Izotopu un radiometriskā datēšana — absolūtie vecumi, piemēram, urāna‑svina vai argona‑kālija metodes.
• Ķīmiskā stratigrāfija — izmaiņas elementu vai izotopu sastāvā (piem., oglekļa izotopi) norādes uz klimata vai okeānu apstākļu maiņu.

Oficiālās robežas starp laikmetiem un to sākuma punktus bieži definē ar GSSP (Global Boundary Stratotype Section and Point), tautā sauktu par "zelta tapas" — konkrētu ģeoloģisku vietu, kur atrodama starpreža robeža.

Kainožu (kainozoja) galvenie posmi un to raksturojums

Kainožu jeb Cenozoic laiks sākas pēc dinozauru laikmeta beigām — aptuveni pirms 66 miljoniem gadu. To iedala trīs lielākos periodos: paleogēns, neogēns un kvartārs. Zemāk ir īss katra laikmeta pārskats ar aptuvenajiem laika ierobežojumiem un galvenajiem notikumiem:

• Paleocēns (aptuveni 66–56 milj. g. p. m. ē.): atveseļošanās pēc K–Pg izmiršanas notikuma; pirmajiem zīdītājiem un modernu grupu priekštečiem sāk izplatīties; klimats salīdzinoši siltāks.
• Eocēns (aptuveni 56–33,9 milj. g. p. m. ē.): "zaļāks" un siltāks klimats ar plašām tropu līdz subtropu floras zonām; strauja zīdītāju un dažu mūsdienu dzīvnieku kārtu attīstība; sākas polaritātes un okeānu cirkulācijas izmaiņas.
• Oligocēns (aptuveni 33,9–23,03 milj. g. p. m. ē.): globāla atdzišana; jūras līmeņa un biotopu pārkārtošanās; daudzu mūsdienu dzīvnieku grupu stabilizācija un pļavu/stepju ekosistēmu izveide.
• Miocēns (aptuveni 23,03–5,333 milj. g. p. m. ē.): papildus atdzišana un žāvēšanās daudzviet; zālāju un stepju paplašināšanās; hominoīdu (cilvēkveidīgo priekšteči) evolūcijas nozīmīgi posmi.
• Pliocēns (aptuveni 5,333–2,58 milj. g. p. m. ē.): turpinās klimatiskā svārstība, beidzas daudzu tropu sugu izplatība; parādās dzīvnieku un augu sugu sadalījumi, kuru rezultātā veidojas reģionālās faunas.
• Pleistocēns (aptuveni 2,58 milj.–0,0117 milj. g. p. m. ē.): ledus laikmetu cikli (glaciācijas un interglaciāli); lielu savvaļas sugu attīstība un izzušana; hominīdi, tajā skaitā Homo sapiens, izplatās un adaptējas.
• Holocēns (aptuveni 0,0117 milj. g. p. m. ē. – tagad): pēc pēdējā ledusposma norieta relatīvi stabili, silti klimatiskie apstākļi; cilvēku civilizāciju attīstība, lauksaimniecības izplatīšanās un intensīvas ietekmes uz vidi sākums.

Quaternary / Kvartārs un "Terciārs"

Vārds Terciārs agrāk lietots, lai aprakstītu lielu daļu kainožu, taču tas ir novecojis ("deprecated") un mūsdienās stratigrāfijā aizstāts ar saistītiem oficiāliem periodiem — paleogēnu un neogēnu. Tā vietā par pēdējo ģeoloģisko periodu lieto kvartāru (kvartārs), kura robežas un iekšējā dalījuma definīcijas ir bijušas plašā diskusijā starp zinātniekiem. Starptautiskā stratigrāfijas komisija (ISC/IUGS) pieņem lēmumus par šīm robežām, pamatojoties uz stratigrāfisku pierādījumu kopumu (fosilijas, radiometriskie dati, magnetostratigrāfija utt.).

Anthropocēns — jauns laikmets vai ne?

Ievērojama mūsdienu diskusija saistīta ar priekšlikumu definēt Anthropocēnu — cilvēka darbības radītu globālu ģeoloģisku ietekmi raksturojošu laikmetu. Iespējamie sākuma datumi, ko piedāvā pētnieki, ietver industriālās revolūcijas laikmetu vai vidu 20. gadsimtu (t.s. "Great Acceleration"), taču šis termins vēl nav oficiāli ratificēts kā stratigrāfisks laikmets IUGS līmenī.

Kāpēc tas viss ir svarīgi?

Ģeoloģisko laikmetu un periodu noteikšana ļauj zinātniekiem:

• salīdzināt zemes vēsturi starp dažādām vietām,
• izprast klimata, dzīvības un zemes virsmas pārmaiņu tempu un cēloņus,
• prognozēt nākotnes procesus, pamatojoties uz pagātnes paraugiem.

Īsumā — laikmets ir viens no ģeoloģiskās laika skalas līmeņiem, un to definīcijas, robežas un nosaukumi tiek rūpīgi noteikti starptautiskā līmenī, balstoties uz stratigrāfiskiem pierādījumiem. Debates par jaunu laikmetu (piem., Anthropocēna) vai par periodu dalījumiem (kā terciārs pret kvartāru) turpinās, jo stratigrāfija attīstās un parādās jauni dati.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ģeoloģijā ir laikmets?

J: Kā iedala kainozoja laikmetu?

J: Kādi ir kainozoja ēras laikmeti?

J: Kas ģeoloģijā ir terciārs?

J: Kāpēc kainozoja ēras pēdējo periodu sauc par kvarternu?

Jautājums: Kas nosaka, kā nosaukt ģeoloģiskos slāņus un posmus?

J: Kāda ir Starptautiskās Ģeoloģijas zinātņu savienības misija?

Meklēt pēc burta