Genoms
Organisma genoms ir visa tā iedzimtā informācija, kas kodēta tā DNS (vai dažu vīrusu gadījumā - RNS). Tas ietver gan gēnus, gan nekodētās DNS sekvences. Profesors Hanss Vinklers šo terminu radīja 1920. gadā.
Vinklera definīcija tulkojumā skan šādi:
"Es ierosinu haploīdu hromosomu komplektu apzīmēt ar izteicienu genoms, kas kopā ar atbilstošo protoplazmu nosaka sugas materiālo pamatu ....". p165
Tomēr neviena haploīdu hromosomu kopa nenosaka pat sugas DNS. Tā kā populācijā ir ļoti daudz dažādu alēļu, katrs indivīds ir ģenētiski atšķirīgs. Pat diploīds indivīds ir ģenētiski daudzveidīgs. Šā iemesla dēļ Dobžanskis deva priekšroku "hromosomu kopumam", un tagad definīcijai jābūt plašākai par Vinklera definīciju. Haploīdu hromosomu kopas genoms ir tikai paraugs no sugas kopējās ģenētiskās daudzveidības.
Ar terminu "genoms" var apzīmēt visu kodola DNS kopumu ("kodola genoms"), taču to var lietot arī attiecībā uz organelām, kas satur savu DNS, piemēram, mitohondriju genomu vai hloroplastu genomu.
Genoma izmēri
| Organisms | Genoma lielums (bāzes pāri) | Piezīme |
| Vīruss, bakteriofāgs MS2 | 3569 | Pirmais sekvencētais RNS genoms |
| Vīruss, SV40 | 5224 | |
| Vīruss, fāgs Φ-X174 | 5386 | Pirmais sekvencētais DNS genoms |
| Vīruss, fāgs λ | 5×10 4 | |
| 1.6×10 5 | Mazākais ne-virusālais genoms, 2007. gada februāris | |
| Baktērija, Escherichia coli | 4×10 6 | Vislabāk izpētītā baktērija. |
| Baktērija, Solibactoer usitatus | 1×10 7 | Lielākais zināmais baktēriju genoms |
| Protists, Amoeba dubia | 6.7×10 11 | Lielākais zināmais genoms, bet apstrīdēts. |
| Augs, Arabidopsis thaliana | 1.57×10 8 | 2000. gada decembrī secenots pirmais augu genoms. |
| Augs, Genlisea margaretae | 6.34×10 7 | Mazākais reģistrētais ziedošā auga genoms, 2006. gads. |
| Augs, Fritillaria assyrica | 1.3×10 11 | |
| Augs, Populus trichocarpa | 4.8×10 8 | Pirmais koka genoms, 2006. gada septembris |
| Raugs, Saccharomyces cerevisiae | 2×10 7 | |
| Sēne, Aspergillus nidulans | 3×10 7 | |
| Nematode, Caenorhabditis elegans | 9.8×10 7 | Pirmais daudzšūnu dzīvnieku genoms, 1998. gada decembris. |
| Kukaiņi, Drosophila melanogaster jeb augļmuša | 1.3×10 8 | |
| Kukaiņš, Bombyx mori jeb zīda varde | 5.30×10 8 | |
| Kukaiņš, Apis mellifera jeb medus bite | 1.77×10 9 | |
| Zivis, Tetraodon nigroviridis, Puffer zivju suga | 3.85×10 8 | Mazākais zināmais mugurkaulnieku genoms |
| 3×10 9 | ||
| Zivis, Protopterus aethiopicus aka marmorainā plaušu zivs | 1.3×10 11 | Lielākais zināmais mugurkaulnieku genoms |
Piezīme: vienas cilvēka šūnas DNS garums ir ~ 1,8 m (bet platums ~ 2,4 nanometri).
Saistītās lapas
- Gene
- Sekvences analīze
- Cilvēka genoms
- ENCODE: pilnīga cilvēka genoma analīze
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir genoms?
A.: Genoms ir visa organisma iedzimtā informācija, kas kodēta tā DNS (vai dažu vīrusu gadījumā - RNS). Tas ietver gan gēnus, gan DNS nekodētās sekvences.
J: Kas radīja terminu "genoms"?
A: Profesors Hanss Vinklers 1920. gadā radīja terminu "genoms".
J: Ko Vinklers definēja kā genomu?
A: Vinklers definēja genomu kā "haploīdu hromosomu kopumu, kas kopā ar attiecīgo protoplazmu nosaka sugas materiālo pamatu".
J: Vai katram indivīdam ir ģenētiskā daudzveidība?
A: Jā, pateicoties populācijā esošajām alēlēm, katrs indivīds ir ģenētiski atšķirīgs. Pat diploīdiem indivīdiem piemīt ģenētiskā daudzveidība.
J: Ko nozīmē, kad mēs sakām "kodola genoms"?
A: Kad mēs runājam par "kodola genomu", tas nozīmē tieši kodola DNS kopumu.
J: Vai bez kodola genoma ir arī citi genomi?
A: Jā, ir arī mitohondriju genomi un hloroplastu genomi, kas satur savu DNS.
