Dabas pakalpojumi: definīcija, ekonomiskā vērtība un ekosistēmu loma

Uzzini, kā dabas pakalpojumi veido ekonomisko vērtību, aprēķini un ekosistēmu loma ilgtspējīgai attīstībai — būtiska analīze, dati un politikas ietekme.

Dabas pakalpojumi ir termins, ar ko apzīmē veidus, kā daba sniedz labumu cilvēkiem. Tas jo īpaši nozīmē tos ieguvumus, kurus var izmērīt ekonomiskā izteiksmē. Roberts Kostanza un citi dabas kapitāla teorētiķi 20. gadsimta 90. gados analizēja dabas sniegtos pakalpojumus cilvēcei.

Aprēķināts, ka septiņpadsmit šo pakalpojumu ekonomiskais devums ir aptuveni 33 triljoni ASV dolāru gadā, kas ir lielāks nekā visas cilvēces ekonomikas darbības, kas ir aptuveni 25 triljoni ASV dolāru. To aprēķināja, pamatojoties uz aplēstajām izmaksām, kas saistītas ar dabas sniegto pakalpojumu aizstāšanu. Šim nolūkam tie tika salīdzināti ar līdzvērtīgiem pakalpojumiem, ko sniedz cilvēki. Šis aprēķins skaidri parāda, ka cilvēce nevar attīstīties bez dabas sniegtajiem pakalpojumiem.

Šis pētījums ir būtisks dabas kapitāla teorijai.

Taču šim pētījumam nebija lielas ietekmes uz valdības politiku vai PTO, SVF vai G8 ekonomikas un tirdzniecības politiku.

Kas ietilpst jēdzienā un kā tos iedala

Dabas pakalpojumi parasti sagrupē četrās galvenajās kategorijās:

• Sniedzamie (provisioning) pakalpojumi — tie, kas nodrošina materiālus un resursus, piemēram, pārtiku (zivsaimniecība, lauksaimniecība), koksni, saldūdens, zāļaugus un izejvielas.
• Regulējošie (regulating) pakalpojumi — dabas procesi, kas kontrolē vidi, piemēram, klimata regulācija (oglekļa uzglabāšana), notekūdeņu attīrīšana, plūdu samazināšana un apputeksnēšana.
• Kulturālie (cultural) pakalpojumi — nemateriālie ieguvumi cilvēkiem: rekreācija, estētiskā un garīgā vērtība, zinātniskie pētījumi un izglītība.
• Atbalstošie (supporting) pakalpojumi — pamatprocesi, kas ļauj pastāvēt citiem pakalpojumiem, piemēram, augsnes veidošanās, barības vielu cikls un primārā ražība.

Ekonomiskā vērtība un novērtēšanas metodes

Ekonomiskā novērtēšana palīdz salīdzināt dabas sniegto labumu ar citiem resursu izmantošanas veidiem un pieņemt lēmumus. Izplatītākās metodes ir:

• Tirgus cenas — izmanto reālas tirgus cenas, ja pakalpojums tieši tiek tirgots (piem., kokmateriāli, zivs).
• Aizvietošanas un izvairīšanās izmaksas — cik maksātu aizstāt dabas pakalpojumu ar tehnoloģiju vai infrastruktūru (piem., ūdens attīrīšanas iekārtas, plūdu aizsardzība).
• Revealed preference metodes (piem., ceļošanas izmaksu metode, hedoniskā cenu metode) — balstās uz cilvēku patieso uzvedību, kas atspoguļo pakalpojuma vērtību.
• Stated preference metodes (piem., contingent valuation) — aptaujas, kur cilvēki izsaka gatavību maksāt par noteiktām vides izmaiņām.
• Kopējas labklājības analīze un dabas kapitāla kontu veidošana — mēģina iekļaut ekosistēmu vērtību valsts vai uzņēmuma grāmatvedībā.

Šīs metodes palīdz lēmumu pieņēmējiem, bet tām ir neskaidrības: dati var būt ierobežoti, scenāriji atkarīgi no pieņēmumiem, un ne visi kultūras vai ētiskie aspekti viegli pārveidojami naudā.

