Dominika (Dominikas Sadraudzība) — angliski runājoša Karību salu valsts

Dominika — angliski runājoša Karību salu valsts, dabas paradīze ar Roseau, vulkāniem, tropiskiem lietusmežiem un bagātu kultūru — ideāla ekotūrisma un piedzīvojumu galamērķis.

Autors: Leandro Alegsa

Dominikas Sadraudzība ir salu valsts Karību jūrā. Tā ir angliski runājoša valsts. Tā atrodas starp franciski runājošajām teritorijām Gvadelupu un Martiniku. Salas platība ir 751 km² (290 mi²). Tās galvaspilsēta ir Roseau. Otra galvenā pilsēta ir Portsmūta. Salā dzīvo gandrīz 70 000 cilvēku.

Salas valūta ir Karību jūras reģiona austrumu dolārs.

Salas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda "svētdiena", Dies Dominica. Tā nav spāniski runājošā Dominikānas Republika Lielajās Antiļās.

Šo valsti dēvē par Karību jūras dabas salu.

Dominika ir vispazīstamāk attēlota klasiskajā Džeinas Rīsas (Jean Rhys) romāna "Džeina Eira" priekšvēstulē "Plaša Sargasu jūra" (Wide Sargasso Sea).

Ģeogrāfija un daba

Dominika ir vulkāniskas izcelsmes sala ar kalnainu iekšzemi, bagātīgu lietusmežu un daudzām upēm un ūdenskritumiem. Augstākā virsotne ir Morne Diablotins (aptuveni 1 447 m). Bieži minētas dabas apskates vietas ir Morne Trois Pitons National Park (UNESCO Pasaules mantojuma vieta), Boiling Lake (Vārāmā ezers) un Trafalgar ūdenskritumi. Sala ir pazīstama ar termālajiem avotiem, karstajiem avotiem un bioloģisko daudzveidību — tai ir daudz reto augu un putnu sugu.

Klimats

Dominikā valda tropisks klimats ar mitru lietus sezonu (parasti no jūnija līdz novembrim) un sauss periods ziemas mēnešos. Sala ir pakļauta arī viesuļvētrām un tropiskajiem cikloniem.

Vēsture un iedzīvotāji

Salas teritorija tradicionāli bija Kalinago (karibu) cilšu apdzīvota. Koloniālajā laikmetā Dominiku apguva gan francūži, gan briti; ilgāk par valsti pārvaldīja Lielbritānija. Dominika ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes 1978. gada 3. novembrī. Mūsdienās tā ir suverēna valsts ar parlamentāru sistēmu un ir Pasaules valstu saimē aktīva, tostarp piederība dažādām reģionālām organizācijām.

Valodas un kultūra

Oficiālā valoda ir angļu valoda, taču lielā daļā iedzīvotāju ikdienā runā arī Antilles kreolu (Kwéyòl), kurš ir atvasināts no franču kreola. Dominikas kultūra apvieno afro-karību, eiropiešu un vietējo (Kalinago) ietekmes, kas izpaužas mūzikā, dejā, virtuves tradīcijās un gadskārtējās svinībās (piem., karnevāls).

Ekonomika

Ekonomika balstās uz lauksaimniecību (agrāk ļoti nozīmīga bija banānu ražošana), tūrisma pakalpojumiem, nelielu ražošanu un pārrobežu pakalpojumiem. Dominika attīsta arī ģeotermālās enerģijas iespējas, jo salai ir ievērojams ģeotermālais potenciāls. Reģionālais ārējais finanšu un investīciju atbalsts, kā arī remitentēs iemaksas, ir nozīmīgi ekonomikai.

Tūrisms

Dominika piesaista ceļotājus, kuri meklē dabas tūrisma piedzīvojumus: pārgājienus pa lietusmežiem, vulkāniskās teritorijas apmeklējumu, snorkelēšanu un niršanu, kā arī vērošanu jūras dzīvniekus. Galvaspilsētas Roseau tirgi, tradicionālā arhitektūra un vietējā virtuves piedāvājums ir bieži apmeklētas vietas.

Iedzīvotāji un demogrāfija

Salas iedzīvotāju skaits ir salīdzinoši neliels — apmēram 70 000 cilvēku. Iedzīvotāju izcelsme galvenokārt ir afro-karību, ar mazākām eiropiešu un vietējo Kalinago kopienu grupām. Daļa iedzīvotāju dzīvo ārvalstīs, un diasporai Dominikā ir liela nozīme gan kultūras, gan ekonomikas jomā.

