Somija

Cilvēki un kultūra

Somijas iedzīvotājus sauc par somiem. Lielākajai daļai somu dzimtā valoda ir somu valoda. Aptuveni sešiem procentiem somu dzimtā valoda ir zviedru valoda. Viņi dzīvo galvenokārt Somijas rietumu daļā un Ālandu salās (somu Ahvenanmaa).

Skolā somi obligāti apgūst arī angļu un zviedru valodu. Lielākā daļa somu strādā vai nu pakalpojumu sfērā (t. i., veikalos, bankās, birojos vai uzņēmumos), vai rūpnīcās. Somiem bieži patīk pirtis un daba. Daudzām somu ģimenēm ir vasarnīcas - nelielas mājiņas, kur viņi dodas atpūsties vasaras brīvdienās. Svarīgākie svētki, ko somi svin, ir Jāņi un Ziemassvētki.

Populārākie sporta veidi Somijā ir hokejs, slēpošana, vieglatlētika un futbols. Somi ir uzvarējuši arī peldēšanā, motosportā un vingrošanā.

Somijas vistālāk uz ziemeļiem esošajā Lapzemes daļā, ko sauc par Lapzemi, dzīvo daži tūkstoši sāmu (sauktu arī par lapiem). Lielākā daļa sāmu dzīvo Norvēģijā un Zviedrijā. Daudzi samji nodarbojas ar ziemeļbriežu audzēšanu. Sākotnēji sāmji bija mednieki un mednieki. Agrāk sāmji bija nomadi, bet mūsdienās viņi dzīvo parastās mājās.

Somijā ir ļoti maz cilvēku no citām valstīm. 2016. gadā aptuveni 4% iedzīvotāju ir dzimuši citā valstī.

Daba un laikapstākļi

Lielāko Somijas daļu klāj priežu meži. Gulbis, kas senāk tika uzskatīts par svētu, ir Somijas nacionālais putns. Koks ir Somijas svarīgākais dabas resurss. Tiek lēsts, ka līdz pat trešdaļai no visiem Eiropas Savienības koksnes resursiem atrodas Somijā.

Somijas nacionālais dzīvnieks ir brūnais lācis. Lielākais dzīvnieks ir briedis, kas ir briežu dzimtas aļņu dzimtas pārstāvis.

Ir simtiem upju un tūkstošiem saldūdens ezeru. Makšķerēšana ir populārs sporta veids. Tiek lēsts, ka Somijā ir gandrīz 180 000 ezeru.

Arī daudzas Baltijas jūras salas pieder Somijai. Tūkstošiem salu ietilpst Ālandu salu arhipelāgā. Tūristi no visas pasaules ierodas Lapzemē, lai redzētu kalnu kalnus un ziemeļblāzmu.

Somijas augstākais kalns ir Halti, kas ir 1328 metrus augsts. Lielākais ezers ir Saimaa, kura platība ir 4400 kvadrātkilometru. Somijas garākā upe ir Tornionjoki. Lielākā upe (pēc ūdens sateces baseina) ir Kemijoki, kuras garums ir 552 kilometri.

Laikapstākļi Somijā ir ļoti atšķirīgi atkarībā no gadalaika. Vasara parasti ilgst no maija līdz septembra sākumam, un temperatūra var sasniegt +35 °C. Rudens ir tumšs un lietains. Ziemas sniegs Helsinkos parasti sāk krist decembra sākumā (Lapzemē tas var uzsnigt jau oktobrī), un ziemā temperatūra var nokrist līdz -30 °C. Ziema parasti ilgst līdz marta vidum, kad sniegs Helsinkos kūst (Lapzemē sniegs parasti kūst tikai maija sākumā), un pavasaris ilgst līdz maija beigām. Pavasaris var būt nepastāvīgs, un laikapstākļi var mainīties no sala līdz saulei dažu dienu laikā. Lapzemē bieži sastopama slavenā ziemeļblāzma.

Šis attēls ir no Koli, Ziemeļkarēlijas

Vēsture

Cilvēki Somijā pirmo reizi ieradās pirms 10 000 gadiem. Tas bija tieši pēc ledus laikmeta, kad no zemes bija atkāpies ledājs, kas to sedza.

Daži uzskata, ka pirmie cilvēki Somijā jau runāja valodā, kas līdzinās mūsdienās lietotai somu valodai. Ir zināms, ka agrīnā somu valodas forma Somijā tika lietota dzelzs laikmetā. (Dzelzs laikmets Somijā bija pirms 2500-800 gadiem).

Pirmie Somijas iedzīvotāji medīja dzīvniekus kā "mednieki-ievācēji". Pirms aptuveni 5200 gadiem daži cilvēki sāka nodarboties ar zemkopību. Zemkopība pamazām kļuva arvien populārāka un kļuva par galveno dzīvesveidu līdz pat mūsdienām.

