Kas ir ekosistēma? Definīcija, piemēri un galvenie jēdzieni

Ekosistēma ir liela dzīvo organismu (augu, dzīvnieku un mikrobu) kopiena noteiktā teritorijā. Dzīvās un fiziskās sastāvdaļas ir savstarpēji saistītas ar barības vielu cikliem un enerģijas plūsmām. Ekosistēmas var būt jebkura lieluma, bet parasti tās atrodas konkrētās vietās.

Katrai ekosistēmai ir sava kopiena. Piemēram, akvārija kopienā var būt mazas zivtiņas un citi organismi. Tuksneša kopienā var būt kaktusi, mazas čūskas un skorpioni. Dīķa sabiedrībā var būt vardes, kukaiņi, čūskas un augi, bet meža sabiedrībā var būt truši, lapsenes un priedes. Sugas sabiedrībā ir sadalītas populācijās atbilstoši konkrētām dzīvotnēm un ekoloģiskajām nišām ekosistēmā.

Galvenās ekosistēmas sastāvdaļas

Ekosistēmu veido divas galvenās daļas:

• Biotiskie komponenti — visi dzīvie organismi: ražotāji (piem., augi, fotoraugs), patērētāji (zālēdāji, plēsēji) un sadalītāji (sēnes, mikrobi), kas izjauc organisko vielu un atbrīvo barības vielas.
• Abiotiskie faktori — nevien dzīvie elementi, kas ietekmē dzīvi: klimats, ūdens, gaisma, temperatūra, augsnes ķīmija, minerālvielas un reljefs.

Enerģijas plūsma un trofiskās līmeņi

Saules enerģija tiek uzņemta ražotājos un pārvērsta organiskajās vielās. Šī enerģija tālāk plūst caur trofiskajiem līmeņiem, veidojot barības ķēdes un barības tīklus. Galvenie līmeņi:

• Ražotāji — autotrofi, kas ražo organisko masu fotosintēzes vai ķīmiskas sintēzes ceļā.
• Primārie patērētāji — zālēdāji, kas ēd ražotājus.
• Sekundārie un terciārie patērētāji — plēsēji, kas ēd citus dzīvniekus.
• Sadalītāji (detrivori) — organismi, kas sadala mirušos organismus un atbrīvo barības vielas atpakaļ augsnē un ūdenī.

Barības vielu cikli

Ekosistēmā notiek svarīgi ķīmiskie cikli, kas uztur dzīvību. Piemēram:

• Ogļskābās gāzes cikls — fotosintēze, elpošana un sadedzināšana kustina oglekļa apriti starp atmosfēru, organismiem un augsni.
• Slāpekļa cikls — slāpeklis tiek fiksēts mikroorganismos, nonāk augos un dzīvniekos, un atgriežas augsnē caur sadalīšanos un denitrifikāciju.
• Ūdens cikls — iztvaikošana, kondensācija un nokrišņi saista ekosistēmas ar klimatiskajiem procesiem.

Ekosistēmu veidi un mērogi

Ekosistēmas var būt ļoti dažādas gan pēc tipa, gan pēc lieluma:

• Teritoriālās — meži, tīrumi, tuksneši, tundra.
• Ūdens — dīķi, upes, ezeri, jūras un okeāni.
• Apdzīvotas/urbānās — pilsētu zaļie apgabali, parks, akvāriji (akvārija piemērs) un lauksaimniecības zemes.
• Mērogs — no mikroskopiskām (piem., mikrobu kopienas) līdz liela mēroga ekosistēmām (piem., kontinenti vai okeāni).

Ekosistēmas dinamika un ilgtermiņa procesi

Ekosistēmas nav statiskas — tās mainās laika gaitā. Galvenie procesi:

• Sukcese — pakāpeniska sugu maiņa pēc traucējuma (piem., pēc ugunsgrēka vai aizaudzināšanas). Pionieru sugas nomaina ilgtermiņa sabiedrības.
• Traucējumi — dabīgi (vētras, ugunsgrēki, plūdi) vai cilvēku radīti (deforestācija, urbānisācija), kas ietekmē bioloģisko līdzsvaru.
• Rezistence un noturība — spēja pretoties traucējumiem un atjaunoties pēc tiem.

Ekosistēmu pakalpojumi

Ekosistēmas sniedz cilvēkiem daudzus tiešus un netiešus labumus:

• Proporcionālie pakalpojumi — pārtika, kurināmais, ūdens un izejvielas.
• Regulējošie pakalpojumi — klimata un plūdu regulēšana, piesārņojuma samazināšana.
• Kultūras pakalpojumi — rekreācija, estētiskā un garīgā vērtība.
• Atbalsta pakalpojumi — augsnes veidošanās, barības vielu cikli, apputeksnēšana, no kuriem ir atkarīga lauksaimniecība un bioloģiskā daudzveidība.

Cilvēka ietekme un aizsardzība

Cilvēka darbība maina ekosistēmas: izciršana, zemes izmantošanas maiņa, piesārņojums, klimata pārmaiņas un invazīvās sugas samazina bioloģisko daudzveidību un traucē ekosistēmu funkcijas. Lai saglabātu un atjaunotu ekosistēmas, izmanto dažādas pieejas:

• biotopu aizsardzība (rezervāti, nacionālie parki),
• ekosistēmu atjaunošana (restaurācija),
• ilgtspējīga resursu izmantošana un lauksaimniecība,
• piesārņojuma samazināšana un klimata mērķu ievērošana,
• izglītība un sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

Kāpēc ekosistēmas ir svarīgas?

Ekosistēmas nodrošina pamatvajadzības cilvēcei un uztur planētas dzīvotspēju. Saglabājot veselīgas ekosistēmas, mēs nodrošinām pārtikas drošību, tīru ūdeni, klimata stabilitāti un bagātīgu bioloģisko daudzveidību — visu šo funkciju zudums var radīt plašas sociālekonomiskas un vides problēmas.

Īss piemērs: Akvārija ekosistēma ir neliels, labi kontrolēts modelis, kur var novērot barības ķēdes, gāzu apmaiņu un barības vielu ciklus; lielākas dabiskās ekosistēmas darbojas pēc tiem pašiem principiem, bet ir sarežģītākas un pakļautas vides ietekmēm.

Veidi

Daži no galvenajiem ekosistēmas veidiem:

• Ūdens ekosistēma
• Jūras ekosistēma
• Saldūdens ekosistēma
• Ezeru ekosistēma
• Upes ekosistēma
• Mitrāji
• Sauszemes ekosistēma
• Forest
• Lietus mežs
• Lielā Yellowstone ekosistēma
• Piekrastes zona
• Piekrastes zona
• Tuksnesis
• Zālāji
• Tundra
• Taiga

Saldūdens ekosistēma Kanāriju salu salā Grankanārijā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir ekosistēma?

J: Kādi ir trīs ekosistēmas dzīvo organismu veidi?

J: Kas ekosistēmā savieno dzīvos un fiziskos komponentus?

Vai ekosistēmas vienmēr ir vienāda lieluma?

Vai dažādās ekosistēmās ir dažādas sabiedrības?

J: Kādi ir dažādu ekosistēmu kopienu piemēri?

J: Kā tiek sadalītas ekosistēmas sabiedrības sugas?

Meklēt pēc burta