Savienība ASV Pilsoņu karā — Ziemeļi, federālā valdība un štati

Savienība ASV Pilsoņu karā: Ziemeļu federālā valdība, brīvie un pierobežas štati, industrializācija, politiskais konteksts un vēsturiskās ietekmes pārskats.

Amerikas Pilsoņu kara laikā Savienība nozīmēja Amerikas Savienoto Valstu federālo valdību, kuru atbalstīja divdesmit brīvie štati un pieci pierobežas štati. Pret to iebilda 11 dienvidu vergu štati. Savienības štatos ietilpa Rietumu štati - Kalifornija, Oregona un (pēc 1864. gada) Nevada. Tajos ietilpa arī štati, kurus tolaik sauca par "vecajiem ziemeļrietumiem" un kurus tagad parasti uzskata par daļu no Vidusrietumiem. Tomēr gan toreiz, gan tagad Savienība bieži tiek dēvēta arī par "Ziemeļiem". Savienības štati lielākoties bija bagātāki un industrializētāki.

Savienība cīnījās galvenokārt, lai saglabātu valsts teritoriālo vienotību — tās vadonis bija prezidents Ābrahams Linkolns, kurš vēlāk arī izdeva Emancipācijas proklamāciju, kas 1863. gadā pasludināja vergu atbrīvošanu teritorijās, kas atradās sacelšanās ietekmē. Pamatmērķi kara sākumā bija Savienības saglabāšana un federālās varas atjaunošana; tomēr kara gaitā atbrīvošana no vergturības kļuva par centrālu morālu un stratēģisku aspektu.

Savienībai bija ievērojamas priekšrocības: lielāka iedzīvotāju bāze (aptuveni divreiz lielāka par Dienvidu pusi, ja nedzimušo vergu iedzīvotāju skaitu neņem vērā), attīstītāka rūpniecība, plašāks dzelzceļu tīkls, spēcīgāka flote un labāka finanšu sistēma, kas ļāva piesaistīt kapitālu un ražot ieročus. Savienības stratēģija ietvēra jūras blokādi (t.s. "Anaconda Plan"), lai noslāpētu Dienvidu ekonomiku.

Politiskā situācija Savienībā nebija viennozīmīga — pastāvēja opozīcija kara vadībai (piem., "Copperheads" — kara pretinieki). Tomēr federālā valdība spēja mobilizēt lielas armijas un, kara gaitā, vadīt plašu karaspēka un resursu pārkārtošanu, ko vadīja tādi komandieri kā Ulyssess S. Grants un William T. Sherman.

Starptautiskā līmenī Savienībai izdevās novērst oficiālu Lielbritānijas vai Francijas atzīšanu Konfederācijai, daļēji pateicoties diplomātiskajiem centieniem un parlamentārajām debatēm par vergturību Eiropā. Kara sekas bija milzīgas — gan cilvēku upuru, gan politisku un sociālu pārmaiņu nozīmē — tajā skaitā vergturības institūcijas pastāvīga graušana un federālās varas nostiprināšana.

Savienības valstis bija šādas:

• Kalifornija
• Connecticut
• Delaware (pierobežas štats)
• Illinois
• Indiana
• Iowa
• Kansas
• Kentucky (pierobežas štats)
• Maine
• Maryland (pierobežas štats)
• Massachusetts
• Michigan
• Minnesota
• Missouri (pierobežas štats)
• Nevada (pievienojās 1864. gadā)
• New Hampshire
• New Jersey
• New York
• Ohio
• Oregona
• Pennsylvania
• Rhode Island
• Vermont
• West Virginia (nodalījās no Virgīnijas un tika pieņemta par štatu 1863. gadā)
• Wisconsin

Piecu minēto pierobežas štatu (Delaware, Maryland, Kentucky, Missouri un vēlāk veidojusī West Virginia) atbalsts federālajai valdībai bija īpaši svarīgs, jo tie atradās ģeogrāfiski un politiski starp Ziemeļiem un Dienvidiem. Savienība un tās rīcība Pilsoņu kara laikā radīja ilgstošas pārmaiņas ASV politiskajā, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē.

Meklēt pēc burta