Dabiskā vide — definīcija, ekosistēmas un dabas resursi
Dabiskā vide, tās ekosistēmas un dabas resursi — skaidri par klimatu, ūdeni, augsni, biodaudzveidību un cilvēka ietekmi. Praktiski piemēri un nozīme ilgtspējai.
Dabiskā vide nozīmē visu dzīvo un nedzīvo dabiski, t.i., ne cilvēka darbības dēļ. Visums ir dabisks, bet bieži ar terminu "dabiskā vide" apzīmē tikai dabu uz Zemes. Tā ietver gan organiskos (augi, dzīvnieki, mikroorganismi), gan neorganiskos (ieži, klimats, ūdens, gaisa sastāvs) komponentus, kā arī to mijiedarbību un procesus, kas notiek dažādos telpiskos un laika mērogos.
Parasti tiek ietverti divi aspekti:
- Ekoloģiskās vienības, kas ir dabiskas sistēmas bez lielas cilvēka iejaukšanās. Tās ietver visu veģetāciju, mikroorganismus, augsni, iežus, atmosfēru un dabas parādības.
- Universāli dabas resursi un fiziskas parādības, kurām nav skaidru robežu. Tie ir klimats, gaiss, ūdens, enerģija, starojums, elektriskais lādiņš un magnētisms.
Ir arī apbūvētā vide. Tajā cilvēks ir mainījis ainavas un dabisko vidi, lai izveidotu pilsētas un lauksaimniecības zemes. Apbūvētā vide veido savas ekosistēmas elementus, taču tās funkcijas, bioloģiskā daudzveidība un materiālo resursu atjaunošanās bieži ir samazināta salīdzinājumā ar neskartu dabu.
Ekosistēmas un to veidi
Ekosistēma ir mijiedarbības tīkls starp dzīvajiem organismiem un to apkārtējo vidi. Galvenie ekosistēmu veidi ir:
- Meži (temperatūras, taigas, tropu meži)
- Pļavas un stepes
- Mitrāji un purvi
- Salas un piekrastes ekosistēmas
- Saldūdens ekosistēmas (upes, ezeri)
- Jūras un okeāna ekosistēmas
Katrai ekosistēmai ir raksturīgas sugas, barības ķēdes, barības tīkli un enerģijas plūsma. Ekosistēmu veselība nodrošina gaisa un ūdens attīrīšanu, augsnes veidošanos, klimata regulāciju un pārtikas ražošanu.
Dabas resursi un to kategorizācija
Dabas resursus var iedalīt divās galvenajās kategorijās:
- Atjaunojamie resursi – piemēram, koksne, ūdens, lauksaimniecības raža, bioloģiskā daudzveidība. Pareiza apsaimniekošana ļauj tiem atjaunoties.
- Neatjaunojamie resursi – piemēram, minerāli, fosilā kurināmā nogulsnes. To izsīkums ir neatgriezenisks vai atjaunošanās notiek ļoti ilgos ģeoloģiskos laika mērogos.
Tāpat dabas resursus raksturo ekosistēmu pakalpojumi: provisioning (pārtika, ūdens), regulating (klimata un plūdu regulācija), supporting (augsnes veidošanās, fotosintēze) un cultural (rekreācija, estētiskā un garīgā vērtība).
Cilvēka ietekme un galvenie draudi
Cilvēka darbība būtiski ietekmē dabisko vidi. Galvenie draudi ir:
- Biotopu iznīcināšana un fragmentācija (mežu izciršana, zemes izmantošana lauksaimniecībai)
- Piesārņojums (gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums)
- Klimata pārmaiņas, kas maina temperatūru, nokrišņu režīmu un jūras līmeņa augšanos
- Pārapdzīvotība un resursu pārmērīga izmantošana (pārzveja, pārkušanas)
- Invazīvas sugas, kas traucē vietējo ekoloģisko līdzsvaru
Šie faktori samazina bioloģisko daudzveidību, vājinot ekosistēmu spēju sniegt pakalpojumus un palielinot sociālekonomiskos riskus.
Saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana
Dabas vides aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai nepieciešamas vairākas pieejas:
- Izveidot un uzturēt aizsargājamās teritorijas un dabas parkus
- Atjaunot degradētas ekosistēmas (mežu atjaunošana, mitrāju atjaunošana)
- Ieviešot ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības prakses
- Samazināt piesārņojumu un emisijas, pārejot uz tīrāku enerģiju
- Veicināt vides izglītību un vietējo kopienu iesaisti lēmumu pieņemšanā
Starptautiskas vienošanās, valstu likumi un vietējās iniciatīvas kopā var palīdzēt saglabāt dabisko vidi nākamajām paaudzēm.
Kāpēc dabiskā vide ir svarīga? Tā nodrošina dzīves pamatus — gaisu, ūdeni, pārtiku, klimata stabilitāti un kultūras vērtības. Saglabājot un pareizi apsaimniekojot dabisko vidi, mēs aizsargājam gan sugu daudzveidību, gan cilvēku labklājību.
Šo termītu pilsētu ir uzbūvējuši miljoniem termītu. Tomēr termīti nav cilvēki, tāpēc šī pilsēta ir dabiska vide.
Etimoloģija
Dabas vides galvenos komponentus var definēt vienkārši. "Dabas" var klasificēt
- EVA daudzvalodu vides glosārijs
- ES Vides ģenerāldirektorāts
- Rehbar Development Foundation - Attīstības fonds/organizācija, kas darbojas vides, izglītības un veselības jomā
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir dabiskās vides definīcija?
A: Dabiskā vide ir visas dzīvās un nedzīvās radības, kas rodas dabiski, t.i., ne cilvēka darbības dēļ.
J: Ko parasti nozīmē termins "dabiskā vide"?
A: Termins "dabiskā vide" parasti nozīmē dabu uz Zemes.
J: Kādas ekoloģiskās vienības parasti iekļauj dabiskajā vidē?
A: Dabiskajā vidē parasti iekļauj ekoloģiskās vienības, kas ir dabiskas sistēmas bez lielas cilvēka iejaukšanās. Tās ietver visu veģetāciju, mikroorganismus, augsni, iežus, atmosfēru un dabas parādības.
J: Kādi universāli dabas resursi un fizikālās parādības ietilpst dabiskajā vidē?
A: Dabiskajā vidē ietilpst universāli dabas resursi un fizikālās parādības, kurām nav skaidri noteiktu robežu. Tās ir klimats, gaiss, ūdens, enerģija, starojums, elektriskais lādiņš un magnētisms.
J: Kas ir apbūvētā vide?
A: Apbūvētā vide ir vieta, kur cilvēks ir pārveidojis ainavu un dabisko vidi, lai izveidotu pilsētas un lauksaimniecības zemes.
Vai apbūvētā vide ietilpst dabas vides kategorijā?
A: Nē, apbūvētā vide neietilpst dabiskās vides kategorijā, jo tā ir cilvēka darbības rezultāts.
J: Vai dabiskajā vidē ietilpst arī nedzīvas lietas?
A: Jā, nedzīvās lietas, piemēram, augsne un ieži, ir iekļautas dabiskajā vidē.
Meklēt