Mikroorganismi — definīcija, veidi (baktērijas, vīrusi, sēnītes) un nozīme

Mikroorganismi: definīcija, veidi (baktērijas, vīrusi, sēnītes) un nozīme — uzzini to lomu ekosistēmās, slāpekļa ciklā un ietekmi uz veselību.

Mikroorganisms jeb mikrobs ir mikroskopisks organisms, kas ir tik mazs, ka cilvēks to nevar saskatīt ar neapbruņotu aci. Mikroorganismu pētniecību sauc par mikrobioloģiju. Mikroorganismi ietver ļoti dažādas dzīves formas — no vienkāršām vienšūnām būtnēm līdz ļoti sarežģītām struktūrām, kuru kopas veido sabalansētus bioloģiskus procesus dabā un cilvēku ikdienā.

Pie mikroorganismiem pieder baktērijas, sēnītes, arhejas, protisti un vīrusi, un tie ir vienas no senākajām zināmajām dzīvības formām. Daži no šiem veidiem var būt gan brīvi dzīvojoši, gan parazītiski — piemēram, daudzas baktērijas un protisti. Vīrusi, savukārt, var būt tikai parazītiski, jo tie nevar vairoties ārpus dzīvas saimniekšūnas.

Galvenie mikroorganismu veidi un to īpatnības

• Baktērijas — parasti vienšūnas organismi, kuriem ir dažādas formas (kokus, stafilokokus, spirillas u. c.). Tās var elpot aerobiski vai anaerobiski, daudzas spēj veikt fermentāciju, fotosintēzi vai slāpekļa fiksāciju. Baktērijas var vairoties bināri vairošanās ceļā, un tās ir būtiskas gan biogeohīmiskajos procesos, gan antibiotiku ražošanā un pārtikas rūpniecībā.
• Vīrusi — nav šūnas; tie sastāv no ģenētiskā materiāla (DNS vai RNS) ietērpta proteīnskalā. Vīrusi nevar patstāvīgi dzīvot vai vairoties — tiem nepieciešama saimniekšūna. Tie var inficēt baktērijas (bakteriofāgi), augus, dzīvniekus un cilvēkus, izraisot dažādas slimības vai arī darbojoties kā gēnu pārnesēji (vektori).
• Sēnītes — ietver gan vienšūnu raugus, gan daudzšūnu pelējuma un sēņu ķermeņus. Dažas sēnītes veic sadalīšanos un barības vielu atgriešanu augsnē, citas izmanto simbiozē (mikorizas) ar augiem, vēl citas var būt patogēnas cilvēkiem un augiem.
• Arhejas — strukturāli līdzīgas baktērijām, taču ģenētiski un biokimiski atšķirīgas. Bieži sastopamas ekstrēmos apstākļos (ļoti siltā, sāļā vai skābā vidē), taču arhejas ir arī plaši izplatītas parastās vidēs un veic nozīmīgas lomas, piemēram, metāna ražošanā (metanogēnās arhejas).
• Protisti — grupa, kas ietver ļoti dažādus vienšūnu eikariotus (piem., amoebas, ciliates) un dažas vienšūnu aļģes. Daži protisti veic fotosintēzi, citi ir plēsoņas vai parazīti.

Bioloģiskās īpašības un dzīvesveids

Lielākā daļa mikroorganismu ir vienšūnas organismi ar tikai vienu šūnu, taču ir arī cilvēka acīm redzami vienšūnas protisti, un dažas daudzšūnu sugas ir mikroskopiskas. Mikroorganismu izmēri, struktūra un vielmaiņas ceļi ļoti atšķiras — to pielāgošanās spēja ļauj tiem apdzīvot gandrīz visas Zemes vides.

Mikroorganismi dzīvo gandrīz visur uz Zemes, kur ir šķidrs ūdens, tostarp karstajos avotos okeāna dibenā un dziļi zemes garozas iežos. Šādos biotopos dzīvo ekstrēmofili — mikroorganismi, kas spēj izturēt augstu temperatūru, lielu spiedienu, ekstremālu sāļumu vai skābumu.