Ekosistēmu loma un konkrēti piemēri

• Apputeksnēšana — bišu un citu apputeksnētāju darbība nodrošina daudzu kultūraugu ražu; bez tās raža un pārtikas drošība samazinātos.
• Ogļskābās gāzes sekvestrācija — meži un mitrāji uzņem oglekli, palīdzot mazināt klimata pārmaiņas un to izmaksas.
• Ūdens attīrīšana un aizsardzība pret plūdiem — mitrāji un piekrastes ekosistēmas absorbē ūdeni, filtrē piesārņojumu un samazina infrastruktūras izmaksas.
• Pārtikas un materiālu nodrošināšana — zivsaimniecība, mežsaimniecība un lauksaimniecība sniedz tiešus ienākumus un pārtiku miljoniem cilvēku.
• Kultūras vērtība — dabas vietas veicina tūrisma un atpūtas nozari, kā arī kopienu identitāti un garīgo labklājību.

Ierobežojumi un kritika

• Monetārā novērtēšana nevar pilnībā atspoguļot visus dabas aspektus, īpaši kultūras un morālās vērtības.
• Nezināmais un nelinearitāte — ekosistēmas var pāriet neatgriezeniskos stāvokļos, un to vērtība var strauji mainīties.
• Ģeogrāfiskas un sociālas nevienlīdzības — ekonomiskie aprēķini bieži neuzrāda, kuri tieši cilvēki gūst labumu vai cietīs no izmaiņām.
• Politiskās un institucionālās barjeras — pat labi aprēķini nereti nenoved pie politiskām izmaiņām, ja nav intereses vai kapacitātes tās īstenot.

Nozīme politikā un pārvaldībā

Lai gan Roberts Kostanza un citi pētījumi palīdzēja izprast ekonomisko dimensiju, to ietekme uz starptautisko politiku un lielo institūciju lēmumiem bija ierobežota — kā norādīts arī sākotnējā pētījumā, tas nebija spēcīgi integrēts valdības politikās vai starptautiskās institūcijās (PTO, SVF, G8). Galvenie iemesli ir:

• Kompleksitāte un nezināmais zinātniskajos novērtējumos.
• Politiskā griba un īstermiņa ekonomisko interešu dominēšana.
• Nepieciešamība pēc praktiskiem instrumentiem un skaidrām rekomendācijām, kas pielāgotas konkrētām valstīm un nozarei.

Tomēr kopš tā laika dabas pakalpojumu konceptu vairāk izmanto plānošanā un pārvaldībā: tiek veidoti dabas kapitāla konti, īstenotas maksāšanas shēmas par ekosistēmu pakalpojumiem (PES), ieguldīta 'zaļā infrastruktūrā' un pieņemti aizsardzības pasākumi. Starptautiskās vides un zinātnes iniciatīvas (piem., dažādi ekosistēmu novērtējumi) palīdz iekļaut šos aspektus lēmumu pieņemšanā.

Secinājums

Dabas pakalpojumi ir būtisks resurss cilvēces drošībai, labklājībai un ekonomikai. Ekonomiskā novērtēšana palīdz parādīt to nozīmi un salīdzināt ar citām izmaksām, taču tai jābūt pavadošai citām pieejām — vides aizsardzībai, sociālā taisnīguma izvērtēšanai un ilgtermiņa politikas plānošanai. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, dabas pakalpojumu vērtību jāintegrē gan vietējā, gan nacionālā un starptautiskā līmenī lēmumu pieņemšanā.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir "dabas pakalpojumu" definīcija?

J: Kas analizēja dabas sniegtos pakalpojumus cilvēcei pagājušā gadsimta 90. gados?

J: Kāds pēc viņu aprēķiniem ir septiņpadsmit analizēto pakalpojumu ekonomiskais devums?

J: Kādu salīdzinājumu veica dabas kapitāla teorētiķi, aprēķinot dabas pakalpojumu ekonomisko ieguvumu?

J: Ko skaidri parāda dabas pakalpojumu ekonomisko ieguvumu aprēķins?

J: Kas ir dabas kapitāla teorijas pamatā?

J: Vai pētījums par dabas pakalpojumu ekonomiskajiem ieguvumiem ir būtiski ietekmējis valdības politiku, PTO, SVF vai G8 ekonomikas un tirdzniecības politiku?

Meklēt pēc burta