Haiti

Ģeogrāfija

Haiti kopējā platība ir 27 750 km². Lielākā tās daļa atrodas Hispaniola salas rietumu trešdaļā. Haiti piekrastes tuvumā ir arī mazākas salas, piemēram, Gonāve, Île de la Tortue, Les Cayemites, Île-à-Vache un La Navase.

Haiti ir daudz kalnu. Ir tikai daži piekrastes līdzenumi un dažas ielejas. Lielākā ieleja ir Cul-de-Sac. Port o-Prensa atrodas šīs ielejas rietumu galā. Galvenā valsts upe ir Artibonite, kas ir arī garākā upe Hispaniolā. Haiti lielākā pilsēta ir Port oprensa, kuras aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni cilvēku. Otra lielākā pilsēta ir Cap-Haïtien.

Haiti ir tropu klimats. Lietus sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam un no oktobra līdz novembrim. Vasarā bieži sastopami viesuļvētras. Pagātnē viesuļvētras ir nodarījušas daudz postījumu un prasījušas daudzu cilvēku dzīvības.

Vēsture

Taino taino bija aravaku indiāņu cilts. Viņi dzīvoja Hispaniola salā, pirms Kristofors Kolumbs atklāja šo salu un izveidoja tur Eiropas koloniju. Kolumbs atrada Hispaniola salu savā pirmajā ceļojumā uz Ameriku. Divdesmit piecu gadu laikā pēc Kolumba ierašanās spāņu konkistadori visus aravakus bija nogalinājuši.

17. gadsimta sākumā franči izveidoja koloniju Hispaniola salā. 1697. gadā Spānija pārdeva salas rietumu trešdaļu - Haiti - frančiem. Franču kolonijas pamatā bija mežsaimniecība un cukura ražošana. Tā kļuva par vienu no turīgākajām Karību jūras reģionā. Tomēr, lai to panāktu, kolonija ieveda daudzus vergus no Āfrikas un iznīcināja lielu daļu vides.

18. gadsimta beigās Haiti bija gandrīz pusmiljons vergu. Toussaint L'Ouverture vadībā viņi sacēlās. Pēc grūtas un asiņainas cīņas viņi izcīnīja neatkarību. Haiti 1804. gadā kļuva par pirmo neatkarīgo melnādaino republiku pasaulē. Šodien Haiti ir daudz pieminekļu, kas atgādina par Haiti revolūciju. Viens no lielākajiem ir La Citadelle Laferriere.

2010. gada 12. janvārī, otrdienas pēcpusdienā, Haiti satricināja zemestrīce ar magnitūdu 7,0. Tā bija spēcīgākā zemestrīce, kas skārusi valsti pēdējo 200 gadu laikā. Zemestrīces epicentrs atradās netālu no Haiti galvaspilsētas Portoprensas. Zemestrīce nodarīja lielus postījumus Port o-Prensā un tuvējās apkaimēs. Tiek uzskatīts, ka bojā gāja vairāk nekā 200 000 cilvēku, taču to bija grūti noteikt, jo daudzi cilvēki tika apglabāti masu kapos, pirms tos izdevās identificēt.

Departamenti

Haiti sastāv no desmit reģioniem, ko dēvē par departamentiem (franču: départments, vienskaitlī départment). Šie departamenti ir sadalīti 41 rajonā un 133 komūnās. Tās ir otrā un trešā līmeņa administratīvās vienības.

10 departamenti, iekavās norādot to galvaspilsētas:

.

1. Artibonita (Gonaïves)
2. Centrs (Hinche)
3. Grand'Anse (Žeremī)
4. Nippes (Miragoâne)
5. Nord (Cap-Haïtien)
6. Nord-Est (Fort-Liberté)
7. Nord-Ouest (Port-de-Paix)
8. Ouest (Port o-Prince) *valsts galvaspilsēta*
9. Sud-Est (Žakmens)
10. Sud (Les Cayes)

Haiti departamenti

Politika

Haiti Republika ir sadalīta 10 departamentos, bet lielāko daļu politisko jautājumu kontrolē centrālā valdība. Valsts vadītājs ir prezidents, kuru parasti ievēl tautas vēlēšanās uz pieciem gadiem. Prezidenta amata pilnvaru termiņš nevar būt viens pēc otra. Tomēr 2015. gadā nenoteikto vēlēšanu rezultātu dēļ pašreizējo Haiti pagaidu prezidentu ievēlēja likumdevēji. Premjerministrs ir valdības vadītājs, kuru ieceļ prezidents un apstiprina divu palātu Nacionālā asambleja. Nacionālās asamblejas augšpalāta ir Senāts ar 30 vietām, bet apakšpalāta ir Deputātu palāta ar 118 vietām. Abu palātu locekļus ievēl pēc mažoritārās sistēmas. Senatoru pilnvaru termiņš ir seši gadi, bet deputātu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Ir bijuši centieni veikt konstitucionālo reformu, lai nodrošinātu lielāku sieviešu pārstāvību valsts līmeņa politikā, taču šīs reformas vēl nav novedušas pie konkrētām izmaiņām.

