Viesuļvētra Marija (2017) — 5. kategorijas ciklons: ietekme un zaudējumi

Viesuļvētra Marija (2017) — postošs 5. kategorijas ciklons: Puertoriko un Karību salas smagi cieta, milzīgi zaudējumi (≈90 miljardu USD), humanitārā krīze un ilgtermiņa seku izpēte.

Viesuļvētra Marija bija spēcīgs Atlantijas okeāna tropiskais ciklons, kas izveidojās 2017. gada septembrī un izklīda 2017. gada oktobra sākumā. Vētra strauji pastiprinājās, sasniedzot maksimuma fāzi ar maksimālā vēja ātruma brāzmām līdz aptuveni 175 jūdzēm stundā (≈280 km/h) un zemu centrālo spiedienu (aptuveni 908 mbar).

Tā bija 13. nosauktā vētra, 8. viesuļvētra, 5. lielā viesuļvētra un 2. 5. kategorijas viesuļvētra hiperaktīvajā 2017. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonā.

Veidošanās un gaita

Marija izveidojās no tropiskās viļņošanās Centrālam Atlantikā un virzījās rietumu-pienvidrietumu virzienā cauri Lejas Antillēm. Vētras intensitāte strauji pieauga vairākas dienas, pateicoties siltam jūras virsmas ūdenim un labvēlīgiem augšējā līmeņa apstākļiem. Vētra visvairāk pastiprinājās pirms pieeju Dominikai un Puertoriko, kur tā izrādīja orkāna spēku.

Nosēšanās un galvenie skartie reģioni

Marija radīja būtisku postu Karību salām un Amerikas Savienoto Valstu teritorijām. Tropiskās vētras un viesuļvētras paziņojumi tika izsludināti no Dominikānas Republikas līdz pat Vēja salām.

Dominiku Marija skāra tiešā triecienā kā 5. kategorijas viesuļvētra, izraisot katastrofālu postu—plūdus, masīvas ēku un infrastruktūras sagraušanas gadījumus, kokus un elektrības tīklus iznīcinot plašos apmēros. Gvadelupa un daļēji arī citas Lejas Antillas saņēma ļoti spēcīgus vēja brāzmas un nokrišņus; Gvadelupā tika novēroti vēji un vētras efekti, kas tuvojās 5. kategorijas rādītājiem un radīja smagus bojājumus.

Puertoriko tika skarta īpaši smagi — viesuļvētra tika reģistrēta kā augsta līmeņa 4. kategorijas vētra, kad tā pārbrauca pāri salai 2017. gada 20. septembrī. Marija radīja gandrīz pilnīgu elektrības tīkla sabrukumu, ilgstošas ūdensapgādes traucējumus, ceļu, māju un lauksaimniecības postījumus visā salā. Daudzviet salā komunikācija un piekļuve palīdzībai bija ierobežota vairākas nedēļas un mēnešus.

Vētra arī ietekmēja Dominikānas Republiku, Haiti, ASV Virdžīnu salas un citus reģionus, izraisot plūdus, nogruvumus un spēcīgus vēja bojājumus. Kontinentālajai ASV Marija piegādāja nokrišņus un stiprus vēja laukus austrumu piekrastes rajonos, bet galvenā destrukcija bija Karību salās un ASV teritorijās.

Ietekme, zaudējumi un bojāgājušie

Viesuļvētras Marija nodarītie ekonomiskie zaudējumi tiek lēsti aptuveni 90 miljardu ASV dolāru apmērā, padarot to par vienu no dārgākajām viesuļvētrām Atlantikā. Lielākā daļa zaudējumu attiecas uz Puertoriko, kur tika sagrauta vai nopietni bojāta infrastruktūra—elektroapgāde, ceļi, slimnīcas, skolas un mājokļi—un ievērojami ciešusi lauksaimniecība (it īpaši kafijas un citu kultūru ražas).

Par upuru skaitu vērtējumi atšķiras. Atsevišķas pētījumu grupas un valdību ziņojumi laika gaitā publicēja dažādus skaitļus; tiek lēsts, ka līdz 2018. gada 28. augustam viesuļvētra bija nogalinājusi kopumā aptuveni 3057 cilvēkus: 2975 Puertoriko, 65 Dominikā, 5 Dominikānas Republikā, 4 Amerikas Savienotajās Valstīs, 3 Haiti, 2 Gvadelupā un 3 ASV Virdžīnu salās. Tomēr daži no šiem skaitļiem ir balstīti uz pārtēriņa vai vēlākām pārrēķinu metodēm (piem., pārmērīgās mirstības novērtējumi Puertoriko), un oficiālās un pētnieciskās aplēses var atšķirties.

Sociālā un ilgtermiņa ietekme

• Puertoriko gandrīz visa elektrotīkla infrastruktūra tika smagi bojāta; daļām salas elektrība tika atjaunota tikai pēc mēnešiem, un daļēji vēlāk arī ar pagaidu risinājumiem.
• Lauksaimniecība cieta milzīgus zaudējumus—īpaši kafijas industrija, kas bija būtiska ekonomikas daļa reģionos ārpus galvaspilsētas apgabaliem.
• Slimnīcu, ūdensapgādes sistēmu un ceļu bojājumi pasliktināja piekļuvi veselības aprūpei, kā arī palielināja garīgā un fiziskā veselības riska faktorus ilgtermiņā.
• Migrācijas viļņi: daudzi iedzīvotāji pārcēlās uz ASV kontinentālajām daļām meklēt drošību un darba iespējas, veicinot demogrāfiskas pārmaiņas.

Atbilde un atjaunošana

Gan vietējās pārvaldes, gan starptautiskās organizācijas un ASV federālās aģentūras īstenoja glābšanas un atbalsta operācijas. Palīdzība ietvēra pārtiku, ūdeni, pagaidu pajumtes, medicīnisko aprūpi un elektrības atjaunošanas resursus. Tomēr atjaunošanas process bija garš un sarežģīts, un tajā tika izvirzītas kritikas par koordinācijas, loģistikas un laicīgas palīdzības trūkumiem.

Nosaukuma atsaukšana un pieminēšana

Sakarā ar lielo bojāgājušo skaitu un nodarītajiem postījumiem, īpaši Puertoriko, Pasaules Meteoroloģijas organizācija 2018. gada aprīlī oficiāli atsauca Marijas nosaukumu no nākotnes viesuļvētru klasifikācijas saraksta. Šo nosaukumu 2023. gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonai aizstāja ar Margot.

Secinājums

Viesuļvētra Marija bija viens no postošākajiem atmosfēras notikumiem Karību reģionā pēdējās desmitgadēs — tā demonstrēja, cik ātri var attīstīties viesuļvētra un kā lielas infrastruktūras trūkumi un zemā gatavība var pasliktināt sekas. Marijas ietekme turpina ietekmēt atjaunošanos, politiku un diskusijas par klimatisko noturību reģionā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija viesuļvētra Marija?

J: Kad tas sākās?

J: Cik spēcīgs tas bija, kad tas sasniedza sauszemi?

J: Kur tas sasniedza sauszemi?

J: Vai pēc tās iznīcināšanas tās nosaukumu atcēla?

Meklēt pēc burta