Viskonsina Amerikas Pilsoņu kara laikā kā ziemeļu štats cīnījās par Savienību. Kad sākās Pilsoņu karš, Viskonsinā Savienības armijā bija 91 379 karavīri. Tie tika organizēti 53 kājnieku pulkos, 4 kavalērijas pulkos, Berdana snaiperu rota, 13 vieglās artilērijas baterijās un 1 smagās artilērijas vienībā. Lielākā daļa Viskonsinas karaspēka dienēja Rietumu karadarbībā. Tomēr vairāki pulki dienēja Austrumu armijās, tostarp trīs pulki slavenajā Dzelzs brigādē. Kopā 3794 karavīri tika nogalināti vai nāvīgi ievainoti. Vēl 8022 karavīri nomira no slimībām. Aptuveni 400 gāja bojā nelaimes gadījumos. Kopējais bojāgājušo skaits bija 12 216 vīri. Tas bija aptuveni 13,4 % no kopējā Viskonsinas armijas iesaukuma.
Organizācija un mobilizācija
Pēc karadarbības sākuma Viskonsinas štata valdība aktīvi organizēja brīvprātīgo rekrūtus un veidoja vienības, kas tika nosūtītas uz dažādiem karadarbības teātriem. Štats izveidoja vairākus kājnieku un kavalērijas pulkus, artilērijas baterijas, kā arī pievienoja Berdana snaiperu rota tipiskajam Savienības spēku sastāvam. Daļa pulku tika iekļauti Rietumu teātrī, kur tie sadarbībā ar komandieriem kā Ulysses S. Grant un William T. Sherman piedalījās lielos kampanijos, citi — Austrumu armijās, kur trīs Viskonsinas pulki (piem., 2., 6. un 7. Viskonsinas kājnieku pulks) izcēlās Dzelzs brigādē.
Galvenās kaujas un teātri
Viskonsinas vienības bija iesaistītas gan Rietumu, gan Austrumu karadarbības virzienos. Kolektīvi vīri no štata piedalījās tādās slavenās operācijās un kaujās kā Shiloh, Vicksburg, Chattanooga, Atlantas kampaņa, kā arī Austrumos — Second Bull Run, Antietam un Gettysburg. Dzelzs brigāde (Iron Brigade) kļuva par simbolu Viskonsinas karavīru izturībai un kaujas garam Austrumu frontē.
Mirstība un slimību ietekme
Karā zaudējumu skaits Viskonsinā bija ievērojams. No kopējiem 12 216 bojāgājušajiem aptuveni 3 794 mira kaujās vai no nāvējošām brūcēm, bet vairāk nekā 8 000 nomira no slimībām. Slimību izplatību veicināja pārpildītas un nezināmu sanitāro standartu nesošas nometnes, slikta higiēna, piesārņots dzeramais ūdens un ierobežotas medicīniskās zināšanas — tipiski ienaidnieki bija dizentērija, tīfs, pneimonija un malārija. Medicīniskā aprūpe kara laikā bija primāra un bieži sastapams bija amputāciju un infekciju risks; tomēr kara gaitā medicīna un sanitārie pasākumi pakāpeniski uzlabojās.
Mājas fronte, politiskā loma un pēckara mantojums
Viskonsinas sabiedrība aktīvi atbalstīja mobilizāciju — štata valdība, vietējās kopienas un reliģiskās organizācijas nodrošināja ekipējumu, ziedojumus un atbalstu karavīru ģimenēm. Pēc kara veterāni organizējās Grand Army of the Republic (GAR) un citās asociācijās, daudzi izmantoja štata un federālās pensionēšanas programmas. Viskonsinas pilsētas un kopienas uzcēla pieminekļus un memoriālus, lai godinātu kritušos un saglabātu atmiņu par štata ieguldījumu karā.
Pieminekļi un arhīvi
Viskonsinas ieguldījums Pilsoņu karā tiek atzīmēts vairākos pieminekļos un memoriālos laukumos (piemēram, pieminekļi pie galvenajām kaujas vietām), kā arī štata arhīvos glabājas reģistrācijas, pulku žurnāli un citi dokumenti. Šie materiāli ļauj pētniekiem un radiniekiem izsekot pulku gaitām, kara zaudējumiem un atgriešanās stāstiem pēc konflikta.
Noslēgums
Viskonsinas devums Savienības uzvarai bija būtisks — 91 379 vīru, simtiem pulku un nozīmīgas upurus. Gan karavīru drosme kaujā, gan milzīgais slimību un zaudējumu skaits atstāja dziļu ietekmi uz štata sabiedrību un veidoja daļu no Amerikas Pilsoņu kara plašākā mantojuma.
