Jemenas konflikts (2015–): Houthi, Hadi un starptautiskā iesaistīšanās

Padziļināta pārskats par Jemenas konfliktu (no 2015): Houthi pret Hadi, Saūda koalīcija, Irānas un starptautiskā iesaistīšanās, humanitārā krīze un globālās sekas.

Jemenas pilsoņu karš ir ilgstošs un plurāls konflikts, kura pašreizējā fāze sākās 2014.–2015. gadā, kad Houthi kustība ieņēma galvaspilsētu Sanu un ir paplašināja kontroli pār plašām teritorijām. No 2015. gada konflikts bieži tiek raksturots kā cīņa starp Abdrabbuha Mansura Hadi vadīto valdību, kas sevi pasludina par Jemenas oficiālo varu, un Houthi bruņoto kustību, kurai dažkārt ir atbalsts no bijušā prezidenta Ali Abdullah Saleh piekritējiem (Saleh tika nogalināts 2017. gada decembrī pēc sadursmēm ar Houthi). Konflikts ir padarījis Jemenu par vienu no pasaules nopietnākajām humanitārajām katastrofām.

Galvenie spēlētāji un teritoriju dalījums

Situācija uz vietas ir sarežģīta un mainīga. Galvenie grupējumi, kuru varas sfēras laika gaitā mainās, ir:

• Houthi kustība — zaidi šīīta kustība, kas kontrolē Sanu un plašas ziemeļu teritorijas; ir rīkojusi militāras operācijas pret Hadi valdību un tās sabiedrotajiem;
• Hadi valdība — starptautiski atzīta valdība, kas 2015. gadā pārcēla savas galvenās institūcijas uz Adenu un kurai pēdējos gados sniedz atbalstu Saūda Arābijas vadītā koalīcija;
• Dienvidu reģionālās grupas (piem., Southern Transitional Council, kas saņēmis dažkārt atbalstu no Apvienotiem Arābu Emirātiem) — cīnās gan pret Houthi, gan reizēm pret Hadi valdību par dienvidu neatkarību vai autonomiju;
• Al-Qaeda Arābijas pussalā (AQAP) un “Islāma valsts” (IS) — ekstrēmistu grupas, kuras konfliktā izmanto haosu, lai nostiprinātu ietekmi un kontrolētu teritorijas vai rīko teroraktus.

2015. gada eskalācija un reģionālā iesaistīšanās

2015. gada 21. martā Houthi kontrolētās struktūras paplašināja spēku klātbūtni, izsludinot vispārēju mobilizāciju un veicot ofensīvas dienvidos. Pēc tam Hadi prezidents bēga no valsts, un tajā pašā laikā Saūda Arābijas vadīta koalīcija uzsāka gaisa operācijas, lai mēģinātu atjaunot Hadi valdību. Koalīcijā bija iesaistītas vairākas Arābu līgas valstis, un atsevišķi dalībnieki — piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti — ilgtermiņā attīstīja savas militārās un politiskās ambīcijas Dienvidjemenā.

Irāna tiek apsūdzēta par Houthi politisko un militāro atbalstu, tostarp ieroču un tehniskā atbalsta nodrošināšanu, kamēr Saūda Arābija un tās sabiedrotie konfl iktu traktē kā reģionālu cīņu par ietekmi. Šī reģionālā sadursme ir viens no iemesliem, kāpēc konflikts kļuva par starpinātā — Irānas un Saūda Arābijas — pretstata lauku.

Militārās darbības un civiliedzīvotāju upuri

Konflikts ietver plašu gaisa uzlidojumu, artilērijas apšaudes, sauszemes kaujas, raķešu un bezpilota lidojumu triecienus, kā arī jūras uzbrukumus un blokādes. Papildus cīņām starp lielām grupām, traucējumus rada arī minejšana, reideri un teroristiskās darbības, ko veic AQAP un IS.

Saskaņā ar ANO un citiem avotiem, 2015. gada marta — 2017. gada decembra periodā Jemenas konfliktā tika nogalināti tūkstošiem cilvēku. ANO 2018. gadā brīdināja, ka miljoniem civiliedzīvotāju draud bads; vēlākās aplēses liecina, ka desmitiem tūkstošu ir tieši gājuši bojā karadarbības vai ar to saistītu seku dēļ. Bada, slimību (piemēram, 2016.–2018. gada holērijas uzliesmojumi) un veselības aprūpes sistēmas sabrukuma rezultātā mirstība ir ievērojami pieaugusi. Jemenas Datu projekts (Yemen Data Project) ir dokumentējis tūkstošiem civilu upuru gaisa uzlidojumu un raids; avoti liecina, ka 2019. gada martā kopumā bija reģistrēti desmitiem tūkstošu bojāgājušo un ievainoto civiliedzīvotāju visā kara periodā.