Senie somi bija pagāni. Svarīgākais somu panteona dievs bija Ukko. Viņš bija debesu un pērkona dievs, līdzīgi kā Odins, cits skandināvu dievs-valdnieks. Šīs spējas bija kopīgas pagānu dievu valdniekiem panteonos, sākot no somu Ukko līdz skandināvu/ģermāņu/sakšu Odinam, līdz pat grieķu Dzeusam un romiešu Jupiteram.

Apmēram pirms tūkstoš gadiem, kad lielākā daļa Eiropas pieņēma kristietību, arī Somija sāka sekot kristietībai. Kristietības reformācijas laikā 16. gadsimtā lielākā daļa somu kļuva par protestantiem. Tagad kristiešu somu vidū joprojām ir saglabājušās dažas pagāniskas paražas, piemēram, lāču pielūgšana.

Kopš viduslaikiem Somija bija Zviedrijas sastāvā. Tad 1809. gadā Krievija atņēma Somiju Zviedrijai. Somija bija Krievijas sastāvā, bet pēc neilga laika tā kļuva autonoma. Somi būtībā kontrolēja Somiju, lai gan oficiāli to kontrolēja cars. Somi varēja veidot savus likumus, viņiem bija sava valūta (saukta par markku), savas pastmarkas un savas muitas. Tomēr Somijai nebija savas armijas.

1905. gada Krievijas revolūcijas laikā Somijas Lielhercogistē sociāldemokrāti organizēja 1905. gada ģenerālstreiku (12.-19. novembris [30. oktobris - 6. novembris]). Tika izveidota Sarkanā gvarde. 1906. gada 12. augustā [O.S. 30. jūlijā] krievu artilēristi un militārie inženieri sacēlās uz sacelšanos Sveaborgas (vēlāk Suomenlinna) cietoksnī Helsinkos. Somijas sarkanarmieši Sveaborgas sacelšanos atbalstīja ar ģenerālstreiku, bet 60 stundu laikā sacelšanos apspieda lojālie Baltijas flotes karavīri un kuģi.

Pēc neatkarības atgūšanas

1917. gada 6. decembrī Somija ieguva neatkarību, kas nozīmēja, ka tā vairs nav Krievijas sastāvā. Krievijā notika komunistiskā revolūcija, un pēc 1922. gada Krievija bija Padomju Savienības sastāvā. Arī Somijā bija komunisti, kuri mēģināja Somijā sarīkot revolūciju Šis revolūcijas mēģinājums izraisīja Somijas pilsoņu karu. Komunisti zaudēja pilsoņu karā, un Somija nemainīja savu veco kapitālistisko sistēmu.

Staļinam, kurš bija Padomju Savienības līderis, nepatika, ka viņa kaimiņvalsts ir kapitālistiska valsts. Staļins vēlējās, lai Somija kļūtu par komunistisku valsti un būtu Padomju Savienības sastāvdaļa. Somijas vadītāji atteicās: viņi vēlējās palikt neatkarīgi. Padomju Savienība nosūtīja daudz karaspēka pāri Somijas austrumu robežai, lai mēģinātu panākt Somijas pievienošanos, kas izraisīja Ziemas karu. Padomju Savienība galu galā uzvarēja un ieņēma lielāko daļu Karēlijas un citas Somijas daļas.

Ādolfs Hitlers bija Vācijas diktators, un viņš vēlējās iebrukt Padomju Savienībā. Somija vēlējās atgūt zaudētās teritorijas, tāpēc pievienojās Vācijas iebrukumam, kas sākās ar operāciju "Barbarosa" 1941. gadā. Otrā pasaules kara Somijas daļu Somijā sauc par Turpinājuma karu Somijā. Tomēr Somija nebija fašistiska vai antisemītiska valsts. Somus vairāk interesēja brīvība, nevis diktatūra.

Kamēr Vācija zaudēja karu, Somija jau bija iestājusies Padomju Savienībā, lai atgūtu iepriekšējā miera laikā zaudētās teritorijas. Somija vēlējās izbeigt karu ar Padomju Savienību, kā rezultātā tika noslēgts miers. Somijai atkal bija jāatsakās no iekarotajām teritorijām. Šoreiz miers ar Padomju Savienību padarīja Somiju un Vāciju par ienaidniecēm. Somi cīnījās pret vāciešiem, un vācieši atkāpās uz Norvēģiju, aiz sevis nodedzinot visu Lapzemi. To sauc par Lapzemes karu. Somija palika neatkarīga.

Pēc kara Somijā tika uzceltas daudzas rūpnīcas. Daudzi cilvēki no lauku saimniecībām pārcēlās uz pilsētām. Tajā laikā lielās rūpnīcās tika ražoti tādi produkti kā papīrs un tērauds. Arvien vairāk cilvēku strādāja modernākās profesijās, piemēram, augstās tehnoloģijās. Turklāt daudzi cilvēki devās uz universitātēm, lai iegūtu labu izglītību. Somija bija viena no pirmajām valstīm, kur lielākajai daļai cilvēku bija interneta pieslēgums un mobilie tālruņi. No Somijas ir pazīstams uzņēmums Nokia, kas ražo mobilos tālruņus.

