Kvartārs — pēdējais ģeoloģiskais periods: ledus laikmets un cilvēks
Kvartārs: pēdējais ģeoloģiskais periods — ledus laikmeti, cilvēces rašanās un milzu zīdītāju izmiršana. Uzzini par klimata un cilvēka ietekmi.
Kvartārs ir pašreizējais ģeoloģiskais periods. Tas ir jaunākais no trim kainozoja laikmeta periodiem un seko neogēnam, kas ir otrs kainozoja periods. Kvartārs sākās pirms aptuveni 2,6 miljoniem gadu un turpinās līdz mūsdienām. Tā kā lēmums par Kvartāra kā atsevišķa perioda statusu balstās uz daudzām stratigrāfiskām un klimatiskām liecībām, to ir apstiprinājusi Starptautiskā stratigrāfijas komisija (ICS).
Kvartāra laikā atkārtoti ritēja plaši ledus laikmeti — ledāju paplašināšanās un atkāpšanās, kas būtiski pārveidoja Zemes reljefu, hidrosfēru un klimatu. Šajā periodā arī attīstījās un izplatījās anatomiski mūsdienīgi cilvēki (Homo sapiens); cilvēka attīstība, migrācijas un tehnoloģiju uzlabojumi Kvartāra laikā ievērojami ietekmēja bioloģiskās kopienas un ainavas. Kvartāra gaitā izmira daudzas milzīgas zīdītāju sugas — piemēram, mamuti (Mammuthus), vilnainie degunradži (Coelodonta) un citas megafaunas pārstāvjus. Šo izmiršanu parasti skaidro kā klimata pārmaiņu, dzīvotņu samazināšanās un cilvēku intensīvāku medības kombinācijas rezultātu.
Kvartāra sadalījums
Kvartārs tradicionāli tiek dalīts divos ģeoloģiskos laikmetos:
- Pleistocēns — aptuveni no 2,6 milj. g. līdz 11 700 gadiem pirms mūsdienām. Pleistocēnā notika vairāki glaciālie un interglaciālie cikli, veidojās plašas ledāju segas Ziemeļamerikā un Eiropā, dziļi izmainījās jūras līmeņa svārstības un ģeomorfoloģija.
- Holocēns — aptuveni pēdējos 11 700 gadu. Holocēns iezīmē stabilāku, siltāku klimatu pēc pēdējā ledus maksimuma un dod sākumu cilvēku lauksaimniecības, pastāvīgu apmetņu un civilizāciju attīstībai.
Klimats un pierādījumi
Par Kvartāra klimata vēsturi liecina dažādi arhīvi: ledus urbumu dati, jūras sedimentu kerotipi, augsnes loess slāņi, sūnu un ziedputekšņu analīzes (pollen) un stalaktītu/stalagmītu datu rinda. Piemēram, pēdējā ledus maksimuma laikā (aptuveni pirms 21 000 gadiem) jūras līmenis bija apmēram 120–130 metrus zemāks nekā mūsdienās, kas atklāja zemūdens platības un veicināja sugu migrācijas.
Cilvēks Kvartārā
Cilvēka evolūcija un kultūras pārmaiņas notika galvenokārt Pleistocēnā un turpinājās Holocēnā. Pleistocēna beigu fāzē Homo sapiens izplatījās ārpus Āfrikas, mijiedarbojās ar neandertāliešiem un citām arhaiskām hominīnu grupām, savukārt Holocēnā — pateicoties klimatiskajai stabilitātei — attīstījās lauksaimniecība, ciemati, pilsētas un sarežģītas sabiedrības. Šajā procesā cilvēka ietekme uz vidi kļuva arvien nozīmīgāka — mainījās biotopi, tika iekarotas jaunas zemes un izveidotas pastāvīgas infrastruktūras.
Megafaunas izmiršana un cilvēku loma
Kvartāra beigās un Holocēna sākumā daudzas lielas sugas izzuda. Izmiršanas cēloņi parasti tiek skaidroti kā klimata pārmaiņu, biotopu fragmentācijas un cilvēku medniecības kombinācija; to nozīme atšķiras reģionos. Pētījumi rāda, ka, piemēram, Amerikas kontinenta megafaunas kritums daļēji sakrīt ar cilvēku iekļūšanu šajās teritorijās un klimata maiņu pēc ledus atkāpšanās.
Mūsdienu perspektīva — klimata pārmaiņas un "antropossēns"
Šodien Kvartārs turpinās, bet cilvēka darbība rada jaunu ietekmes mērogu: strauja atmosfēras sasilšana, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, tūkstošiem gadu veidoto ainavu pārkārtošana un jūras līmeņa paaugstināšanās. Daļa pētnieku piedāvā ierakstīt cilvēka izraisītās globālās pārmaiņas jaunā laikmeta — antropossēna — statusā. Šis jēdziens tiek plaši apspriests zinātnē un sabiedrībā, bet līdz šim nav oficiāli ratificēts kā jauns stratigrāfisks laikmets no Starptautiskās stratigrāfijas komisijas puses.
Kopsavilkums
Kvartārs ir dinamiska un salīdzinoši jauna Zemes vēstures nodaļa, ko raksturo atkārtoti ledāji, straujas klimata svārstības un cilvēka attīstība no mednieku–vācēju sabiedrībām līdz modernajām civilizācijām. Šis periods būtiski veidojis mūsdienu zemes virsmu, bioloģiskās kopienas un cilvēka vietu pasaulē.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir Kvantiķis?
A: Kvartārs ir pašreizējais ģeoloģiskais periods, kas sākās pirms aptuveni 2,6 miljoniem gadu un turpinās vēl šodien.
J: Kas ir neogēns?
A: Neogēns ir kainozoja ēras otrais periods, kas ir pirms kvartāra.
Jautājums: Cik periodu ir pašreizējā eonā - fanerozojā?
A: Pašreizējā eonā, fanerozojā, ir divpadsmit periodi, un kvartārs ir pēdējais no tiem.
J: Kas apstiprina, ka kvartārs ir periods?
A: Kvartāra kā perioda statusu ir apstiprinājusi Starptautiskā stratigrāfijas komisija (ICS).
J: Kādi nozīmīgi notikumi ir notikuši kvartāra periodā?
A.: Kvartāra laikā bija ledus laikmets, attīstījās anatomiski mūsdienīgi cilvēki un klimata pārmaiņu un cilvēku medību dēļ iznīka daudzas lielas zīdītāju sugas.
J: Kādi divi ģeoloģiskie laikmeti ietilpst kvartārā?
A: Kvartārs ietver divus ģeoloģiskos laikmetus, proti, pleistocēnu un holocēnu.
J: Kādi faktori tiek ņemti vērā, kad ģeologi runā par periodu laiku?
A: Kad ģeologi diskutē par periodu laiku, tiek ņemts vērā daudz informācijas, piemēram, radiometriskā datēšana, indeksa fosilijas un ģeoloģiskie notikumi.
Meklēt