Senākās zināmās dzīvības formas, kas atrastas uz Zemes, ir mikroorganismu fosilijas 3,46 miljardus gadu vecos iežos Rietumaustrālijā. Dzīvības formas kā mikroorganismi, iespējams, ir dzīvojuši daudz agrāk. Agrākais laiks, kad uz Zemes pirmo reizi parādījās dzīvības formas, nav zināms. Šādas dzīvības formas varēja dzīvot jau pirms 4,28 miljardiem gadu, neilgi pēc okeānu veidošanās pirms 4,41 miljarda gadu un neilgi pēc Zemes veidošanās pirms 4,54 miljardiem gadu.

Dzīvības forma jeb dzīvības forma ir dzīvs organisms. Dzīvības formu sugu skaits uz Zemes tiek lēsts no 14 miljoniem līdz pat 1 triljonam sugu. Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā 99 % no visām dzīvības formu sugām, kas jebkad ir dzīvojušas uz Zemes, ir izmirušas. Dzīvības formas var atrast visur uz Zemes. Tajā skaitā pazemē, iespējams, vismaz 12 jūdžu dziļumā zem zemes, un okeānu dziļākajās vietās. Dzīvību var atrast vismaz 47 jūdžu augstumā atmosfērā, un izmēģinājumu apstākļos tā izdzīvo arī kosmosa vakuumā.

Viens no pētniekiem apgalvo, ka "mikrobus var atrast visur - [tie] ir ārkārtīgi pielāgojami apstākļiem un izdzīvo visur, kur tie atrodas".

Agrākās dzīvības formas

Fosiliju liecības ir pamatā lielākajai daļai pētījumu par dzīvības rašanos. Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadu; labākie pierādījumi par agrīno dzīvību uz Zemes ir vismaz no laika pirms 3,46 miljardiem gadu.

2017. gadā tika ziņots, ka Kvebekā, Kanādā, netālu no hidrotermālajiem avotiem ir atrastas fosilizētu mikroorganismu fosilijas. Tiek uzskatīts, ka šīs fosilijas ir vismaz 3,779 miljonus gadu vecas.

Arī 2017. gadā 3,48 miljardus gadu vecos iežos, kas atrasti Rietumaustrālijā un kas parasti atrodami ap karstajiem avotiem un geizeriem, iespējams, ir atrastas liecības par dzīvību uz sauszemes.

2017. gada novembrī Edinburgas Universitātes pētījumā tika izteikts pieņēmums, ka dzīvība uz Zemes varētu būt radusies no bioloģiskām daļiņām, ko nes kosmosa putekļu plūsmas.

Tomēr biologs Stīvens Blērs Hedžess uzskata: "Ja dzīvība uz Zemes radās salīdzinoši ātri... tad tā varētu būt izplatīta visā Visumā."

Hidrotermālo avotu tuvumā atrastas senākās dzīvības formas

Arheju mikrobi pirmo reizi tika atrasti hidrotermālo avotu tuvumā.

Galerija

Stromatolītus, iespējams, ir veidojuši mikrobi.

Mikrobu atstātie stromatolīti ir viena no senākajām dzīvības fosilijām.

Mikrobu un aļģu paklājs, sāļais ezers Baltās jūras piekrastē.

Nosēdumu struktūras, ko veidojuši mikrobi okeāna pludmales tuvumā.

Mikrobu veidotās struktūras pie Niagāras aizas, Ņujorkas štatā.

Saistītās lapas

Astrobioloģija
Ārpuszemes dzīve
Ekstrēmofilija
Stromatolīts
Dzīves laika grafiks
Pēdējais universālais kopīgais priekštečis
Vecākie datētie ieži
Panspermija

Jautājumi un atbildes

J: Kādas ir senākās zināmās dzīvības formas, kas sastopamas uz Zemes?

A: Agrākās zināmās dzīvības formas, kas atrastas uz Zemes, ir mikroorganismu fosilijas 3,46 miljardus gadu vecos iežos Rietumaustrālijā.

J: Kad uz Zemes izveidojās okeāni?

A: Okeāni uz Zemes izveidojās pirms 4,41 miljarda gadu.

Jautājums: Cik ilgi pēc Zemes veidošanās parādījās pirmās dzīvības formas?

A: Dzīvības formas, iespējams, pirmo reizi parādījās jau 4,28 miljardus gadu pēc Zemes veidošanās, kas notika pirms 4,54 miljardiem gadu.

J: Kas ir dzīvības forma?

A: Dzīvības forma jeb dzīvības forma ir dzīvs organisms.

Jautājums: Cik dzīvības formu sugu, domājams, pastāv uz Zemes?

A: Dzīvības formu sugu skaits uz Zemes tiek lēsts no 14 miljoniem līdz pat 1 triljonam sugu.

Jautājums: Cik dzīvības formu sugu, kas jebkad ir dzīvojušas uz Zemes, tiek uzskatītas par izmirušām?

A: Tiek uzskatīts, ka vairāk nekā 99 % no visām dzīvības formām, kas jebkad ir dzīvojušas uz Zemes, ir izmirušas.

J: Kur mēs varam atrast pierādījumus par eksistējošiem un agrāk eksistējušiem organismiem?

A: Dzīvības formas var atrast visur uz Zemes, tostarp pazemē, iespējams, vismaz 12 jūdžu dziļumā zem zemes; okeānu visdziļākajās daļās; vismaz 47 jūdžu augstumā atmosfērā; un izmēģinājumu apstākļos tās izdzīvo pat kosmosa vakuuma apstākļos.