Blokādes, humānais stāvoklis un piekļuve palīdzībai

Saūda Arābijas vadītās koalīcijas ieviestās jūras un gaisa bloķādes, kā arī aviācijas uzlidojumi būtiski ierobežoja pārtikas, degvielas un medicīnisko preču piegādi, pasliktinot humanitāro situāciju. ANO un humanitārie darbinieki brīdināja par plašu pārtikas krīzi un smagu trūkumu medicīniskajai aprūpei. ANO un partneri strādā, lai piegādātu palīdzību, taču piekļuvi bieži traucē drošības apstākļi, administratīvas barjeras un infrastruktūras bojājumi.

Starptautiskā reakcija, ieroču piegādes un politiskie lēmumi

Starptautiskā sabiedrība ir asi kritizējusi civiliedzīvotāju upurus, tostarp gaisa triecienu rezultātā radušos bojāejas un sabiedrisko objektu (piem., slimnīcu, skolņu, tirgu) sagraušanu. Daudzas valstis — tai skaitā Amerikas Savienotās Valstis, Lielbritānija un Francija — ir piegādājušas Saūda Arābijai un tās sabiedrotajiem ieročus, munīciju un tehnisko atbalstu, par ko pret tām izvirzīta kritika par cilvēktiesību un starptautiskā humanitārā tiesību pārkāpumu veicināšanu. ASV Kongress 2019. gada martā pieņēma rezolūciju, lai beigtu ASV militāro atbalstu Saūda Arābijai Jemenā; prezidents ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) šo lēmumu apstrīdēja, un Senāts neizdevās apturēt veto.

Starptautiskā politika attiecībā uz karu ir mainīga: dažas valdības ierobežo vai pārskata ieroču pārdošanu, citas turpina atbalstu drošības apsvērumu, stratēģisku interešu vai sabiedroto saistību dēļ. ASV un citas rietumvalstis arī sniegušas izlūkošanas un loģistikas atbalstu Saūda Arābijas vadītajai koalīcijai, kas savukārt ir bijis strīdīgs un plaši apspriests.

Miermiera iniciatīvas un diplomātija

Starptautiskas mēģinājumi panākt pamieru un politisku risinājumu notiek kopš konflikta sākuma. ANO ir nosūtījusi vairākus speciāluzdevuma sūtņus un/vai starpniekus (piem., Martin Griffiths), kas centušies sarunās panākt apturēšanu un humanitāru piekļuvi. 2018. gada Stokholmas (Stockholm) vienošanās paredzēja pamieru un spēka samazināšanu Hodeidas ostā, cietušo ieslodzīto apmaiņu un citas soļus, taču pilnīga vienošanās īstenošana ir bijusi ierobežota, un vardarbības izplūdumi turpinājās.

Konsekvences un nākotnes perspektīvas

Jemenas konflikts ir radījis smagas ilgtermiņa sekas:

• masveida bēgļu un iekšēji pārvietoto personu straumes;
• iznīcināta infrastruktūra, veselības aprūpes un izglītības sistēmu sagraušana;
• dzesēta ekonomika, pārtikas un degvielas trūkums, kas ietekmē visu sabiedrību;
• radikalizācijas risks un pastāvīga ekstremistu grupu – it īpaši AQAP – stiprināšanās;
• ilgtspējīga politiska risinājuma trūkums — teritoriju dalījums, dienvidu autonomijas prasības un reģionālās varas spēles — liedz ilgtermiņa stabilitāti.

Lai konflikts beigtos, nepieciešama kompleksa pieeja: starptautisks spiediens un mediācija par pamieru un vienošanos, plaša humānā palīdzība un atjaunošanas programma, kā arī politisks kompromiss, kas risina valsts nākotni, reģionālo autonomiju prasības un drošības jautājumus. ANO un citas starptautiskas organizācijas turpina aicināt uz tūlītēju pamieru, neierobežotu humāno piekļuvi un sarunām, kas varētu novest pie ilgtspējīga risinājuma.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir Jemenas pilsoņu karš?

J: Kad sākās Jemenas pilsoņu karš?

J: Kas ir divas galvenās karā iesaistītās frakcijas?

Vai šajā konfliktā ir iesaistītas vēl kādas citas puses?

Kāda ir Abdrabbuh Mansur Hadi loma šajā karā?

J: Kā šis konflikts ir ietekmējis Jemenu kopumā?

Meklēt pēc burta