Somija pievienojās Eiropas Savienībai 1995. gadā. Somijas valūta 2002. gadā tika nomainīta pret eiro.

Akmens cirvis no Somijas.


Demonstrācija 1905. gadā - Jakobstadē


Somu karavīri kara laikā

Ekonomika

Somijā ir jaukta ekonomika. Lielāko daļu preču ražošanas un pārdošanas kontrolē brīvais tirgus, bet valsts sektors ir iesaistīts pakalpojumu jomā. 2013. gadā nodokļi veidoja 44 % no nacionālā kopprodukta. Tas ir ceturtais lielākais nodoklis Eiropā aiz Dānijas, Francijas un Beļģijas.

2014. gadā pakalpojumi veidoja 70 % no nacionālā kopprodukta.

Lielākais uzņēmums 2014. gadā bija naftas pārstrādes uzņēmums Neste Oil. Otrs lielākais uzņēmums bija Nokia. Divi meža nozares uzņēmumi Stora Enso un UPM-Kymmene ieņēma trešo un ceturto vietu. Piektais numurs bija Kesko, kas pārdod ikdienas preces K-supermarketos.

Vēlēšanas

Tiek rīkotas vēlēšanas, lai ievēlētu 200 Somijas parlamenta deputātus. Tiek ievēlēts arī Somijas prezidents, pilsētu un pagastu padomju locekļi un Somijas deputāti Eiropas Parlamentā. Vēlēšanas ir aizklātas un tiešas. Iedzīvotāji balso tieši par personu, kuru viņi vēlas ievēlēt. Prezidenta vēlēšanās balso tikai par personu, nevis par politisko partiju. Visas pārējās vēlēšanas ir proporcionālas. Šī sistēma ir apvienota balsošanu par personām un partijām. Tiesības balsot ir vispārējas un vienlīdzīgas. Vispārējās vēlēšanās ikvienam ir viena balss.

Slaveni somu cilvēki

• Alvars Ālto, arhitekts
• Markku Alens, 1978. gada pasaules rallija čempions
• Valtteri Bottas, pašreizējais Formula 1 pilots
• The Dudesons, pazīstami arī kā Duudsonit, četru cilvēku kaskadieru grupa, kas piedalījusies vairākos TV šovos un filmā. Tuvi draugi ar Jackass komandu
• Akseli Gallen-Kallela, māksliniece
• Markuss Gronholms, 2000/02 pasaules rallija čempions
• Mika Häkkinen, 1998. un 1999. gada Formula 1 pasaules čempions
• Tarja Halonena, bijusī Somijas prezidente
• Tuomas Holopainens, starptautiski slavenās grupas Nightwish dibinātājs
• Sami Hyypiä, futbola treneris; 2005. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētājs
• Juha Kankunens, 1986/87/87/91/93 pasaules rallija čempions
• Urho Kekkonens, bijušais Somijas prezidents aukstā kara laikā
• Jari Kurri, pieckārtējs Stenlija kausa ieguvējs, NHL Slavas zāles dalībnieks
• Eino Leino, dzejnieks
• Nacionālā eposa "Kalevala" sastādītājs Eliass Lönnrots
• Jari Litmanens, futbolists; 1995. gada UEFA Čempionu līgas uzvarētājs
• Tommi Makinens, 1996-99 pasaules rallija čempions
• Kārlis Gustavs Emīls Mannerheims, prezidents un militārais komandieris
• Karita Mattila, pasaulslavena operdziedātāja, pirmā pasaules Kārdifas dziedātāju konkursa uzvarētāja
• Hannu Mikkola, 1983. gada pasaules rallija čempions
• Paavo Nurmi, slavenais olimpiskais garo distanču skrējējs
• Kimi Reikenens, 2007. gada Formula 1 pasaules čempions
• Keke Rosbergs, 1982. gada Formula 1 pasaules čempions
• Timo Salonens, 1985. gada pasaules rallija čempions
• Timo Sarpaneva, slavens dizainers, galvenokārt stikla jomā
• Teemu Selanē, 2007. gada Stenlija kausa ieguvējs
• Žans Sibēliuss, nozīmīgākais somu komponists
• Lauri Törni, vēlāk pazīstams kā Larry Thorne, Mannerheima krusta laureāts Turpmāko karu laikā
• Linuss Torvalds, Linux radītājs
• Tarja Turunena, bijusī starptautiski slavenās grupas Nightwish dalībniece
• Ville Valo, grupas HIM dziedātājs un dziesmu autors
• Ari Vatanens, 1981. gada pasaules rallija čempions
• Tapio Wirkkala, dizainers un mākslinieks