Mikroorganismi — definīcija, veidi (baktērijas, vīrusi, sēnītes) un nozīme

Mikroorganismi: definīcija, veidi (baktērijas, vīrusi, sēnītes) un nozīme — uzzini to lomu ekosistēmās, slāpekļa ciklā un ietekmi uz veselību.

Autors: Leandro Alegsa

Mikroorganisms jeb mikrobs ir mikroskopisks organisms, kas ir tik mazs, ka cilvēks to nevar saskatīt ar neapbruņotu aci. Mikroorganismu pētniecību sauc par mikrobioloģiju. Mikroorganismi ietver ļoti dažādas dzīves formas — no vienkāršām vienšūnām būtnēm līdz ļoti sarežģītām struktūrām, kuru kopas veido sabalansētus bioloģiskus procesus dabā un cilvēku ikdienā.

Pie mikroorganismiem pieder baktērijas, sēnītes, arhejas, protisti un vīrusi, un tie ir vienas no senākajām zināmajām dzīvības formām. Daži no šiem veidiem var būt gan brīvi dzīvojoši, gan parazītiski — piemēram, daudzas baktērijas un protisti. Vīrusi, savukārt, var būt tikai parazītiski, jo tie nevar vairoties ārpus dzīvas saimniekšūnas.

Galvenie mikroorganismu veidi un to īpatnības

  • Baktērijas — parasti vienšūnas organismi, kuriem ir dažādas formas (kokus, stafilokokus, spirillas u. c.). Tās var elpot aerobiski vai anaerobiski, daudzas spēj veikt fermentāciju, fotosintēzi vai slāpekļa fiksāciju. Baktērijas var vairoties bināri vairošanās ceļā, un tās ir būtiskas gan biogeohīmiskajos procesos, gan antibiotiku ražošanā un pārtikas rūpniecībā.
  • Vīrusi — nav šūnas; tie sastāv no ģenētiskā materiāla (DNS vai RNS) ietērpta proteīnskalā. Vīrusi nevar patstāvīgi dzīvot vai vairoties — tiem nepieciešama saimniekšūna. Tie var inficēt baktērijas (bakteriofāgi), augus, dzīvniekus un cilvēkus, izraisot dažādas slimības vai arī darbojoties kā gēnu pārnesēji (vektori).
  • Sēnītes — ietver gan vienšūnu raugus, gan daudzšūnu pelējuma un sēņu ķermeņus. Dažas sēnītes veic sadalīšanos un barības vielu atgriešanu augsnē, citas izmanto simbiozē (mikorizas) ar augiem, vēl citas var būt patogēnas cilvēkiem un augiem.
  • Arhejas — strukturāli līdzīgas baktērijām, taču ģenētiski un biokimiski atšķirīgas. Bieži sastopamas ekstrēmos apstākļos (ļoti siltā, sāļā vai skābā vidē), taču arhejas ir arī plaši izplatītas parastās vidēs un veic nozīmīgas lomas, piemēram, metāna ražošanā (metanogēnās arhejas).
  • Protisti — grupa, kas ietver ļoti dažādus vienšūnu eikariotus (piem., amoebas, ciliates) un dažas vienšūnu aļģes. Daži protisti veic fotosintēzi, citi ir plēsoņas vai parazīti.

Bioloģiskās īpašības un dzīvesveids

Lielākā daļa mikroorganismu ir vienšūnas organismi ar tikai vienu šūnu, taču ir arī cilvēka acīm redzami vienšūnas protisti, un dažas daudzšūnu sugas ir mikroskopiskas. Mikroorganismu izmēri, struktūra un vielmaiņas ceļi ļoti atšķiras — to pielāgošanās spēja ļauj tiem apdzīvot gandrīz visas Zemes vides.

Mikroorganismi dzīvo gandrīz visur uz Zemes, kur ir šķidrs ūdens, tostarp karstajos avotos okeāna dibenā un dziļi zemes garozas iežos. Šādos biotopos dzīvo ekstrēmofili — mikroorganismi, kas spēj izturēt augstu temperatūru, lielu spiedienu, ekstremālu sāļumu vai skābumu.

Ekoloģiskā un cilvēces nozīme

Mikroorganismiem ir būtiska nozīme barības vielu otrreizējā pārstrādē ekosistēmās, jo tie darbojas kā sadalītāji, nojaucot organisko vielu un atbrīvojot barības vielas, kas nepieciešamas augiem un citiem organismiem. Daži mikroorganismi spēj fiksēt atmosfērisko slāpekli, tādējādi tie ir svarīga slāpekļa cikla daļa. Mikrobi veicina oglekļa un citu elementu apriti un ietekmē klimatu (piem., metāna ražošanas procesi).

Vēl mikroorganismi ir neaizvietojami cilvēku veselībā un ikdienā: zarnu mikrobioms palīdz sagremot pārtiku, sintezēt noteiktas vitamīnu formas un stiprina imūnsistēmas attīstību. Pārtikas ražošanā izmanto baktērijas un raugus (piem., jogurta, siera, maizes ražošanā). Biotehnoloģijā mikroorganismi tiek izmantoti enzīmu, antibiotiku, vakcīnu, bioetanola un citu vielu ražošanā.

Patogēni mikroorganismi un cilvēka aizsardzība

Patogēnie jeb kaitīgie mikrobi var iebrukt citos organismos un izraisīt slimības — no vieglām infekcijām līdz smagām, dzīvību apdraudošām saslimšanām. Lai aizsargātos no mikrobu izplatīšanās, izmanto higiēnu, sterilizāciju, antivielas, antibiotikas un vakcināciju. Tomēr jāpiebilst, ka pārmērīga antibiotiku lietošana veicina antibiotiku rezistences attīstību, kas ir globāla veselības problēma.

