Moose
Alnis (Alces alces; Eiropā to sauc par aļni) ir liels briedis. Dažas autoritātes amerikāņu aļņus pieskaita citai sugai - Alces americanus.
Laša tēviņu sauc par bulli, aļņa mātīti - par govi, bet aļņa mazuli - par teļu. Lašu grupu sauc par ganāmpulku. Lašu daudzskaitļa forma ir "aļņi". Daži cilvēki jokojot lieto vārdu "meese", kura pamatā ir vārdi "zosis" un "zosis".
Laši dzīvo Ziemeļeiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. Laši parasti dzīvo vietās, kur ir ezeri, purvi un purvi. Tie dzīvo arī kalnu grēdās.
Diapazons
Laši dzīvo Ziemeļamerikā un ir sastopami no Ziemeļeiropas līdz pat Sibīrijai. Eiropā tie dzīvo Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Polijā un Baltijas valstīs (Igaunijā, Latvijā un Lietuvā). Ziemeļamerikā tie dzīvo Kanādā, Aļaskā un ASV ziemeļu daļā. Skotijas augstienē 2008. gadā tās no Skandināvijas atkal tika ievestas no Skandināvijas.
Iedzīvotāju skaits
Somijā ir aptuveni 115 000 aļņu, bet Norvēģijā - aptuveni tikpat daudz. Aļaskā ir aptuveni 200 000. Kanādā un Krievijā ir no 500 000 līdz vienam miljonam. Daži ir arī Amerikas Savienoto Valstu kontinentālajā daļā. Dzīvnieks ir plaši izplatīts.
Dzīve
Laši ir aktīvi dienas laikā. Tie dzīvo vieni, bet ziemā dažkārt veido nelielas grupas. Laši ēd zāli, lapas, zarus, zarus, vītolu, bērzu, kļavu dzinumus un ūdensaugus. Pēc 8 mēnešu grūtniecības mātīte dzemdē vienu vai divus mazuļus. Mātītes pirmo reizi var būt grūsnas, kad ir vecumā no diviem līdz trim gadiem. Jaunie aļņi vienu gadu dzīvo kopā ar māti, bet pēc gada viņi atstāj māti un dzīvo vieni. Laši parasti dzīvo līdz piecpadsmit gadu vecumam, bet var sasniegt pat divdesmit septiņu gadu vecumu. Lašu māte agresīvi aizsargā savus mazuļus. Lašu mazuļus medī lāči un vilki.
Aļņa mātīte un viņas teliņš.
Plēsēji
Pieaugušam aļnim ir maz dabisko ienaidnieku. Sibīrijas tīģeri medī pieaugušus aļņus. Draudi ir arī vilki, jo īpaši mātītēm ar mazuļiem. Ir zināms, ka brūnie lāči medī aļņus, lai gan lāči biežāk pārņem vilku nogalinātus dzīvniekus vai noķer jaunus aļņus, nevis paši medī pieaugušus aļņus. Amerikas melnie lāči un pumas var noķert aļņu teļus un dažkārt nogalināt pieaugušās govis. Visdrīzāk, ka vilkačveidīgie aļņi ēst aļņus kā līķus, bet tie ir nogalinājuši aļņus, tostarp pieaugušos, ja aļņi ir novājināti bargās ziemas apstākļos. Zombzivis ir vienīgais zināmais aļņu jūras plēsējs. Ir zināms, ka tie ir medījuši aļņus, kas peld starp salām Ziemeļamerikas ziemeļrietumu piekrastē.
Laši un cilvēki
Cilvēki aļņus ir medījuši jau kopš akmens laikmeta.
Tumšās kažokādas dēļ aļņus ir grūti pamanīt, kad tie naktī šķērso ceļus. Dažkārt tos notriec automašīnas. Dažās valstīs, piemēram, Kanādā, Somijā un Zviedrijā, uz ceļiem ir uzstādītas brīdinājuma zīmes par aļņiem, un autoceļi ir nožogoti.
Dzelzs laikmeta segli no Sibīrijas, uz kura attēlots Sibīrijas tīģeris, kas medī aļni.
