Šafrāna menca (Eleginus gracilis) — sugas apraksts, izplatība un nozveja
Šafrāna menca (Eleginus gracilis) — pilns sugas apraksts, izplatība, dzīvesveids un nozveja; uzzini atpazīšanu, bioloģiju un komerciālās izmantošanas tendences.
Šafrāna menca (Eleginus gracilis) ir zivju suga no mencu (Gadidae) dzimtas, cieši saistīta ar īstajām mencām. Tās ķermenis ir stiegrains, krāsojums tumši pelēki zaļš līdz brūns ar nelieliem plankumiem sānos un gaišāku vēdera virsmu. Pieaugušas zivis parasti sasniedz līdz 40–60 cm garumu un var svērt ap 1–1,3 kg; reti sastopamas lielākas indivīdu masas.
Izplatība un biotops
Šafrāna menca ir raksturīga Klusā okeāna ziemeļu daļai. Tās izplatība stiepjas no Korejas piekrastes un Japānas ziemeļiem pāri dažiem arhipelāgiem līdz Beringa šaurumam pie Aļaskas piekrastes, iekļaujot tādus reģionus kā Okhotskas jūra un daļēji Arktikas piekrastes joslas. Parasti šī suga dzīvo piekrastes ūdeņos seklāk par 60 m, bet to var atrast arī līdz aptuveni 200 m dziļumam. Tās spēja izturēt saldūdeņainus apstākļus ļauj tai ienākt iesāļos un pat tās var sastapties augšpus upēm un strautiem.
Bioloģija un uzvedība
Šafrāna mencas sākt nobriest ap trešo dzīves gadu. To barība galvenokārt sastāv no mazām zivīm un dažādiem bezmugurkaulniekiem — īpaši vēžveidīgajiem, kā arī tārpiem un citiem bentosa organismiem. Aktivitāte bieži ir saistīta ar barības pieejamību un sezonālām pārvietošanās vajadzībām.
Vairošanās notiek piekrastes zonās; ikru un mazuļu izdzīvošana atkarīga no ūdens temperatūras un barības resursiem. Šafrāna mencas populācijas struktūra un pieaugošie īpatņi var atšķirties atkarībā no reģiona un vides apstākļiem.
Zveja, nozīme un izmantošana
Šafrāna menca tiek zvejota gan vietējai patēriņam, gan komerciāliem mērķiem. Lielākā nozveja pasaules mērogā tiek reģistrēta Krievijā, bet nozvejas apjomi ir arī Japānā un Aļaskā. Zvejas metodes ietver gan rūpniecisko tralēšanu, gan mazapjoma piekrastes zveju. Nozvejoto zivju produkcija tiek realizēta svaigā, saldētā, sālītā vai kūpinātā veidā, kā arī tiek izmantota konservēšanai un zivju miltu ražošanai.
Saglabāšana un apsaimniekošana
Pašreiz šafrāna menca parasti netiek uzskatīta par globāli apdraudētu sugu un nav plaši klasificēta kā kritiski apdraudēta; tomēr vietējās populācijas var tikt ietekmētas ar intensīvu zveju, biotopu degradāciju un klimata pārmaiņām. Dažos reģionos ir ieviestas zvejas ierobežojumu un monitoringa programmas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu.
Pārtikas un kulinārijas lietojums
Šafrāna menca ir ēdama un uzturvērtības ziņā līdzīga citām mencu sugām — tās gaļa ir balta, vidēji taukaina un piemērota cepšanai, vārīšanai, kūpināšanai vai konservēšanai. Tā plaši tiek lietota vietējā virtuvē Krievijā un Japānā, kā arī citos Klusā okeāna reģiona krastos. Pircējiem ieteicams izvēlēties svaigas vai pareizi saldētas zivis un ievērot ieteikumus par atjaunojošajiem zvejas produktu iepirkumu, ja tie ir pieejami.
Īss kopsavilkums
- Nosaukums: Šafrāna menca (Eleginus gracilis).
- Izplatība: Klusā okeāna ziemeļu daļa — no Korejas un Japānas līdz Beringa jūras reģionam un Aļaskai.
- Biotops: Piekrastes ūdeņi (parasti <60 m, reizēm līdz ~200 m), spēj ienākt iesāļos un saldūdeņos.
- Barība: Mazas zivis, vēžveidīgie un citi bezmugurkaulnieki.
- Nozveja: Komerciāli nozīmīga reģionāli, īpaši Krievijā; tiek izmantota pārtikā un pārstrādē.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir šafrāns menca?
A: Šafrānkoks ir zivju suga, kas ir radniecīga īstajām mencām.
J: Kāda ir safrānkoka mencu izskata forma?
A: Šafrankoks ir tumši pelēki zaļā līdz brūnā krāsā, ar plankumiem uz sāniem un gaišu vēdera daļu. Tā var izaugt līdz 60 cm un svērt līdz 1,3 kg.
J: Kur dzīvo safrāna menca?
A: Šafrankoks dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā no Korejas piekrastes līdz pat Beringa šaurumam pie Aļaskas piekrastes. Parasti tā ir sastopama seklos piekrastes ūdeņos mazāk nekā 60 m dziļumā, bet var būt sastopama arī līdz pat 200 m dziļumā.
J: Vai safrāna menca ieceļo saldūdeņos?
A: Jā, safrānmerkne var iekļūt iesāļos un pat saldūdeņos, sastopama upju un strautu augštecē.
J: Ar ko barojas safrānmerknes?
A: Šafrānkoki barojas ar zivīm un maziem vēžveidīgajiem.
J: Kur zvejo safrāna mencas komerciālos nolūkos?
A: Safranriekas mencas komerciāli zvejo daudzos Klusā okeāna ziemeļrietumu apgabalos, un lielākais nozvejas apjoms ir Krievijā.
J: Kā izmanto safrāna mencas?
A: Krievijas Federācijā un Japānā safrāna mencas lieto pārtikā svaigas vai saldētas.
Meklēt