Aļaska (ASV štats): pārskats, ģeogrāfija un fakti

Aļaska — ASV štata pārskats: ģeogrāfija, vēsture, iedzīvotāji, dabas skaistums un fakti. Uzzini par platību, klimatu, rūpniecību un populārākajām apskates vietām.

Aļaska (/əˈlæskə/ ( klausīties)) ir štats ASV. Tā atrodas Amerikas kontinenta ziemeļrietumos — Amerikas Savienoto Valstu rietumu piekrastes stūrī — un ir izolēta no pārējām Savienotajām Valstīm: Aļaska nesaskaras ar nevienu citu ASV štatu. To šķērso robeža ar Kanādu, un štata piekrasti mazgā Ziemeļu Ledus okeāns, Kluso okeānu, Beringa jūru un Beringa šaurums.

Galvenie fakti

• Platība: Aļaska ir lielākais ASV štats pēc teritorijas; tās platība padara to ievērojami lielāku par jebkuru citu štatu (vairāk nekā divreiz lielāka par Teksasu).
• Iedzīvotāju blīvums: tas ir viens no visretāk apdzīvotajiem štatiem — iedzīvotāju blīvums ir zemākais starp visiem štatiem.
• Galvaspilsēta: Juneau (junēju).
• Lielākā pilsēta: Ankoridža, kurā dzīvo aptuveni puse no visas štata iedzīvotāju kopskaita.
• Iedzīvotāju skaits: Aļaskā dzīvo apmēram 730 000 cilvēku (apmēram puse koncentrēta Ankoridžas reģionā).

Ģeogrāfija un daba

Aļaska ir ģeogrāfiski ļoti daudzveidīga — tajā ir augstas kalnu grēdas (piem., Denali, kas ir augstākais punkts ASV ar 6 190 m), plaši ledāji, tundra, boreālā meža josla un garas piekrastes zonas. Lielu daļu teritorijas veido valsts nacionālie parki un rezervāti, no kuriem pazīstamākais ir Denali nacionālais parks. Klimats mainās no subarktiska un arktiska ziemeļos līdz okeāniski mitram piekrastē. Tā kā Aļaska stiepjas lielā platuma diapazonā, dienasgaismas ilgums ļoti svārstās — vasarā var būt nepārtraukta gaisma (polārais dienests), ziemā — ļoti īsas dienas.

Vēsture

1867. gada 30. martā Amerikas Savienotās Valstis nopirka Aļasku no Krievijas. Šo darījumu dēvē par Aļaskas pirkumu. Par štata iegādi samaksāts 7,2 miljoni ASV dolāru — tā laika summa, ko mūsdienu cenu izteiksmē dažādi aprēķini novērtē aptuveni kā ~120–150 miljonus USD (atkarībā no inflācijas mērķa). Tas bija aptuveni 0,02 dolāri par akru (4,74 dolāri par km2). 1912. gada 11. maijā Aļaska kļuva par organizētu (inkorporētu) teritoriju, bet par 49. štatu tā kļuva 1959. gada 3. janvārī.

Kultūra un iedzīvotāji

Aļaskas iedzīvotāju sastāvā būtiska loma ir vietējiem tautiešiem — Aļaskas pamatiedzīvotājiem (piem., aleutiem, inuītiem, athabaskiem u.c.), kuriem ir bagāta tradicionālā kultūra, valoda un dzīves veids. Aļaskas vārds cēlies no aleutu valodas vārda alaxsaq, kas nozīmē "cietzeme" vai "objekts, uz kuru vērsta jūras darbība". Sauszemi nereti sauc arī par Alyeska, kas ir vēl viens aleutu vārds un nozīmē "lielā zeme". Krievu nosaukums bija Аляска.

