Ziemas karš (1939–1940): konflikts starp Padomju Savienību un Somiju
Ziemas karš (1939–1940): dramatisks stāsts par Somijas pretestību Padomju Savienībai — taktika, ziemas apģērbs, slēpes un kara ietekme uz teritoriju.
Ziemas karš (1939. gada 30. novembris – 1940. gada 13. marts) bija konflikts starp Padomju Savienību un Somiju. Tas sākās neilgi pēc iebrukuma Polijā, kad Padomju Savienība 1939. gada novembrī izvirzīja Somijai prasības un drīz pēc tam sāka militāru ofensīvu. Padomju vadība cerēja, ka Somiju varēs pakļaut ātri — dažu nedēļu laikā — jo padomju armijai bija lielāks roku skaits, vairāk tanku un lidmašīnu nekā Somijas spēkiem.
Fons un iemesli
Kara cēloņos bija gan stratēģiskas, gan drošības intereses. Padomju Savienība vēlējās iegūt aizsargjoslas ap Leningradu un tiesības uz bāzēm Somijas teritorijā, bet Somija atteicās piekāpties. Papildus starptautiķiem ietekmi uz notikumu attīstību atstāja arī 1939. gada vasarā noslēgtais Molotova–Ribentropa pakts, kas mainīja Austrumeiropas varu balansus.
Gaita un taktika
Neskatoties uz materiālo pārsvaru, Somijas spēki pretējā pusē izrādīja izcilu pretošanos. Somu taktika izmantoja vietējo reljefu, ātru manevrēšanu ar slēpēm un piemeklētu ziemas apģērbu. Viens no iemesliem, kāpēc somu spēkiem veicās labāk, bija tas, ka viņiem bija kvalitatīvs ziemas apģērbs un balti mēteļi, kas viņus maskēja sniegā. Somu karavīri bieži pārvietojās ar slēpēm, kas ļāva viņiem ātri izdarīt uzbrukumus un atkārtoties, veicot tā dēvēto „motti” taktiku — apkārt apvienot un izolēt pretinieka vienības.
Padomju armijas problēmas iekļāva slikti organizētu loģistiku, nepietiekamu apmācību daļai karavīru, nevienmērīgu vadību un neatbilstošu ziemas ekipējumu — padomju karavīri bieži valkāja tumši zaļus mēteļus, kas bija labi saredzami sniegā. Turpretī somi izmantoja vietējiem apstākļiem pielāgotu taktiku, vietējās zināšanas un mobilus slepjās vienības.
Svarīgākās kaujas
- Karš iesākās 1939. gada 30. novembrī ar intensīvu ofensīvu Karelijas līcī un citos reģionos.
- Viena no ievērojamām somu uzvarām bija Suomussalmi apkārtnē — kur mazākas somu vienības veiksmīgi sagrāva lielākas padomju kolonnas, izmantojot motti taktiku.
- Citas nozīmīgas sadursmes notika pie Tolvajärvi, Taipale un uz Mannerheima līnijas — Somijas aizsardzības līnijas Karelijas šaurumā.
Starptautiskā reakcija un palīdzība
Starptautiskā sabiedrība reaģēja ar nosodījumu pret Padomju Savienību; Tautu Savienība 1940. gada februārī izslēdza Padomju Savienību no savām rindām. Somijai tika sniegta gan humanitāra, gan ierobežota militāra palīdzība un brīvprātīgo atbalsts no dažām valstīm (piem., Zviedrijas, Norvēģijas, Ungārijas u. c.). Tomēr tieši lielajam materiālajam un cilvēkresursu pārsvaram Padomju Savienība spēja turpināt ofensīvu.
Iznākums un sekas
Pēc smagām cīņām 1940. gada martā tika noslēgts Miera līgums (Minska / Maskavas līgums — 12. marta 1940.), un karš oficiāli beidzās 13. martā. Saskaņā ar līgumu Somija bija spiesta atdot aptuveni 11% savas teritorijas, tostarp daļu Karelijas pussalas, vairākas salas un piešķirt Padomju Savienībai Hanko pussalas jūras bāzes nomu. Zaudētās teritorijas izraisīja plašu iedzīvotāju pārvietošanu — tūkstošiem somu nācās evakuēties no okupētajām teritorijām. Somija vēlāk centās tās atgūt Turpinājuma karā 1941.–1944. gados, savienojoties ar Vāciju pret Padomju Savienību.
Cilvēkresursu un politiskās sekas
Kara zaudējumi abām pusēm bija nozīmīgi. Precīzi skaitļi atšķiras pēc avotiem, taču Padomju Savienības cilvēkresursu zaudējumi bija ļoti lieli — simtiem tūkstošu karavīru bojāgājušo, ievainoto un pazudušo, kamēr Somijas zaudējumi bija proporcionāli zemāki, taču arī smagi. Ziemas karš parādīja gan somu pretošanās spējas, gan Padomju Savienības militārās problēmas, kas vēlāk ietekmēja Otrā pasaules kara stratēģiskas aprēķinus.
Kultūras un vēsturiskā nozīme
Ziemas karš Somijai palika kā svarīgs nacionālās identitātes elements — bieži tiek minēts somu jēdziens «sisu» (noturība un drosme). Starptautiski karš lika pārvērtēt gan Padomju Savienības, gan mazo valstu iespējas pretoties lielvalstu spiedienam.
Šis īsais pārskats sniedz pamatinformāciju par Ziemas karu (1939–1940). Lai iegūtu padziļinātāku izpratni, ieteicams skatīt detalizētākas vēstures monogrāfijas un dokumentālos avotus.
Somijas slēpošanas karaspēks
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Ziemas karš?
A: Ziemas karš bija konflikts starp Padomju Savienību un Somiju no 1939. gada novembra līdz 1940. gada martam.
J: Kāpēc Padomju Savienība mēģināja iebrukt Somijā?
A: Padomju Savienība mēģināja iebrukt Somijā drīz pēc iebrukuma Polijā.
J: Kāpēc padomju militārie spēki cerēja uz uzvaru pār Somiju dažu nedēļu laikā?
A: Padomju armijas rīcībā bija daudz vairāk tanku un lidmašīnu nekā Somijas armijai.
Jautājums: Kāpēc Somijas spēki pretojās labāk un ilgāk, nekā bija paredzēts?
A: Somijas spēkiem bija labs ziemas apģērbs, viņi valkāja baltus mēteļus, kas viņus maskēja sniegā, un viņi pārvietojās ar slēpēm, kas viņiem ļāva viegli aizklīst līdz padomju karavīriem.
Jautājums: Kāpēc padomju armijai Ziemas karā neveicās labi?
A: Padomju armijai nebija laba ziemas apģērba, un viņi valkāja tumši zaļus mēteļus, kas padarīja viņus viegli pamanāmus sniegā.
J: Kādu procentu savas valsts teritorijas nācās atdot sakaut sakautajiem somiem?
A: Uzveiktajiem somiem nācās atteikties no 11 % savas valsts teritorijas.
J: Vai Somija mēģināja atgūt zaudēto zemi?
A: Jā, Somija mēģināja atgūt zaudētās zemes Turpinājuma karā.
Meklēt