Jogurts
Jogurts jeb jogurts ir piena produkts, ko iegūst, baktērijām fermentējot pienu. Raudzējot pienu, pienā esošā laktoze kļūst par pienskābi. Pienskābe iedarbojas uz piena olbaltumvielām, padarot jogurtu biezu un skābu. Pienu uzkarsē līdz aptuveni 80 °C, lai iznīcinātu visas tajā esošās baktērijas un mainītu piena olbaltumvielas tā, ka tās sarec kopā, nevis kļūst par biezpienu. Pēc atdzesēšanas līdz aptuveni 45 °C temperatūrai pievieno baktēriju kultūru, un pienu šajā temperatūrā tur 4 līdz 7 stundas, lai tas raudzētos. Sojas jogurtu gatavo no sojas piena.
Jogurts ir viens no senākajiem pārtikas produktiem cilvēces vēsturē. Neviens precīzi nezina, cik ilgi jogurts ir radies. Mūsdienās tas tiek lietots visā pasaulē. Tas ir bagāts ar olbaltumvielām, kalciju, riboflavīnu, B6 vitamīnu un B12 grupas vitamīniem.
Yoğurt no "Atatürk Orman Çiftliği" iestādēm, kas sākotnēji atradās Atatürk Forest Ranch, Ankarā.
Cacık , turku aukstā jogurta šķirnes jogurta piedeva.
Burtnīca
Angļu valodā šo vārdu var rakstīt kā "yogurt" vai "yoghurt". Arī Kanādā ir izplatīts "yogourt". To var izrunāt gan ar īso, gan garo "o".
Vēsture
Visticamāk, agrīnākos jogurtus izgatavoja savvaļas baktērijas (rauga infekcijas), un tas notika nejauši.
Senākajos rakstos par jogurtu pieminēts Plīnijs Vecākais, kurš rakstīja, ka daži cilvēki zina, kā pienu sabiezināt, lai tas būtu skābs, bet garšīgs.
Stamen Grigorovs (1878-1945), bulgāru medicīnas students Ženēvā, pirmais izpētīja baktērijas bulgāru jogurtā. Viņš 1905. gadā konstatēja, ka tajā ir apaļas un stiebrveida pienskābi ražojošas baktērijas. 1907. gadā stieņveidīgo baktēriju nosauca par Lactobacillus bulgaricus (tagad Lactobacillus delbrueckii subsp. bulgaricus). Krievijas Nobela prēmijas laureāts biologs Iļja Iļjičs Mečņikovs no Pastēra institūta Parīzē, ietekmēts no Grigorova darba, izvirzīja hipotēzi, ka tieši regulāra jogurta lietošana uzturā ir iemesls, kāpēc bulgāru zemnieki dzīvo tik ilgi. Mečņikovs uzskatīja, ka Lactobacillus ir nepieciešams labai veselībai, un strādāja, lai jogurts kļūtu populārs visā Eiropā.
Kā tas labvēlīgi ietekmē veselību
Jogurtā ir daudz olbaltumvielu, kalcija, riboflavīna, B6 un B12 vitamīna. Tas ir veselīgāks nekā piens. Daudzi cilvēki, kuri nepanes laktozi, var baudīt jogurtu, jo liela daļa piena laktozes ir pārvērtusies pienskābē.
Jogurtu var izmantot arī medicīnā un ar antibiotikām saistītas caurejas profilaksei.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir jogurts?
A: Jogurts ir piena produkts, ko iegūst, baktērijām fermentējot pienu.
J: Kas notiek ar laktozi, kas atrodas pienā fermentācijas laikā?
A: Raudzējot pienā esošā laktoze kļūst par pienskābi.
J: Kā pienskābe ietekmē piena olbaltumvielas jogurta ražošanas laikā?
A: Pienskābe iedarbojas uz piena olbaltumvielām, padarot jogurtu biezu un skābu.
J: Līdz kādai temperatūrai tiek karsēts piens jogurta ražošanas laikā?
A: Pienu uzkarsē līdz aptuveni 80 °C, lai iznīcinātu visas tajā esošās baktērijas un mainītu piena olbaltumvielas tā, ka tās sarec kopā, nevis kļūst par biezpienu.
J: Cik ilgi raudzēšanas laikā pienu tur noteiktā temperatūrā?
A: Lai piens raudzētos, to 4 līdz 7 stundas tur aptuveni 45 °C temperatūrā.
J: Vai jogurtu var pagatavot no augu piena?
A: Jā, jogurtu var pagatavot arī no augu piena, piemēram, mandeļu piena, sojas piena un kokosriekstu piena.
J: Kādas uzturvielas ir jogurtā?
A: Jogurtā ir daudz olbaltumvielu, kalcija, riboflavīna, B6 vitamīna un B12 vitamīna.
