Neurospora
Neurospora ir askomicētu sēņu ģints. Vispazīstamākā šīs ģints suga ir Neurospora crassa, kas ģenētikā un molekulārajā bioloģijā ir izplatīts modeļorganisms.
Pirmo reizi šī sēnīte tika publicēta 1843. gadā, kad tika konstatēts Francijas maizes ceptuvju invāzijas gadījums.
N. crassa izmanto kā modeļa organismu, jo to ir viegli audzēt un tam ir haploīds dzīves cikls, kas padara ģenētisko analīzi vienkāršu, jo pēcnācējos parādās recesīvas iezīmes. Ģenētiskās rekombinācijas analīzi atvieglo meiozes produktu sakārtotais izkārtojums Neurospora askosporās. Ir sekvencēts viss tās septiņu hromosomu genoms.
Neurospora tika izmantota Edvarda Tatuma un Džordža Velsa Bīdela eksperimentos, par kuriem viņi 1958. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā. Beadle un Tatums pakļāva N. crassa rentgena stariem, izraisot mutācijas. Pēc tam viņi novēroja kļūmes metaboliskajos ceļos, ko izraisīja kļūdas konkrētos fermentos. Tā rezultātā viņi izvirzīja hipotēzi "viens gēns, viens enzīms", kas paredz, ka konkrēti gēni kodē konkrētus proteīnus. Vēlāk viņu hipotēzi līdz enzīmu ceļiem attīstīja Normans Horovics (Norman Horowitz), kurš arī strādāja ar Neurospora.
Žurnāla Nature 2003. gada 24. aprīļa numurā tika ziņots, ka N. crassa genoms ir pilnībā sekvenēts. Genoms ir aptuveni 43 megabazes garš un ietver aptuveni 10 000 gēnu. Pašlaik tiek īstenots projekts, kura mērķis ir radīt celmus, kas satur visu N. crassa gēnu mutantus.
Dabiskajā vidē N. crassa dzīvo galvenokārt tropu un subtropu reģionos. To var atrast augošu uz atmirušām augu atliekām pēc ugunsgrēkiem. Neurospora tiek aktīvi izmantota pētniecībā visā pasaulē. Tā ir svarīga, lai noskaidrotu molekulāros notikumus, kas saistīti ar diennakts ritmu, epigenētiku un gēnu slāpēšanu, šūnu polaritāti, šūnu saplūšanu, attīstību, kā arī daudziem šūnu bioloģijas un bioķīmijas aspektiem.
Šķirnes un citi materiāli darbam ar Neurospora ir pieejami sēnīšu ģenētikas krājumu centrā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Neurospora?
A: Neurospora ir askomicētu sēņu ģints, no kuras pazīstamākā suga ir Neurospora crassa.
J: Kad pirmo reizi tika publicēta informācija par šo sēni?
A: Pirmo reizi šī sēne tika publicēta 1843. gadā, kad tika konstatēts Francijas maizes ceptuvju inficēšanās gadījums.
J: Kāpēc N. crassa izmanto kā modeļorganismu?
A.: N. crassa izmanto kā modeļorganismu, jo to ir viegli audzēt un tai ir haploīds dzīves cikls, kas padara ģenētisko analīzi vienkāršu, jo pēcnācējos parādās recesīvās īpašības, un ģenētiskās rekombinācijas analīzi atvieglo meiozes produktu sakārtotais izkārtojums Neurospora askosporās.
J: Kādu balvu ieguva Edvards Tatums un Džordžs Velss Bīdls par eksperimentiem ar N. crassa?
A: Edvards Tatums un Džordžs Vellss Bīdls 1958. gadā saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par eksperimentiem ar N. crassa.
J: Cik garš ir tās genoms?
A: N. crassa genoms ir aptuveni 43 megabāzes garš un ietver aptuveni 10 000 gēnu.
J: Kādu projektu zinātnieki īsteno saistībā ar N. crassa?
A.: Zinātnieki īsteno projektu, kura mērķis ir radīt celmus, kas satur visu N. crassa gēnu knockout mutantus.
J: Kādā vidē Neurospora var dabiski augt?
A:Dabiskajā vidē Neurospora aug uz atmirušām augu atliekām pēc ugunsgrēkiem, galvenokārt tropu un subtropu reģionos.