Ekonomika un infrastruktūra

Aļaskas ekonomika lielā mērā balstās uz dabas resursiem: naftu (būtisks ir Trans-Alaska Pipeline System), gāzi, zivsaimniecību (it īpaši lašu zveji), mežsaimniecību un ieguves nozarēm (dimanti, zelts u.c.). Tāpat nozīmīga ir tūrisms — īpaši nacionālie parki, dabas novērošana (lāči, bizoni, mošķi) un zvejas tūrisms. Liela daļa apdzīvoto vietu nav savienota ar autoceļu tīklu; komerciālas un privātas avioreisus izmanto kā galveno saziņas līdzekli daudziem reģioniem, un kuģu transports ir svarīgs piekrastes kopienām.

Flora, fauna un vides izaicinājumi

Aļaskā ir bagāts dzīvnieku un augu klāsts: lāči (brūnie un melnie), losi (moose), karibu, vilki, daudz putnu sugu un jūras dzīvības bagātība. Tomēr valsti skar arī vides problēmas — klimata sasilšana izraisa permafrostu atkāpšanos, ledāju kušanu un izmaiņas dzīvotņu struktūrā, kas ietekmē gan cilvēku apdzīvotību, gan ekosistēmas.

Interesanti fakti

• Aļaskā atrodas viens no retajiem tālu ziemeļu reģioniem ASV, kur ziemā var būt īsas dienas un vasarā — gandrīz nepārtraukta gaisma.
• Juneau, Aļaskas galvaspilsēta, nav sasniedzama pa ceļu no pārējās ASV — piekļuve tikai pa jūru vai gaisu.
• Aļaskas ievērojamais reljefs un klimats padara to par vienu no pasaules nozīmīgākajiem laukiem klimata pētījumiem un dabas izdzīvošanas prasmju demonstrēšanai.

Šīs ir pamatinformācijas un interesanti aspekti par Aļasku — štatu ar milzīgu teritoriju, bagātu dabas mantojumu un īpašu kultūras mantojumu, kas spēlē svarīgu lomu ASV dabas resursu un klimata ainā.

Ģeogrāfija

Galvaspilsēta ir Džuno, bet lielākā pilsēta ir Ankoridža. Aļaska ir lielākais ASV štats, bet tajā ir gandrīz vismazāk iedzīvotāju. Aļaskā ir gandrīz 20 % no visas ASV sauszemes, bet tikai aptuveni 0,2 % iedzīvotāju. Tā nav savienota ar citiem Amerikas štatiem, bet ir savienota ar Kanādu.

Aļaskā ir daudz ledāju, un dažus no tiem var redzēt no garāmbraucošiem kruīza kuģiem. Daži no tiem ir piekrastē, bet citi atrodas ārpus okeāna. Tā ir populārs tūristu galamērķis, jo tajā ir ļoti bagāta kultūra un skaistas ainavas. Aļaskā ir daudz savvaļas dzīvnieku. Daži no tiem ir brūnie lāči, aļņi un vilki.

Aļaskā ir dažas svarīgas rūpniecības nozares, piemēram, naftas, zvejniecības, kalnrūpniecības un mežsaimniecības. Naftas rūpniecība ir lielākā Aļaskas rūpniecības nozare. Lielākā daļa naftas atrodas ļoti tālu uz ziemeļiem, Aļaskas Arktiskajā reģionā. Ļoti garš cauruļvads sākas Aļaskas ziemeļu piekrastē un ved uz dienvidu piekrasti. Tas ir vairāk nekā 800 jūdžu (1300 km) garš. Aļaskā bija daudz zelta drudžu.

Karte, kurā redzams, cik liela ir Aļaska salīdzinājumā ar citiem štatiem

Jautājumi un atbildes

J: Kāds ir oficiālais Aļaskas nosaukums?

J: Cik daudz cilvēku 2011. gadā dzīvoja Aļaskā?

J: Kādi ir daži svarīgi eksporta produkti no Aļaskas?

J: Kad ASV nopirka Aļasku no Krievijas?

Jautājums: Cik izmaksāja Aļaskas iegāde?

J: Kad Aļaska kļuva par organizētu teritoriju?

J: Ko aleutu valodā nozīmē "Aļaska"?

Meklēt pēc burta