Pētniecības metodes un identifikācija

  • Klīniskā un pētnieciskā mikroskopija (gaismas un elektronu mikroskopi) — ļauj redzēt šūnu formu, struktūras un vīrusu daļiņas.
  • Šūnu kultūras un selektīvās audzēšanas metodes — ļauj izaudzēt un izolēt baktērijas, sēnītes un citus mikroorganismus laboratorijā.
  • Molekulārās metodes (PCR, gēnu sekvencēšana) — sniedz precīzu identifikāciju, ļauj pētīt mikrobu genomus un saprast evolūciju, patogenitātes un rezistences mehānismus.
  • Metagenomika — ļauj analizēt kopienu ģenētisko saturu tieši no vides paraugiem bez nepieciešamības kultivēt atsevišķas sugas.

Praktiskie pielietojumi

  • Medicīna: antibiotikas, vakcīnas, probiotikas un diagnostikas testu attīstība.
  • Pārtikas rūpniecība: fermentēta pārtika (jogurts, siers, alus), pārtikas konservācija.
  • Biotehnoloģija: rekombinantās olbaltumvielas, enzīmi, bioremediācija (piesārņojuma attīrīšana).
  • Lauksaimniecība: augsnes mikrobi atjaunošana, slāpekļa fiksējošas baktērijas, samazināta ķīmisko mēslojumu lietošana.

Kopumā mikroorganismi ir visur apkārt — tie ir gan dzīvībai nepieciešami sabiedrotie, gan reizēm bīstami ienaidnieki. Izpratne par to daudzveidību, funkcijām un mijiedarbību ar vidi un cilvēku veselību palīdz efektīvāk izmantot mikroorganismus sabiedrības labā un samazināt ar tiem saistītos riskus.

10 000 reižu palielināts Escherichia coli baktēriju kopums.Zoom
10 000 reižu palielināts Escherichia coli baktēriju kopums.

Brīvi dzīvojoši mikroorganismi

Brīvi dzīvojošie mikrobi enerģiju iegūst dažādos veidos. Daži izmanto fotosintēzi, tāpat kā augi. Daži noārda vidē esošās dabiskās ķīmiskās vielas. Citi barojas ar kādreiz dzīvām lietām, piemēram, nokritušām lapām un mirušiem dzīvniekiem, izraisot to sadalīšanos vai sabrukšanu. Dažas sēnītes un baktērijas izraisa pārtikas sadalīšanos. Sapelējusi maize vai augļi, skābs piens un sapuvusi gaļa ir sabojājušās pārtikas piemēri. Dabā sadalījušies materiāli sajaucas ar augsni, sniedzot būtiskas barības vielas, ko augi var izmantot. Bez šī procesa barības vielas augsnē izsīktu. Šāda veida organismus sauc par sadalītājiem. Tie ir mūsu planētas dzīvās dabas pārstrādātāji.

Mikroorganismi mums palīdz arī dažu pārtikas produktu, piemēram, maizes, siera, jogurta, alus un vīna, ražošanā. Tie barojas ar cukuru graudos, augļos vai pienā, piešķirot šiem pārtikas produktiem īpašu konsistenci un garšu.

Parazītiski mikrobi

Daži mikrobi, ko bieži dēvē par mikrobiem, izraisa slimības vai saslimšanas. Tie ir parazīti, kas dzīvo, uzbrūkot dzīvām būtnēm. Vējbakas, cūciņas un masalas izraisa vīrusi. Arī dažas baktērijas ir mikrobi. Tās izraisa daudzas infekcijas slimības, tostarp tuberkulozi un stingumkrampjus. Dažas baktērijas izraisa zobu kariesu. Cilvēku ir iespējams pasargāt no dažiem kaitīgiem mikrobiem, pareizi uzglabājot un gatavojot pārtiku, tīrot zobus, mazgājot rokas un izvairoties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.

Komensālisms

Šķiet, ka visos dzīvniekos vai uz tiem dzīvo baktērijas un vienšūņi, kas nenodara lielu kaitējumu. Dažkārt, piemēram, zālēdājiem, šie mikroorganismi ir ļoti svarīgi barības sagremošanai. Cilvēka zarnās dzīvo vairāk organismu nekā cilvēka organismā ir šūnu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir mikroorganisms?


A: Mikroorganisms ir mikroorganisms, kas ir mikroskopisks, t. i., tik mazs, ka to nevar redzēt ar neapbruņotu aci.

J: Kādi ir mikroorganismu veidi?


A: Mikroorganismu veidi ir baktērijas, sēnītes, arhejas, protisti un vīrusi.

Vai visi mikroorganismi ir vienšūnas organismi?


A: Lielākā daļa mikroorganismu ir vienšūnas organismi ar tikai vienu šūnu, taču ir arī dažas daudzšūnu sugas, kas ir mikroskopiskas.

J: Kur dzīvo lielākā daļa mikroorganismu?


A: Lielākā daļa mikroorganismu dzīvo gandrīz visur uz Zemes, kur ir šķidrs ūdens, tostarp karstajos avotos jūras dibenā un iežos dziļi Zemes garozā. Šādos biotopos dzīvo ekstrēmofili.

J: Kāda ir to loma ekosistēmās?


A: Mikroorganismiem ir būtiska nozīme barības vielu apritē ekosistēmās, jo tie darbojas kā sadalītāji. Tās arī uzņem slāpekli no gaisa, tāpēc tās ir svarīga slāpekļa cikla sastāvdaļa.

J: Vai daži mikrobi var izraisīt slimības?



A: Jā, patogēnie jeb kaitīgie mikrobi var iebrukt citos organismos un izraisīt slimības.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3