Homo sapiens
Homo sapiens (latīņu: "gudrais cilvēks") ir zinātniskais nosaukums cilvēku sugai.
Homo ir cilvēku dzimta. H. sapiens ir vienīgā saglabājusies Homo ģints suga.
Mūsdienu cilvēkus dažkārt dēvē par "anatomiski moderniem cilvēkiem". Homo sapiens sevi uzskata par ietekmīgāko sugu uz planētas. Tomēr daudzām dzīvības sugām, īpaši augiem un protistiem, ir bijusi daudz lielāka ietekme uz gaisu, iežiem, dzīvību un dabisko vidi uz Zemes.
Izcelsme
Nesenā mūsdienu cilvēku izcelsme no Āfrikas ir izplatītākais mūsdienu cilvēku anatomiskās izcelsmes un izplatības modelis.
Hipotēze par cilvēka vienotu izcelsmi tika publicēta Čārlza Darvina grāmatā "Cilvēka izcelsme" (1871). Šo koncepciju pamato mūsdienu mitohondriālās DNS izpēte, kā arī pierādījumi, kas balstīti uz fosilo cilvēku fizisko antropoloģiju. Saskaņā ar ģenētiskajiem un fosilajiem pierādījumiem vecākās Homo sapiens versijas attīstījās tikai Āfrikā pirms 200 000 līdz 100 000 gadu, viena atzara locekļiem atstājot Āfriku pirms 90 000 gadu un laika gaitā aizstājot agrākās cilvēku populācijas, piemēram, neandertāļus un Homo erectus.
Nesenā vienīgā mūsdienu cilvēku izcelsme Austrumāfrikā ir gandrīz vienprātīga zinātnieku kopienas nostāja.
Pilna neandertāliešu genoma sekvencēšana liecina, ka neandertāliešiem un dažiem mūsdienu cilvēkiem ir kopīgas dažas senas ģenētiskās līnijas. Pētījuma autori norāda, ka viņu atklājumi atbilst neandertāliešu piejaukumam, kas dažās populācijās sasniedz 4 %. Šīs piejaukšanās iemesls nav zināms. 2012. gada augustā veiktajā pētījumā tika izteikts pieņēmums, ka DNS pārklāšanās ir neandertāliešu un mūsdienu cilvēku kopīgā priekšteča atliekas.
H. sapiens rašanās no iepriekšējām Homo sugām. Horizontālā ass attēlo ģeogrāfisko atrašanās vietu, vertikālā ass - laiku pirms miljoniem gadu. Zilas zonas norāda uz klātbūtni noteiktā laikā un vietā.
Evolūcija
Homo ģints evolūcijas laiks no pēdējā kopīgā priekšteča ir aptuveni pirms 10 līdz 2 miljoniem gadu, bet H. sapiens no Homo erectus - aptuveni pirms 1,8 līdz 0,2 miljoniem gadu.
Zinātniski pētījumi par cilvēka evolūciju galvenokārt attiecas uz Homo ģints attīstību, taču parasti tiek pētīti arī citi hominīdi un hominīni, piemēram, australopiteki. Par "mūsdienu cilvēkiem" uzskata Homo sapiens sugu, kuras vienīgā dzīvā pasuga ir Homo sapiens sapiens.
Homo sapiens idaltu, otra zināmā pasuga, ir izmirusi. Homo neanderthalensis, kas izmiris pirms 30 000 gadu, dažkārt tiek klasificēts kā pasuga "Homo sapiens neanderthalensis". Ģenētiskie pētījumi liecina, ka mūsdienu cilvēku un neandertāliešu funkcionālā DNS atšķīrās pirms 500 000 gadu.
Tāpat arī atrastos Homo rhodesiensis sugas īpatņus daži klasificē kā pasugas, taču šī klasifikācija nav plaši pieņemta.
Agrākās sugas fosilijas
Vēl nesen tika uzskatīts, ka anatomiski mūsdienīgi cilvēki pirmo reizi fosiliju liecībās parādījās Āfrikā pirms aptuveni 195 000 gadiem. Molekulārās bioloģijas pētījumi liecināja, ka aptuvenais visu mūsdienu cilvēku populāciju atšķiršanās laiks no kopējā priekšteča ir pirms 200 000 gadu. Plašā Āfrikas ģenētiskās daudzveidības pētījumā tika konstatēts, ka ǂKhomani san cilvēkiem bija vislielākā ģenētiskā daudzveidība starp 113 atsevišķām populācijām, no kurām tika ņemti paraugi, un tie bija viena no 14 "senču populāciju kopām". Pētījumā arī tika noteikta mūsdienu cilvēku migrācijas izcelsme Āfrikas dienvidrietumu daļā, netālu no Namībijas un Angolas piekrastes robežas.
Pagājušā gadsimta 60. gados arheoloģiskā atradne Džebel Irhudā, Marokā, tika datēta ar aptuveni 40 000 gadu vecumu, bet 2000. gados tā tika datēta no jauna. Tagad tiek uzskatīts, ka tā vecums ir no 300 000 līdz 350 000 gadu. Galvaskausa forma ir gandrīz identiska mūsdienu cilvēkam, lai gan žoklis ir atšķirīgs.
Dabiskās atlases spēki ir turpinājuši iedarboties uz cilvēku populācijām, un ir pierādījumi, ka pēdējos 15 000 gadu laikā atsevišķos genoma reģionos ir notikusi selekcija.
