Nature, kas pirmo reizi publicēts 1869. gada 4. novembrī, ir pasaulē visvairāk citētais zinātniskais žurnāls. Tas ir arī visilgāk nepārtraukti iznākošais zinātniskais nedēļas žurnāls. Žurnālu dibināja Džozefs Normans Lokjērs (Joseph Norman Lockyer), un tā redakcija ilgstoši atradusies Londonā. Mūsdienās Nature izdod Nature Publishing Group, kas kopš 2015. gada ir daļa no izdevniecības konsorcija Springer Nature.
Lielākā daļa zinātnisko žurnālu tagad ir ļoti specializēti. Nature ir viens no nedaudzajiem žurnāliem, kas joprojām publicē oriģinālus pētnieciskus rakstus visā zinātnes diapazonā. Nozīmīgi jauni sasniegumi un oriģināli zinātniskie pētījumi tiek publicēti Nature kā raksti vai vēstules. Tiek publicēti arī svarīgu pētniecības jomu apskati un pārskati. Raksti žurnālā parasti tiek izvērtēti caur recenzēšanas procesu — tos vērtē gan redaktori, gan neatkarīgi recenzenti; tomēr redakcija bieži pieņem lēmumu arī par vajadzību pēc platākas zinātnes kopienas interešu kritērijiem, kas padara žurnālu īpaši selektīvu.
Žurnāla galvenā auditorija ir zinātnieki, taču lasītāju vidū ir arī daudzi citi interesenti, kuri interesējas par zinātni. Tāpēc raksti tiek rakstīti un rediģēti tā, lai tie būtu saprotami citu nozaru zinātniekiem un izglītotai plašākai sabiedrībai. Tā rezultātā Nature bieži ietekmē sabiedrisko diskusiju, politikas veidošanu un mediju ziņojumus par nozīmīgiem atklājumiem.
Katra numura priekšpusē ir redakcijas raksti, ziņas un tematiskie raksti par zinātnieku interesējošiem jautājumiem. Tēmas ietver aktualitātes, zinātnes finansējumu, uzņēmējdarbību, zinātnisko ētiku un pētniecības sasniegumus. Ir arī sadaļas par grāmatām un mākslu. Sakarā ar rakstu apjoma ierobežojumiem drukātajā tekstā bieži vien ir iekļauts tikai attiecīgā darba kopsavilkums. Sīkāka informācija var tikt ievietota žurnāla tīmekļa vietnes papildmateriālos. Tīmekļa vietne papildus piedāvā plašu arhīvu, multimediju saturu, datu komplektus un saites uz paplašinātām metodēm.
Nature ir izveidojis virkni specializētāku žurnālu, kuros tiek publicēti garāki, tehniskāki raksti, kas nebūtu piemēroti plašākam Nature lasītāju lokam. Šo sēriju ietvaros ir gan tematiski virzieni (piem., ģenētika, medicīna, fizika), gan starpdisciplināras platformas, kā arī pilnībā atvērtā piekļuves žurnāli. Kopumā tie veido plašāku Nature Portfolio, kur publicējas gan augsta līmeņa pārskati, gan ļoti specializētas pētījumu ziņas.
Ietekme un nozīme
Nature ir izcila nozīme zinātnes vēsturē un mūsdienu zinātnes komunikācijā. Tajā publicēti daudzi nozīmīgi atklājumi — piemēram, 1953. gada raksti par DNS dubultspirāli (Watson un Crick) — un žurnāls regulāri publicē pētījumus, kas ietekmē gan akadēmisko vidi, gan sabiedrisko politiku. Tā augstā redakcionālā kvalitāte un plašais prestižs padara Nature par vienu no svarīgākajiem laikrakstiem, kur publicēt rezultātus, ja mērķis ir ātra redzesloka paplašināšana visā zinātnes kopienā.
Pieejamība un digitālā klātbūtne
Tradicionāli Nature iznācis abonementa režīmā, taču mūsdienās žurnālam ir plaša digitālā klātbūtne: tīmekļa vietne ar papildu materiāliem, e-pasta jaunumu izsūtījumi, sociālo mediju konti, podkāsti un video. Autori var izvēlēties publicēšanu ar atvērtu piekļuvi par maksu (hibrīdmodelis), un daļa rakstu kļūst pieejami bez maksas pēc noteikta laika. Tāpat pastāv arī atsevišķi pilnībā atvērtās piekļuves žurnāli Nature Portfolio ietvaros.
Kritika un kvalitātes kontrole
Kā visai ietekmīgai publikācijai, Nature ir bijušas arī kritikas — piemēram, par selektīvu publicēšanas praksi, iespējamu sensacionālu virsrakstu izmantošanu vai diskusijām par piekļuvi maksas sienas dēļ. Arī reproducējamības jautājumi un atsevišķi atkārtoti vai labojumi ir bijuši plaši apspriesti; žurnālam ir izstrādātas procedūras korekcijām un atsaukumiem, kā arī vadlīnijas datu un metožu pieejamībai, lai uzlabotu pētījumu pārskatāmību.
Visbeidzot, Nature turpina attīstīties, paplašinot digitālos pakalpojumus, sadarbojoties ar zinātnes kopienām un pielāgojoties debatēm par atvērtu piekļuvi, zinātnes ētiku un datu publiskošanu. Tā joprojām ir viena no centrālajām platformām, kur publicēt nozīmīgus starpdisciplinārus zinātniskus atklājumus.
