Ekosistēma
Ekosistēma ir liela dzīvo organismu (augu, dzīvnieku un mikrobu) kopiena noteiktā teritorijā. Dzīvās un fiziskās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas ar barības vielu cikliem un enerģijas plūsmām. Ekosistēmas var būt jebkura lieluma, bet parasti tās atrodas konkrētās vietās.
Katrai ekosistēmai ir sava kopiena. Piemēram, akvārija kopienā var būt mazas zivtiņas un citi organismi. Tuksneša kopienā var būt kaktusi, mazas čūskas un skorpioni. Dīķa sabiedrībā var būt vardes, kukaiņi, čūskas un augi, bet meža sabiedrībā var būt truši, lapsenes un priedes. Sugas sabiedrībā ir sadalītas populācijās atbilstoši konkrētām dzīvotnēm un ekoloģiskajām nišām ekosistēmā.
Koraļļu rifi ir ļoti produktīva jūras ekosistēma.
Lietus mežu ekosistēmas ir bagātas ar bioloģisko daudzveidību. Šī ir Gambijas upe Senegālā.
Ekosistēmas piemērs
Dinamika
Ekosistēmas ir stabilas, bet ne stingras. Tās reaģē uz būtiskām izmaiņām vidē, īpaši klimata pārmaiņām. Piemēram, lielākie lietus meži ir saglabājušies ilgu laiku (dažos gadījumos varbūt 50 miljonus gadu vai vairāk). Mainoties nokrišņu daudzumam un temperatūrai, mainās arī tās. Mēs zinām, ka Amazones lietus meži samazinājās ledus laikmetos un paplašinājās siltākos periodos.
Primārā ražošana
Visu ekosistēmu dzinējspēks ir primārā ražošana. Primārā ražošana ir organisko vielu ražošana no neorganiskiem oglekļa avotiem. Tas notiek fotosintēzes ceļā. Tā ir oglekļa cikla virzītājspēks, kas ietekmē globālo klimatu ar siltumnīcas efektu.
Fotosintēzes procesā augi iegūst enerģiju no gaismas un izmanto to, lai apvienotu oglekļa dioksīdu un ūdeni, iegūstot ogļhidrātus un skābekli. Visu ekosistēmas augu veikto fotosintēzi sauc par kopējo primāro produkciju (GPP). Aptuveni 48-60 % no GPP tiek patērēti augu elpošanā. Pārējo daļu sauc par tīro primāro produkciju (TPP). Kopējo fotosintēzi ierobežo dažādi vides faktori. Tie ir, piemēram, pieejamās gaismas daudzums, augu lapu laukums, lai uztvertu gaismu (citu augu aizēnošana ierobežo fotosintēzi), oglekļa dioksīda un ūdens pieplūdums un fotosintēzes veikšanai piemērota temperatūra.
Veidi
Daži no galvenajiem ekosistēmas veidiem:
- Ūdens ekosistēma
- Jūras ekosistēma
- Saldūdens ekosistēma
- Ezeru ekosistēma
- Upes ekosistēma
- Mitrāji
- Sauszemes ekosistēma
- Forest
- Lietus mežs
- Lielā Yellowstone ekosistēma
- Piekrastes zona
- Piekrastes zona
- Tuksnesis
- Zālāji
- Tundra
- Taiga
Saldūdens ekosistēma Kanāriju salu salā Grankanārijā.
Saistītās lapas
- Bioloģiskā daudzveidība
- Biosfēras rezervāts
- Dabas vide
- Veģetācija
- Savvaļas dzīvnieki
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir ekosistēma?
A: Ekosistēma ir liela dzīvo organismu kopiena noteiktā teritorijā, kur dzīvās un fiziskās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas ar barības vielu cikliem un enerģijas plūsmām.
J: Kādi ir trīs ekosistēmas dzīvo organismu veidi?
A: Trīs ekosistēmas dzīvo organismu veidi ir augi, dzīvnieki un mikrobi.
J: Kas ekosistēmā savieno dzīvos un fiziskos komponentus?
A: Barības vielu cikli un enerģijas plūsmas savieno ekosistēmas dzīvos un fiziskos komponentus.
Vai ekosistēmas vienmēr ir vienāda lieluma?
A: Nē, ekosistēmas var būt jebkura lieluma.
Vai dažādās ekosistēmās ir dažādas sabiedrības?
A: Jā, katrai ekosistēmai ir sava kopiena.
J: Kādi ir dažādu ekosistēmu kopienu piemēri?
A: Dažādu ekosistēmu kopienu piemēri ir akvārija kopiena ar mazām zivtiņām un citiem organismiem, tuksneša kopiena ar kaktusiem, mazām čūskām un skorpioniem, dīķa kopiena ar vardēm, kukaiņiem, čūskām un augiem, kā arī meža kopiena ar trušiem, lapsām un priedēm.
J: Kā tiek sadalītas ekosistēmas sabiedrības sugas?
A: Sugas ekosistēmas sabiedrībā ir sadalītas populācijās atkarībā no to konkrētajām dzīvotnēm un ekoloģiskajām nišām ekosistēmā.