Svētki

Oficiālās brīvdienas (katru gadu vienā un tajā pašā dienā)

• 1. janvāris: Neatkarības diena (Jour de l'Indépendance)
• 2. janvāris: Jour des Aïeux ("Senču diena")
• 1. maijs: Maija maijs: Fête de l'Agriculture et du Travail ("Lauksaimniecības un darba svētki")
• 18. maijs: Fête du Drapeau et de l'Université ("Karoga un Universitātes diena")
• 17. oktobris: Žana Žaka Desalīna nāves gadadiena
• 1. novembris: Visu svēto diena
• 2. novembris: Visu svēto dvēseļu diena
• 18. novembris: Vertikēras kaujas diena un Bruņoto spēku diena
• 25. decembris: Ziemassvētku diena

Tradicionālie un reliģiskie svētki (datumi atšķiras saskaņā ar katoļu baznīcas liturģisko kalendāru)

• Karnevāls (tikai Mardi Gras ir oficiāla brīvdiena)
• Lielā piektdiena
• Korpusa Kristi

Ekonomika

Haiti ir vismazāk attīstītā valsts Amerikā. Tā ir arī viena no vismazāk attīstītajām un nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Ir rādītāji, kurus var izmantot, lai salīdzinātu sociālo un ekonomisko situāciju dažādās valstīs. Daži rādītāji liecina, ka Haiti kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir atpalikusi no citām nabadzīgām jaunattīstības valstīm. Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada Cilvēka attīstības indeksā (2006) Haiti ieņēma 146. vietu no 177 valstīm. Aptuveni 90 % Haiti iedzīvotāju 2003. gadā dzīvoja nabadzībā. Haiti ir vienīgā valsts Amerikā, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu sarakstā, un tā ir nabadzīgākā valsts Amerikā. Haiti ekonomika bija nemainīga vai atpalikusi pat pirms lielās zemestrīces.

Aptuveni 66% Haiti iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā. Lielākā daļa no viņiem nodarbojas ar mazapjoma naturālo lauksaimniecību (tas nozīmē, ka viņi spēj izaudzēt tikai tik daudz, lai izdzīvotu). Tas nedod lielu peļņu.

Pēdējo desmit gadu laikā tika radīts ļoti maz darbavietu. Tomēr ēnu ekonomika pieaug. Mango un kafija ir divi no svarīgākajiem Haiti eksporta produktiem. Saskaņā ar Korupcijas uztveres indeksu Haiti pastāvīgi ierindojas starp visvairāk korumpētajām valstīm pasaulē.

Aptuveni trešdaļu valsts budžeta veido citu valstu piešķirtie līdzekļi. Visvairāk naudas dod Amerikas Savienotās Valstis. Otrā lielākā naudas summa ir Kanāda. Arī Eiropas Savienība, Venecuēla un Kuba dod un dažādos veidos palīdz Haiti ekonomikai. Haiti 2006. un 2007. gadā atjaunoja alianses ar Venecuēlu un Kubu.

No 2001. līdz 2004. gadam ASV pilnībā pārtrauca sniegt palīdzību Haiti. Palīdzība tika pārtraukta pēc Haiti 2000. gada vēlēšanām. Vēlēšanu rezultāti tika apšaubīti, un prezidents Aristīds tika apsūdzēts krāpšanā, lai uzvarētu vēlēšanās. Aristīdu gāza 2004. gadā. Pēc tam Amerikas Savienotās Valstis atkal sāka sniegt palīdzību Haiti. Apvienoto Nāciju Organizācija vadīja miera uzturēšanas operāciju ar nosaukumu Apvienoto Nāciju Organizācijas stabilizācijas misija Haiti. (Misiju Haiti sauc par MINUSTAH; tas ir misijas nosaukuma akronīms franču valodā). Brazīlijas armija vadīja miera uzturēšanas operāciju.

Pat pēc prezidenta Aristida gāšanas, korupcija Haiti joprojām bija ļoti izplatīta.

Haiti ir liels ārējais parāds (nauda, ko tā ir parādā citām valstīm un starptautiskām iestādēm, lai atmaksātu aizdevumus). Saskaņā ar programmu "Smagi parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis" (HIPC) līdz 2009. gada vidum Haiti bija plānots atlaist aptuveni 525 miljonus ASV dolāru no tās parāda.

Bas-Ravine, Cap-Haïtien ziemeļu daļā.

Demogrāfiskie dati

2009. gadā Haiti iedzīvotāju skaits (valstī dzīvojošo cilvēku skaits) bija aptuveni 10 090 190. DNA Nationwide Studies Institute dati liecina, ka iedzīvotāju rasu sastāvs ir šāds:

• 94.2%: Melnādainie (galvenokārt Rietumāfrikas un Centrālāfrikā dzīvojošie Fon, Ewe, Joruba un Bantu cilšu pēcteči).
• 5.4%: Mulati (eiropiešu un afrikāņu izcelsmes).
• 0.4%: Baltie (galvenokārt franču, poļu un arābu izcelsmes)

Valstī dzīvo arī daži Austrumāzijas iedzīvotāji.

Saistītās lapas

• Haiti olimpiskajās spēlēs
• Haiti nacionālā futbola izlase
• Haiti upju saraksts