Baltā jūra — Krievijas iekšējā jūra, Barenca jūras dienvidu ieteka
Baltā jūra — Krievijas ziemeļrietumu Barenca jūras dienvidu ieteka: stratēģiskas ostas Arhangeļska, Kola un Kanina pussalas, savienota ar Baltiju kanālu, bagāta vēsture un daba.
Baltā jūra ir Barenca jūras dienvidu ieteka, kas atrodas Krievijas ziemeļrietumu piekrastē. No rietumiem to ieskauj Karēlija, no ziemeļiem—Kolas pussala, bet no ziemeļaustrumiem—Kanina pussala. Visa Baltā jūra ir Krievijas kontrolē un to parasti uzskata par Krievijas iekšējiem ūdeņiem. Administratīvi tā tiek sadalīta starp Arhangeļskas un Murmanskas apgabaliem un Karēlijas Republiku.
Ģeogrāfija un hidrografija
Baltā jūra ir salīdzinoši sekls jūras līcis ar vairākiem lieliem līčiem un ietekām. Galvenie līči ir Dvinas līcis (Piekrastes līcis pie Arhangeļskas), Onegas līcis un Kandalakšas līcis. Tai ietek dažas nozīmīgas upes, piemēram, Severnaja Dvina (Ziemeļu Dvina), Onega, Mezen un Vyg, kas ievada gan saldūdeni, gan nogulšņu kravu.
- Platība: apmēram 90 000 km² (aptuvenais);
- Vidējais dziļums: salīdzinoši mazs, bet ar vietām, kur dziļums pārsniedz dažus simtus metru;
- Sāļums: zems — ievērojami mazāks nekā atklātajos okeānos, pateicoties daudzām upju ietekām un slēgtajai ģeogrāfijai.
Klimats un ledus
Klimats ir subarktisks: vasaras ir īsas un vēsas, ziemas — garas un bargas. Liela daļa Baltās jūras katru gadu pārklājas ar ledu; ledus sega parasti izveidojas vēlā rudenī un ilgst līdz pavasarim, taču tās biezums un ilgums ir atkarīgs no reģiona un gada apstākļiem. Šo apstākļu dēļ kuģniecības sezona ir ierobežota un ziemā bieži nepieciešami ledlauži.
Flora, fauna un aizsardzība
Baltā jūra ir bagāta ar zivju resursiem un jūras dzīvniekiem, kurus ietekmē gan sāļuma gradienti, gan seklu līču un saldūdens ietekmju kombinācija. Bieži sastopamas sugas ir menca, siļķe, lašveidīgie un plakanzivis. Jūrā dzīvo arī savdabīgas sugas, piemēram, belugas (balto valījums), kā arī dažādas roņu sugas. Salu un piekrastes ekosistēmas, piemēram, Solovecu salas, ir nozīmīgas no kultūras un vides viedokļa; daļai teritoriju piešķirtas īpašas aizsardzības statusa zonas vai rezervāti.
Ostas, nozīme un infrastruktūra
Arhangeļskas (Arkhangelska) osta un citi piekrastes centri ir bijuši svarīgi gan zvejniecībai, gan kuģu būvei un kravu pārvadājumiem. Reģionā atrodas arī lielas kuģu būves un militārās bāzes; vēsturiskā un stratēģiskā nozīme īpaši izcēlās padomju laikos, kad reģions kalpoja kā svarīga padomju jūras un zemūdeņu kara flotes bāze. Baltās jūras un Baltijas jūras kanāls savieno Baltu jūru ar Baltijas jūru, nodrošinot iekšzemes kuģošanas ceļu starp abām jūrām.
Vēsture un kultūra
Baltā jūras piekraste ir bijusi svarīgs tirdzniecības, zvejniecības un kultūras apgabals gadsimtiem ilgi. Reģionā atrodas vēsturiski nozīmīgas vietas, klosteri un tradīcijas, kas saistītas ar jūras dzīvi un zveju. Baltā jūra arī bija stratēģiski nozīmīga militārajā un rūpnieciskajā attīstībā, īpaši 20. gadsimta laikā.
Vides problēmas
Galvenās vides problēmas ietver pārzveju, piesārņojumu no rūpniecības un ostu darbības, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi, kas maina ledus režīmu un dzīvotņu sadalījumu. Vietējie aizsardzības pasākumi un rezervātu izveide cenšas mazināt negatīvo ietekmi un saglabāt reģiona bioloģisko daudzveidību.
