Mikroorganisms
Mikroorganisms jeb mikrobs ir mikroskopisks organisms, kas ir tik mazs, ka cilvēks to nevar saskatīt ar neapbruņotu aci. Mikroorganismu pētniecību sauc par mikrobioloģiju.
Pie mikroorganismiem pieder baktērijas, sēnītes, arhejas, protisti un vīrusi, un tie ir vienas no senākajām zināmajām dzīvības formām. Pirmais no šiem četriem mikroorganismu veidiem var būt vai nu brīvi dzīvojošs, vai parazītisks. Vīrusi var būt tikai parazītiski, jo tie vienmēr vairojas citās dzīvās būtnēs.
Lielākā daļa mikroorganismu ir vienšūnas organismi ar tikai vienu šūnu, taču ir arī cilvēka acīm redzami vienšūnas protisti, un dažas daudzšūnu sugas ir mikroskopiskas.
Mikroorganismi dzīvo gandrīz visur uz Zemes, kur ir šķidrs ūdens, tostarp karstajos avotos okeāna dibenā un dziļi zemes garozas iežos. Šādos biotopos dzīvo ekstrēmofili.
Mikroorganismiem ir būtiska nozīme barības vielu otrreizējā pārstrādē ekosistēmās, jo tie darbojas kā sadalītāji. Tā kā daži mikroorganismi var arī paņemt slāpekli no gaisa, tie ir svarīga slāpekļa cikla daļa. Patogēnie jeb kaitīgie mikrobi var iebrukt citos organismos un izraisīt slimības.
10 000 reižu palielināts Escherichia coli baktēriju kopums.
Brīvi dzīvojoši mikroorganismi
Brīvi dzīvojošie mikrobi enerģiju iegūst dažādos veidos. Daži izmanto fotosintēzi, tāpat kā augi. Daži noārda vidē esošās dabiskās ķīmiskās vielas. Citi barojas ar kādreiz dzīvām lietām, piemēram, nokritušām lapām un mirušiem dzīvniekiem, izraisot to sadalīšanos vai sabrukšanu. Dažas sēnītes un baktērijas izraisa pārtikas sadalīšanos. Sapelējusi maize vai augļi, skābs piens un sapuvusi gaļa ir sabojājušās pārtikas piemēri. Dabā sadalījušies materiāli sajaucas ar augsni, sniedzot būtiskas barības vielas, ko augi var izmantot. Bez šī procesa barības vielas augsnē izsīktu. Šāda veida organismus sauc par sadalītājiem. Tie ir mūsu planētas dzīvās dabas pārstrādātāji.
Mikroorganismi mums palīdz arī dažu pārtikas produktu, piemēram, maizes, siera, jogurta, alus un vīna, ražošanā. Tie barojas ar cukuru graudos, augļos vai pienā, piešķirot šiem pārtikas produktiem īpašu konsistenci un garšu.
Parazītiski mikrobi
Daži mikrobi, ko bieži dēvē par mikrobiem, izraisa slimības vai saslimšanas. Tie ir parazīti, kas dzīvo, uzbrūkot dzīvām būtnēm. Vējbakas, cūciņas un masalas izraisa vīrusi. Arī dažas baktērijas ir mikrobi. Tās izraisa daudzas infekcijas slimības, tostarp tuberkulozi un stingumkrampjus. Dažas baktērijas izraisa zobu kariesu. Cilvēku ir iespējams pasargāt no dažiem kaitīgiem mikrobiem, pareizi uzglabājot un gatavojot pārtiku, tīrot zobus, mazgājot rokas un izvairoties no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem.
Komensālisms
Šķiet, ka visos dzīvniekos vai uz tiem dzīvo baktērijas un vienšūņi, kas nenodara lielu kaitējumu. Dažkārt, piemēram, zālēdājiem, šie mikroorganismi ir ļoti svarīgi barības sagremošanai. Cilvēka zarnās dzīvo vairāk organismu nekā cilvēka organismā ir šūnu.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir mikroorganisms?
A: Mikroorganisms ir mikroorganisms, kas ir mikroskopisks, t. i., tik mazs, ka to nevar redzēt ar neapbruņotu aci.
J: Kādi ir mikroorganismu veidi?
A: Mikroorganismu veidi ir baktērijas, sēnītes, arhejas, protisti un vīrusi.
Vai visi mikroorganismi ir vienšūnas organismi?
A: Lielākā daļa mikroorganismu ir vienšūnas organismi ar tikai vienu šūnu, taču ir arī dažas daudzšūnu sugas, kas ir mikroskopiskas.
J: Kur dzīvo lielākā daļa mikroorganismu?
A: Lielākā daļa mikroorganismu dzīvo gandrīz visur uz Zemes, kur ir šķidrs ūdens, tostarp karstajos avotos jūras dibenā un iežos dziļi Zemes garozā. Šādos biotopos dzīvo ekstrēmofili.
J: Kāda ir to loma ekosistēmās?
A: Mikroorganismiem ir būtiska nozīme barības vielu apritē ekosistēmās, jo tie darbojas kā sadalītāji. Tās arī uzņem slāpekli no gaisa, tāpēc tās ir svarīga slāpekļa cikla sastāvdaļa.
J: Vai daži mikrobi var izraisīt slimības?
A: Jā, patogēnie jeb kaitīgie mikrobi var iebrukt citos organismos un izraisīt slimības.
