Protisti
Protisti ir vienšūnas eikarioti (organismi ar kodolu). Terminu Protista pirmo reizi lietoja Ernsts Hekels 1866. gadā. Protisti nav dabiska grupa jeb klods, jo tiem nav kopīgas izcelsmes. Līdzīgi kā aļģes vai bezmugurkaulnieki, tie bieži vien tiek grupēti kopā ērtības labad.
Termins "protisti" ietver mikroorganismus no vairākiem attāli radniecīgiem dzimtas organismiem. Daži no tiem ir autotrofi (tas nozīmē, ka tie paši iegūst barību fotosintēzes ceļā), bet citi ir heterotrofi (tas nozīmē, ka tie barojas ar organiskajām vielām).
Lielākā daļa protistu ir ļoti mazi. Tie sastāv no vienas vai ne vairāk kā dažām šūnām - tie ir mikroskopiski un parasti neredzami ar neapbruņotu aci. Dažas aļģes ir protisti, ja tās ir vienšūnas. Daudzi protisti ir daļa no planktona, un tie ir ļoti svarīgi ekosistēmai. Protistu šūnas var būt ārkārtīgi sarežģītas, un bieži vien tās ir maz izprastas. Tagad ir iespējams veikt DNS sekvencēšanu, un vairāki protisti ir analizēti. Rezultāti liecina, ka Protista nav monofiliska grupa. Tā ir parafilētiska un nav vienots klods. Tāpēc Protista taksonomija ir diezgan neskaidra.
Daži protisti izraisa slimības. Plasmodium falciparum izraisa malāriju; miega slimību arī izraisa protists.
Kā piemērs vienšūnu organismam protivielu valstībā var minēt parameciju jeb "čību dzīvnieciņu". Paramecijs pārvietojas, izmantojot savas mazās, matiņiem līdzīgās šķiedras, ko sauc par skropstiņām, un ēd, izmantojot skropstiņas, lai ieslaucītu barību savā barības vakuolā. Citi protisti var būt amebas, kas pārvietojas, izstiepjot pseidopodus un ieplūstot tajos vai plūstot ap barības daļiņām un tās uzsūcot.
Dažādi protistu veidi: . pulksteņrādītāja virzienā no augšas pa kreisi: sarkanās aļģes, brūnās aļģes, ciliāti, zeltainās aļģes, Foraminifera ; parazītisks bļodiņš; patogēnā ameba ; amebozoju gļotsēne.
Izcelsme un taksonomija
Protisti nav monofilisks klods. Šis termins ir ērts apzīmējums aptuveni 20 dažādu vienšūnu eikariožu sugu apzīmēšanai. Tie atšķiras pēc šūnu organelēm, specializētām vienībām, kas veic precīzi noteiktas funkcijas, piemēram, mitohondrijiem un plastīdām. Tas pierāda, ka tās dažādos veidos ir pārgājušas no prokariontiem. Tagad ir diezgan skaidrs, ka visas vai lielākā daļa šo organoelementu ir cēlušies no kādreiz neatkarīgām prokariotām (baktērijām vai arhejām) un ka eikariošu šūna ir "mikroorganismu kopiena", kas darbojas kopā "izdevīgā laulībā". Jāatzīst, ka Protista ir dažādu vienšūnu formu kopums, bet, lai gan sarežģītāka taksonomija ir mainīga (mainās), Protista joprojām ir noderīgs termins.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas ir protists?
A: Protisti ir vienšūnas eikarioti, t. i., organismi ar kodolu. Tie nav dabiska grupa, un ērtības labad tos bieži vien sagrupē kopā. Lielākā daļa protistu ir ļoti mazi un mikroskopiski, parasti neredzami ar neapbruņotu aci.
J: Kā protisti paši ražo savu pārtiku?
A: Daži prototisti ir autotrofi, t. i., tie paši iegūst barību fotosintēzes ceļā. Citi ir heterotrofi, t. i., tie barojas ar organiskām vielām.
J: Vai visas aļģes ir uzskatāmas par protivīriem?
A: Jā, ja tās ir vienšūnas, tad tās var uzskatīt par Protista valstības daļu.
J: Kāda nozīme ir protistiem ekosistēmā?
A: Daudzi protisti ir daļa no planktona, tāpēc tiem ir svarīga loma ekosistēmā.
J: Kādas metodes ir izmantotas, lai analizētu protistus?
A: Tagad ir iespējams izmantot DNS sekvenēšanu, lai analizētu dažādus protistu veidus. Tas ir atklājis, ka Protista nav monofiliska grupa, bet drīzāk parafiliska un nav vienots klods.
J: Vai daži protisti var izraisīt slimības?
A: Jā, Plasmodium falciparum izraisa malāriju, un miega slimību var izraisīt arī dažu veidu protu organismi.
J: Kāds ir piemērs vienšūnu organismiem Protista valstībā?
A: Šāda organisma piemērs ir Paramecium jeb "čību dzīvnieciņš". Paramecijs pārvietojas, izmantojot savas mazās matiņiem līdzīgās šķiedras, ko sauc par skropstiņām, un ēd, izmantojot skropstiņas, lai iesūktu barību savā barības vakuolā.
