Dominikas Sadraudzība ir salu valsts Karību jūrā. Tā ir angliski runājoša valsts. Tā atrodas starp franciski runājošajām teritorijām Gvadelupu un Martiniku. Salas platība ir 751 km² (290 mi²). Tās galvaspilsēta ir Roseau. Otra galvenā pilsēta ir Portsmūta. Salā dzīvo gandrīz 70 000 cilvēku.
Salas valūta ir Karību jūras reģiona austrumu dolārs.
Salas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda "svētdiena", Dies Dominica. Tā nav spāniski runājošā Dominikānas Republika Lielajās Antiļās.
Šo valsti dēvē par Karību jūras dabas salu.
Dominika ir vispazīstamāk attēlota klasiskajā Džeinas Rīsas (Jean Rhys) romāna "Džeina Eira" priekšvēstulē "Plaša Sargasu jūra" (Wide Sargasso Sea).
Ģeogrāfija un daba
Dominika ir vulkāniskas izcelsmes sala ar kalnainu iekšzemi, bagātīgu lietusmežu un daudzām upēm un ūdenskritumiem. Augstākā virsotne ir Morne Diablotins (aptuveni 1 447 m). Bieži minētas dabas apskates vietas ir Morne Trois Pitons National Park (UNESCO Pasaules mantojuma vieta), Boiling Lake (Vārāmā ezers) un Trafalgar ūdenskritumi. Sala ir pazīstama ar termālajiem avotiem, karstajiem avotiem un bioloģisko daudzveidību — tai ir daudz reto augu un putnu sugu.
Klimats
Dominikā valda tropisks klimats ar mitru lietus sezonu (parasti no jūnija līdz novembrim) un sauss periods ziemas mēnešos. Sala ir pakļauta arī viesuļvētrām un tropiskajiem cikloniem.
Vēsture un iedzīvotāji
Salas teritorija tradicionāli bija Kalinago (karibu) cilšu apdzīvota. Koloniālajā laikmetā Dominiku apguva gan francūži, gan briti; ilgāk par valsti pārvaldīja Lielbritānija. Dominika ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes 1978. gada 3. novembrī. Mūsdienās tā ir suverēna valsts ar parlamentāru sistēmu un ir Pasaules valstu saimē aktīva, tostarp piederība dažādām reģionālām organizācijām.
Valodas un kultūra
Oficiālā valoda ir angļu valoda, taču lielā daļā iedzīvotāju ikdienā runā arī Antilles kreolu (Kwéyòl), kurš ir atvasināts no franču kreola. Dominikas kultūra apvieno afro-karību, eiropiešu un vietējo (Kalinago) ietekmes, kas izpaužas mūzikā, dejā, virtuves tradīcijās un gadskārtējās svinībās (piem., karnevāls).
Ekonomika
Ekonomika balstās uz lauksaimniecību (agrāk ļoti nozīmīga bija banānu ražošana), tūrisma pakalpojumiem, nelielu ražošanu un pārrobežu pakalpojumiem. Dominika attīsta arī ģeotermālās enerģijas iespējas, jo salai ir ievērojams ģeotermālais potenciāls. Reģionālais ārējais finanšu un investīciju atbalsts, kā arī remitentēs iemaksas, ir nozīmīgi ekonomikai.
Tūrisms
Dominika piesaista ceļotājus, kuri meklē dabas tūrisma piedzīvojumus: pārgājienus pa lietusmežiem, vulkāniskās teritorijas apmeklējumu, snorkelēšanu un niršanu, kā arī vērošanu jūras dzīvniekus. Galvaspilsētas Roseau tirgi, tradicionālā arhitektūra un vietējā virtuves piedāvājums ir bieži apmeklētas vietas.
Iedzīvotāji un demogrāfija
Salas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels — apmēram 70 000 cilvēku. Iedzīvotāju izcelsme galvenokārt ir afro-karību, ar mazākām eiropiešu un vietējo Kalinago kopienu grupām. Daļa iedzīvotāju dzīvo ārvalstīs, un diasporai Dominikā ir liela nozīme gan kultūras, gan ekonomikas jomā.
Starptautiskās saiknes
Dominika sadarbojas ar citām Karību valstīm un starptautiskajām organizācijām, un tās valūta pieder pie reģionālās sistēmas — Karību jūras reģiona austrumu dolārs. Tā ir arī zināma kā Karību jūras dabas sala, kas uzsver tās dabas bagātības un ekotūrisma potenciālu.
Dominika joprojām ir nozīmīga literatūras un kultūras inspirācijas avots; tā, piemēram, parādās klasiskās literatūras kontekstā — lasītāji bieži atsaucas uz Džeinas Rīsas darbu saistībā ar salas ainavām un kultūras fonu.
