Donalds Džons Tramps (dzimis 1946. gada 14. jūnijā) ir ASV uzņēmējs un televīzijas personība, kurš kalpoja kā 45. prezidents no 2017. līdz 2021. gadam. Pirms iekļūšanas politikā viņš vadīja The Trump Organization un pelnīja lielu daļu savas bagātības ar nekustamo īpašumu attīstīšanu un investīcijām Ņujorkā, Lasvegasā un Atlantic City. Viņam piederēja skaistumkonkurss Miss Universe". Tramps arī bija zvaigzne savā realitātes šovā The Apprentice. 2019. gada oktobrī viņš nomainīja savu oficiālo dzīvesvietas valsti no Ņujorkas uz Floridu.

Agrīnā dzīve un izglītība

Tramps dzimis Kvīnsa apkaimē, Ņujorkā, Pīts un MeriTrampa ģimenē. Viņš mācījies privātajās skolās un pēc tam pārgāja uz Militāro akadēmiju (New York Military Academy). Augstākās izglītības programmas laikā Tramps studēja Fordham Universitātē, bet pārnāca uz Pensilvānijas universitātes Wharton School, kur ieguva bakalaura grādu ekonomikā. Šī izglītība un ģimenes uzņēmējdarbības pieredze veicināja viņa karjeru nekustamā īpašuma sektorā.

Uzņēmējdarbība un zīmols

Trampa karjera ir saistīta ar lieliem nekustamā īpašuma projektiem — viesnīcām, biroju ēkām, golfa laukumiem un tirdzniecības centru attīstīšanu. Viņa vārds tika izmantots kā zīmols daudziem projektiem un licencēm. Trampa uzņēmumi piedzīvoja gan panākumus, gan finansiālas grūtības; vairāki no uzņēmumiem, kas saistīti ar Trampa īpašumiem, ir pieteikušies bankrotā vai pārstrukturēšanā, lai risinātu parādsaistības, taču pats Tramps personiski nav pieteicis personisko bankrotu.

Politiskā uzrāšanās un 2016. gada kampaņa

2015. gada jūnijā Tramps paziņoja, ka 2016. gada prezidenta vēlēšanās kandidēs uz ASV prezidenta amatu. Viņa kampaņa izmantoja populistisku un nacionālistisku retoriku, koncentrējoties uz imigrācijas ierobežošanu, tirdzniecības līgumu pārskatīšanu un «Amerikas pirmajā vietā» (America First) politiku. Sākot ar jūlija vidu, aptaujas liecināja, ka Tramps ir republikāņu kandidātu saraksta līderis. Viņa kampaņa guva plašu atbalstu no daļas balsojošo vidusšķiras un konservatīvo vēlētāju segmentiem, taču saskārās ar asu pretdarbību no demokrātu, dažu republikāņu, uzņēmēju, kā arī starptautisku līderu un pāvesta kritikas puses par viņa izteikumiem un politiku.

2016. gada 4. maijā Tramps kļuva par potenciālo kandidātu pēc tam, kad viņa vienīgie atlikušie pretendenti - Teksasas Savienoto Valstu senators Teds Krūzs un Ohaio gubernators DžonsKasičs - atteicās no dalības vēlēšanās. Viņš kļuva par ievēlēto prezidentu 2016. gada 9. novembrī pēc ciešas cīņas ar bijušo valsts sekretāri Hilariju Klintoni. Katram no viņiem uzvarai bija nepieciešamas 270 vēlētāju balsis. Trampam bija 304, bet Klintonei - 227. Viņš tika inaugurēts kā 45. prezidents 2017. gada 20. janvārī. Ar inaugurāciju viņš kļuva par vecāko inaugurēto prezidentu līdz tam brīdim.

Prezidentūras galvenie lēmumi un politikas virzieni

  • Ekonomika un nodokļu reforma: administrācija pieņēma 2017. gada nodokļu reformu (Tax Cuts and Jobs Act), samazinot uzņēmumu nodokļus un mainot atsevišķus ienākumu nodokļu režīmus.
  • Regulāciju atvieglošana: Tramps centās mazināt federālo regulējumu, īpaši vides un finanšu nozarēs, ar mērķi veicināt biznesa izaugsmi.
  • Tiesu sistēma: viņa administrācija nominēja un Senāts apstiprināja vairākus federālos tiesnešus, tostarp trīs Augstākās tiesas tiesnešus (Neil Gorsuch, Brett Kavanaugh un Amy Coney Barrett), kas ilgtermiņā mainīja tiesu sastāvu.
  • Ārpolitika: Tramps pārskatīja vairākus starptautiskos līgumus — izstājoties no Parīzes klimata vienošanās un Irānas kodolvienošanās, pārorientējot tirdzniecības politiku (tarifi, ASV-Meksika-Kanāda līguma noslēgšana), kā arī atzina Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu un pārvietoja ASV vēstniecību.
  • Imigrācija: ieviesa stingrākas imigrācijas politikas, tostarp ceļošanas ierobežojumus no vairākiem valstu reģioniem un stingrāku robežkontroli; tas radīja plašas diskusijas un juridiskas pretestības.
  • Sociālās un drošības politikas: administrācija iestājās par vērtību konservatīvu nostāju, kā arī īstenoja iniciatīvas cīņai pret terorismu un starptautisko draudu mazināšanai.