Starptautiskās saiknes

Dominika sadarbojas ar citām Karību valstīm un starptautiskajām organizācijām, un tās valūta pieder pie reģionālās sistēmas — Karību jūras reģiona austrumu dolārs. Tā ir arī zināma kā Karību jūras dabas sala, kas uzsver tās dabas bagātības un ekotūrisma potenciālu.

Dominika joprojām ir nozīmīga literatūras un kultūras inspirācijas avots; tā, piemēram, parādās klasiskās literatūras kontekstā — lasītāji bieži atsaucas uz Džeinas Rīsas darbu saistībā ar salas ainavām un kultūras fonu.

Vēsture

Pirms eiropieši atklāja Dominku, tajā dzīvoja vietējie karību iedzīvotāji. Viņi to sauca Wai'tu kubuli, kas nozīmē "Augsts ir viņas ķermenis".

Kristofors Kolumbs Dominikā ieradās 1493. gadā. 1763. gadā tā kļuva par Apvienotās Karalistes teritoriju, no kuras neatkarība tika pasludināta 1978. gada 3. novembrī.

1979. gada augustā viesuļvētra Dāvids iznīcināja visu tās infrastruktūru. 2004. gada 21. novembrī salu skāra vēsturē postošākā zemestrīce; ļoti smagi cieta Portsmuta un ziemeļu apgabals.

2018. gada 18. septembrī viesuļvētra "Marija" - spēcīgākā vētra, kas skāra salu, - smagi bojāja tās infrastruktūru un pārtrauca visus sakarus ar ārpasauli. Saskaņā ar novērtējuma projekta "Assessment Capacities Project" aplēsēm viesuļvētra salai nodarīja 1,37 miljardu ASV dolāru zaudējumus, kas ir 226 % no salas 2016. gada IKP. Līdz 12. aprīlim ir apstiprināti 65 bojāgājušie visā salā, tostarp 34 cilvēki ir pazuduši un tiek uzskatīti par mirušiem.

1980. gadā par premjerministri kļuva dāma Eiženija Čārlza - pirmā sieviete valdības vadītāja Rietumindijā.

Ģeogrāfija

Dominika ir salu valsts Karību jūrā. Tā ir vētraināko salu vistālāk uz ziemeļiem esošā sala.

Dominiku lielā mērā klāj lietus meži. Tajā atrodas pasaulē otrais lielākais karstais avots - Vārīšanās ezers.

Morne Trois Pitons nacionālais parks ir tropu mežs ar gleznainiem vulkāniskiem iezīmēm. Tas 1995. gada 4. aprīlī tika atzīts par Pasaules mantojuma objektu.

Administratīvie iedalījumi

Dominika ir sadalīta 10 pagastos, kas norādīti turpmāk, norādot to 2011. gada tautas skaitīšanas datus un iedzīvotāju skaitu:

  • Svētā Andreja draudze (9 471)
  • Svētā Dāvida pagasts (6043)
  • Svētā Georga pagasts (21 241)
  • Svētā Jāņa pagasts (6561)
  • Svētā Jāzepa pagasts (5637)
  • Svētā Lūkas draudze (1 668)
  • Svētā Marka draudze (1 834)
  • Svētā Patrika draudze (7 622)
  • Svētā Pāvila draudze (9 786)
  • Svētā Pētera draudze (1430)

Sports

Uz salas populārs sporta veids ir krikets. Dominika Rietumindijas kriketa izlases sastāvā piedalās pārbaudes spēlēs kriketā.

Arvien lielāku popularitāti gūst arī netbols, basketbols, regbijs, teniss un futbols.

Galerija

·        

Scotts Head, Dominika

·        

Charlotteville, Dominika

·        

·        

Karibika - Fair Haven Dievmātes katedrāle

Saistītās lapas

  • Dominika olimpiskajās spēlēs
  • Dominikas futbola izlase
  • Dominikas upju saraksts

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Dominika?


A: Dominika ir salu valsts Karību jūrā.

J: Kāda ir Dominikas oficiālā valoda?


A: Dominikā oficiālā valoda ir angļu valoda.

Q: Kuras valstis atrodas Dominikas tuvumā?


A: Dominika atrodas starp franciski runājošajām teritorijām Gvadelupu un Martiniku.

J: Kāda ir Dominikas teritorija?


A: Dominikas platība ir 751 km² (290 mi²).

J: Kāda ir Dominikas galvaspilsēta?


A: Dominikas galvaspilsēta ir Roseau.

J: Cik daudz cilvēku dzīvo Dominikas salā?


A: Dominikas salā dzīvo gandrīz 70 000 cilvēku.

J: Kāda ir Dominikas iesauka?


A: Valstij ir iesauka par Karību jūras dabas salu.


Meklēt
AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3