Baltā jūra ir viena no četrām jūrām, kas angļu valodā nosauktas pēc krāsu terminiem. Pārējās ir Melnā jūra, Sarkanā jūra un Dzeltenā jūra.
Kandalakšas līcis
Ģeogrāfija
Baltajā jūrā ir četri galvenie līči jeb līči. Kandalakšas līcis atrodas Baltās jūras rietumu daļā. Tā ir dziļākā jūras daļa, kas sasniedz 340 metrus (1115 pēdas). Dienvidos Oņegas līci iepludina Oņegas upe. Uz dienvidaustrumiem Dvinas līcī ietek Ziemeļu Dvinas upe pie lielākās Arhangeļskas ostas. Austrumu pusē, iepretim Kolas pussalai, atrodas Mezenas līcis. Tajā ietek Meženas upe un Kūloja upe. Citas lielākās upes, kas ietek jūrā, ir Vīga, Niva, Umba, Varzuga un Ponoja.
Jūras gultni centrālajā daļā un Dvina līcī klāj dūņas un smiltis. Ziemeļu daļas, Kandalakšas līča un Oņegas līča dibens ir smilšu un akmeņu maisījums.
Baltajā jūrā ir daudz salu, bet lielākā daļa no tām ir mazas. Galvenā salu grupa ir Soloveckas salas. Tās atrodas gandrīz jūras vidū, netālu no ieejas Oņegas līcī. Oņegas līcī esošā Kija sala ir nozīmīga, jo tajā atrodas vēsturisks klosteris. Velikiy sala, kas atrodas tuvu krastam, ir lielākā sala Kandalakšas līcī.
Vasaras diena pludmalē netālu no Severodvinskas, jūras dienvidaustrumu krastā
Oņegas līča krasts Kijas salā
Fauna un ekonomika
Jūrā ir vairāk nekā 700 bezmugurkaulnieku sugu, aptuveni 60 zivju sugu un 5 jūras zīdītāju sugas. Zvejniecības nozare ir neliela. Lielākoties zvejo karpaino roni, gredzenoto roni, reņģi, safrāna mencu, Eiropas smelti, Atlantijas mencu un Atlantijas lašus. Attīstās jūras aļģu nozare.
Baltā jūra ir svarīgs satiksmes centrs Krievijas ziemeļrietumu daļā. Baltās jūras - Baltijas kanāls caur Oņegas ezeru to savieno ar Baltijas jūru un Sanktpēterburgas lielāko pilsētu un ostu. Savukārt Baltijas jūru ar Volgas-Baltijas ūdensceļu savieno Volgas upe, Melnā, Kaspijas un Azovas jūra. Lielākās ostas Baltajā jūrā ir Arhangeļska, Belomorska, Oņega, Mežena, Kema, Kandalakša un Umba. Lai gan ziemā jūra ir aizsalusi, pateicoties ledlaužiem, kuģi pa to var kuģot visu gadu.
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Baltā jūra?
A: Baltā jūra atrodas Krievijas ziemeļrietumu piekrastē.
J: Kādas sauszemes teritorijas robežojas ar Balto jūru?
A: Karēlija robežojas ar Balto jūru rietumos, Kolas pussala ziemeļos un Kaninas pussala ziemeļaustrumos.
J: Kas kontrolē Balto jūru?
A: Balto jūru kontrolē Krievija, un to uzskata par Krievijas iekšējo ūdeņu daļu.
J: Kuras Krievijas teritorijas pretendē uz Balto jūru kā uz savu teritoriju?
A: Baltā jūra ir sadalīta starp Arhangeļskas un Murmanskas apgabaliem un Karēlijas Republiku.
J: Kāda ir lielākā osta, kas atrodas Baltajā jūrā?
A: Lielākā osta Baltajā jūrā ir Arhangeļska.
J: Kas ir Baltās jūras un Baltijas jūras kanāls?
A: Baltās jūras-Baltijas kanāls ir kanāls, kas savieno Balto jūru ar Baltijas jūru.
Jautājums: Cik daudzām jūrām angļu valodā ir nosaukumi, kas iegūti no izplatītiem krāsu terminiem?
A: Četras jūras angļu valodā ir nosauktas pēc vispārpieņemtiem krāsu terminiem, tostarp Baltā jūra, Melnā jūra, Sarkanā jūra un Dzeltenā jūra.
Meklēt