Impīčments 2019–2020

2019. gada 24. septembrī Pārstāvju palātas priekšsēdētāja Nensija Pelosi paziņoja, ka Pārstāvju palāta sāks Trampa impīčmenta izmeklēšanu. 2019. gada 31. oktobrī Pārstāvju palāta balsoja 232-196 balsīm, lai noteiktu procedūru atklātām uzklausīšanām. 16. decembrī Pārstāvju palātas Tieslietu komiteja publicēja ziņojumu, kurā tika precizētas apsūdzības kriminālnoziegumos par kukuļdošanu un krāpšanu, kas ir daļa no apsūdzības par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu. Pārstāvju palāta 2019. gada decembrī nobalsoja par Trampa impīčmentu, tādējādi viņš kļuva par trešo prezidentu ASV vēsturē, kuram tika piemērots impīčments. Senāts viņu attaisnoja 2020. gada februārī.

2020. gada vēlēšanas, zaudējums un 2021. gada notikumi

2020. gada prezidenta vēlēšanās Tramps kandidēja uz otro termiņu, bet zaudēja Džo Baidenam (Joe Biden), kurš tika inaugurēts 2021. gada 20. janvārī. Pēc vēlēšanām Tramps un daļa viņa atbalstītāju izteica nepamatotus apgalvojumus par plašu krāpšanos vēlēšanās un sāka juridiskas darbības, kas lielākoties tika noraidītas tiesās. Šī retorika eskalējās 2021. gada 6. janvārī, kad notika vardarbīga uzbrukuma mēģinājums pret ASV Kapitoliju — notikums, kas noveda pie plaša starptautiska nosodījuma un valsts iekšējām debates par demokrātijas aizsardzību.

Pēc 6. janvāra notikumiem Pārstāvju palāta otrreiz uzsāka procedūru un vēlreiz nobalsoja par Trampa impīčmentu, apsūdzot viņu par aicināšanu uz sacelšanos; šis bija pirmais gadījums ASV vēsturē, kad prezidents tika apsūdzēts impīčmentā divas reizes. Senāts 2021. gada februārī atkal nobalsoja par attaisnošanu.

Tiesiskās lietas un pēcpresidences periods

Pēcpresidences laikā Tramps bija iesaistīts vairākās krimināllietās un civilsūdzībās gan federālā, gan štatu līmenī. Viņš ir pirmais ASV prezidents vai bijušais prezidents, kuram izvirzītas vairākas kriminālas apsūdzības. Lietu raksturs ietver apsūdzības saistībā ar dokumentu glabāšanu, vēlēšanu iejaukšanos, maksājumiem privātpersonām pirms vēlēšanām un citām finanšu un biznesa darbībām. Daudzas lietas joprojām ir procesā, un tiesu rezultāti atšķiras pa gadījumiem.

Personīgā dzīve

Tramps bija precējies trīs reizes. Viņa partneres bijušas Ivana Trump, Marla Maples un pašreizējā sieva Melania Trump. Viņam ir pieci bērni: Donalds juniors, Ivanka, Eriks, Tifānija un Barons. Tramps ir plaši pazīstams ar savu publisko stilu, aktīvu sociālo mediju lietošanu vēlēšanu laikā (īpaši Twitter), kā arī ar biežu klātbūtni masu medijos.

Ietekme un vērtējumi

Trampa kā persona un kā politikas veicējs ir polarizējošs — viņam ir gan stabils atbalstītāju loks, gan arī spēcīgi pretinieki. Viņa administrācijas politikas un prettēmas — no tiesu nominācijām līdz ekonomikas un ārpolitikas lēmumiem — atstāja nozīmīgu ietekmi ASV politiskajā ainā. Tramps turpina būt ietekmīga figūra Republikāņu partijā un amerikāņu politikā kopumā; viņa darbības un tiesu iznākumi vēl joprojām vērojami un analizēti plašā sabiedrībā.