Baltā jūra ir Barenca jūras dienvidu ieteka, kas atrodas Krievijas ziemeļrietumu piekrastē. No rietumiem to ieskauj Karēlija, no ziemeļiem—Kolas pussala, bet no ziemeļaustrumiem—Kanina pussala. Visa Baltā jūra ir Krievijas kontrolē un to parasti uzskata par Krievijas iekšējiem ūdeņiem. Administratīvi tā tiek sadalīta starp Arhangeļskas un Murmanskas apgabaliem un Karēlijas Republiku.
Ģeogrāfija un hidrografija
Baltā jūra ir salīdzinoši sekls jūras līcis ar vairākiem lieliem līčiem un ietekām. Galvenie līči ir Dvinas līcis (Piekrastes līcis pie Arhangeļskas), Onegas līcis un Kandalakšas līcis. Tai ietek dažas nozīmīgas upes, piemēram, Severnaja Dvina (Ziemeļu Dvina), Onega, Mezen un Vyg, kas ievada gan saldūdeni, gan nogulšņu kravu.
- Platība: apmēram 90 000 km² (aptuvenais);
- Vidējais dziļums: salīdzinoši mazs, bet ar vietām, kur dziļums pārsniedz dažus simtus metru;
- Sāļums: zems — ievērojami mazāks nekā atklātajos okeānos, pateicoties daudzām upju ietekām un slēgtajai ģeogrāfijai.
Klimats un ledus
Klimats ir subarktisks: vasaras ir īsas un vēsas, ziemas — garas un bargas. Liela daļa Baltās jūras katru gadu pārklājas ar ledu; ledus sega parasti izveidojas vēlā rudenī un ilgst līdz pavasarim, taču tās biezums un ilgums ir atkarīgs no reģiona un gada apstākļiem. Šo apstākļu dēļ kuģniecības sezona ir ierobežota un ziemā bieži nepieciešami ledlauži.
Flora, fauna un aizsardzība
Baltā jūra ir bagāta ar zivju resursiem un jūras dzīvniekiem, kurus ietekmē gan sāļuma gradienti, gan seklu līču un saldūdens ietekmju kombinācija. Bieži sastopamas sugas ir menca, siļķe, lašveidīgie un plakanzivis. Jūrā dzīvo arī savdabīgas sugas, piemēram, belugas (balto valījums), kā arī dažādas roņu sugas. Salu un piekrastes ekosistēmas, piemēram, Solovecu salas, ir nozīmīgas no kultūras un vides viedokļa; daļai teritoriju piešķirtas īpašas aizsardzības statusa zonas vai rezervāti.
Ostas, nozīme un infrastruktūra
Arhangeļskas (Arkhangelska) osta un citi piekrastes centri ir bijuši svarīgi gan zvejniecībai, gan kuģu būvei un kravu pārvadājumiem. Reģionā atrodas arī lielas kuģu būves un militārās bāzes; vēsturiskā un stratēģiskā nozīme īpaši izcēlās padomju laikos, kad reģions kalpoja kā svarīga padomju jūras un zemūdeņu kara flotes bāze. Baltās jūras un Baltijas jūras kanāls savieno Baltu jūru ar Baltijas jūru, nodrošinot iekšzemes kuģošanas ceļu starp abām jūrām.
Vēsture un kultūra
Baltā jūras piekraste ir bijusi svarīgs tirdzniecības, zvejniecības un kultūras apgabals gadsimtiem ilgi. Reģionā atrodas vēsturiski nozīmīgas vietas, klosteri un tradīcijas, kas saistītas ar jūras dzīvi un zveju. Baltā jūra arī bija stratēģiski nozīmīga militārajā un rūpnieciskajā attīstībā, īpaši 20. gadsimta laikā.
Vides problēmas
Galvenās vides problēmas ietver pārzveju, piesārņojumu no rūpniecības un ostu darbības, kā arī klimata pārmaiņu ietekmi, kas maina ledus režīmu un dzīvotņu sadalījumu. Vietējie aizsardzības pasākumi un rezervātu izveide cenšas mazināt negatīvo ietekmi un saglabāt reģiona bioloģisko daudzveidību.
Baltā jūra ir viena no četrām jūrām, kas angļu valodā nosauktas pēc krāsu terminiem. Pārējās ir Melnā jūra, Sarkanā jūra un Dzeltenā jūra.