Ekoloģiskā un cilvēces nozīme

Mikroorganismiem ir būtiska nozīme barības vielu otrreizējā pārstrādē ekosistēmās, jo tie darbojas kā sadalītāji, nojaucot organisko vielu un atbrīvojot barības vielas, kas nepieciešamas augiem un citiem organismiem. Daži mikroorganismi spēj fiksēt atmosfērisko slāpekli, tādējādi tie ir svarīga slāpekļa cikla daļa. Mikrobi veicina oglekļa un citu elementu apriti un ietekmē klimatu (piem., metāna ražošanas procesi).

Vēl mikroorganismi ir neaizvietojami cilvēku veselībā un ikdienā: zarnu mikrobioms palīdz sagremot pārtiku, sintezēt noteiktas vitamīnu formas un stiprina imūnsistēmas attīstību. Pārtikas ražošanā izmanto baktērijas un raugus (piem., jogurta, siera, maizes ražošanā). Biotehnoloģijā mikroorganismi tiek izmantoti enzīmu, antibiotiku, vakcīnu, bioetanola un citu vielu ražošanā.

Patogēni mikroorganismi un cilvēka aizsardzība

Patogēnie jeb kaitīgie mikrobi var iebrukt citos organismos un izraisīt slimības — no vieglām infekcijām līdz smagām, dzīvību apdraudošām saslimšanām. Lai aizsargātos no mikrobu izplatīšanās, izmanto higiēnu, sterilizāciju, antivielas, antibiotikas un vakcināciju. Tomēr jāpiebilst, ka pārmērīga antibiotiku lietošana veicina antibiotiku rezistences attīstību, kas ir globāla veselības problēma.

Pētniecības metodes un identifikācija

• Klīniskā un pētnieciskā mikroskopija (gaismas un elektronu mikroskopi) — ļauj redzēt šūnu formu, struktūras un vīrusu daļiņas.
• Šūnu kultūras un selektīvās audzēšanas metodes — ļauj izaudzēt un izolēt baktērijas, sēnītes un citus mikroorganismus laboratorijā.
• Molekulārās metodes (PCR, gēnu sekvencēšana) — sniedz precīzu identifikāciju, ļauj pētīt mikrobu genomus un saprast evolūciju, patogenitātes un rezistences mehānismus.
• Metagenomika — ļauj analizēt kopienu ģenētisko saturu tieši no vides paraugiem bez nepieciešamības kultivēt atsevišķas sugas.

Praktiskie pielietojumi

• Medicīna: antibiotikas, vakcīnas, probiotikas un diagnostikas testu attīstība.
• Pārtikas rūpniecība: fermentēta pārtika (jogurts, siers, alus), pārtikas konservācija.
• Biotehnoloģija: rekombinantās olbaltumvielas, enzīmi, bioremediācija (piesārņojuma attīrīšana).
• Lauksaimniecība: augsnes mikrobi atjaunošana, slāpekļa fiksējošas baktērijas, samazināta ķīmisko mēslojumu lietošana.

Kopumā mikroorganismi ir visur apkārt — tie ir gan dzīvībai nepieciešami sabiedrotie, gan reizēm bīstami ienaidnieki. Izpratne par to daudzveidību, funkcijām un mijiedarbību ar vidi un cilvēku veselību palīdz efektīvāk izmantot mikroorganismus sabiedrības labā un samazināt ar tiem saistītos riskus.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir mikroorganisms?

J: Kādi ir mikroorganismu veidi?

Vai visi mikroorganismi ir vienšūnas organismi?

J: Kur dzīvo lielākā daļa mikroorganismu?

J: Kāda ir to loma ekosistēmās?

J: Vai daži mikrobi var izraisīt slimības?

Meklēt pēc burta