Haiti — Karību Republika: pārskats par ģeogrāfiju, valodu un kultūru
Haiti (franču: Haïti; haitiešu kreoliski: Ayiti), oficiāli Haiti Republika (franču: République d'Haïti; haitiešu kreoliski: Repiblik d Ayiti), ir suverēna valsts Karību jūras reģionā, kas atrodas Hispaniola salā. Sala ir sadalīta starp divām valstīm — Haiti un Dominikānas Republika. Haiti platība ir aptuveni 27 750 km², un tajā dzīvo vairāk nekā 11 miljoni iedzīvotāju (ap 2023.–2024. gadu aplēses). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Port o-Prince.
Ģeogrāfija un daba
Haiti reljefs ir pārsvarā kalnains — valsts sastāv no vairākiem kalnu grēdām, ielejām un sauszemes piekrastes līdzenumiem. Tai ir garas piekrastes zonas, taču iekšzemē dominē augstienes un stāvās nogāzes. Kalni nodrošina daudz vietu ar skatu uz jūru, taču tie arī apgrūtina ceļu tīklu un lauksaimniecību.
Haiti klimats ir galvenokārt tropu klimats — karsti, mitri vasarā un maigāk ziemā piekrastēs. Valsts ir pakļauta viesuļvētrām un tropiskajiem cikloniem, kas kopā ar zemes nogruvumiem un eroziju bieži izraisa plašas dabas un infrastruktūras bojājumus. 2010. gada spēcīgais zemestrīce bija vienas no postošākajām dabas katastrofām mūsdienu Haiti vēsturē.
Agrāk liela daļa valsts bija klāta ar mežiem, bet pēdējo gadu simteņu laikā notikusi masveida mežu izciršana, lai iegūtu kurināmo, lauksaimniecības zemi un koksni. Tas ir radījis plašu eroziju, samazinājis bioloģisko daudzveidību un palielinājis plūdu un zemes nogruvumu risku. Haiti bieži tiek dēvēta par vienu no nabadzīgākajām valstīm Rietumu puslodē — šādu vērtējumu ietekmē gan dabas katastrofas, gan ilgstošas sociālekonomiskas problēmas.
Valodas un iedzīvotāji
Haiti ir divas oficiālās valodas: franču valoda un haitiešu kreolu valoda jeb kreiolu. Haitiešu kreols ir plaši izplatīta ikdienas valoda — to saprot un lieto lielākā daļa iedzīvotāju. Kreols radās kā galvenokārt frāžu struktūrā balstīta valoda ar spēcīgām ietekmēm no franču valodas, kā arī no dažādām Rietumāfrikas valodām, Taíno valodas un citām valodām. Franču valoda saglabā augstāku statusu oficiālajā komunikācijā, tiesās un daļā izglītības iestāžu.
Haiti iedzīvotāju etniskā izcelsme galvenokārt ir afrikāņu pēcteči, kas tika atvesti kā vergi koloniālā laikmeta plantācijās. Ir arī mazākas grupas ar eiropiešu, taíno un citu jūtu sajaukumu. Liela daļa haitiešu dzīvo lauku apvidos, taču ir arī blīvi apdzīvotas pilsētas, īpaši ap Port o-Prince.
Vēsture īsumā
Haiti vēsture ir iespaidīga: tā kļuva par pirmo valstī, kur vergi sacēlās un izcīnīja neatkarību no koloniālās varas — 1804. gadā Haiti pasludināja neatkarību no Francijas pēc Haitiešu revolūcijas. Šis notikums bija svarīgs pavērsiens atslēgai pret verdzību un iedvesmoja citas antikolonālās kustības pasaulē. Kopš neatkarības Haiti vēsture ir iezīmēta ar politiskām krīzēm, militāru iejaukšanos, ārvalstu parādiem un impaktu no dabas katastrofām.
Administratīvais iedalījums
Haiti ir sadalīta desmit departamentos, kuri tālāk tiek iedalīti apgabalos un komūnās. Šis administratīvais ietvars nosaka vietējo pārvaldību, tomēr reālajā dzīvē pieejamība līdz pakalpojumiem un resursiem var būt ierobežota, it īpaši lauku teritorijās.
Reliģija un tradīcijas
Galvenā reliģija oficiāli ir Romas katolicisms, taču laikam ejot protestantiskās (īpaši evaņģēliski protestantiskās) konfesijas ir augušas. Svarīgs Haiti kultūras un ticību elements ir vudū — reliģija un garīgā prakse, kas radusies no afrikāņu tautas ticējumiem, daļēji juvelēta ar kristīgām un vietējām ietekmēm; tās saknes tiek saistītas ar tautām, kas nāca no reģiona ap Beninu un citiem Āfrikas reģioniem. Daudzi haitieši praktizē katolicismu un vudū sinhroniskiem veidiem, un vudū ir nozīmīgs gan garīgajā, gan kultūras dzīvē — tā ietekmē mūziku, deju, amatniecību un svētku tradīcijas.
Haiti svētki ir krāsaini un dinamiskas — no reliģiskajām procesijām līdz pasaulslaveniem karnevāliem. Mardi Gras jeb Karnevāls ir viens no lielākajiem un populārākajiem svētkiem, kas pulcē vietējos iedzīvotājus un viesus ar mūziku, maskām un gājieniem.
Kultūra, māksla un kulinārija
Haiti kultūra ir bagāta un daudzslāņaina. Mūzikā ir populāri žanri kā kompa un rara, kas bieži tiek spēlēti svētkos un reliģiskajās ceremonijās. Vizuālā māksla — īpaši krāsainas gleznas un skulptūras — ir pazīstama visā pasaulē. Literatūra, dzeja un teātris arī ir nozīmīgas kultūras izpausmes, un ir daudz rakstnieku, kuri reflektē Haiti sociālās, politiskās un vēsturiskās tēmas.
Haitiešu virtuve ir aromātiska un izteiksmīga; tipiski ēdieni ir, piemēram, griot (cepta cūkas gaļa), pikliz (ass kāpostu salāti), zupas un rīsi ar pupiņām. Garšvielas, citrusaugļi un tropu produkti būtiski ietekmē ēdienu garšu.
Ekonomika un problēmas
Haiti ir viena no nabadzīgākajām valstīm reģionā, ar zemu iekšzemes kopproduktu uz iedzīvotāju, ierobežotu infrastruktūru un plaši izplatītu nabadzību. Ekonomikas pamatā ir lauksaimniecība, mazi uzņēmumi, remitentēs (naudas pārvedumi no diasporas) un daļa no pakalpojumu sektora. Biežas dabas katastrofas, politiskā nestabilitāte un vāja valsts pārvaldība apgrūtina ilgtspējīgu attīstību. Mežu izciršana, erozija un klimata pārmaiņu izraisīti notikumi būtiski ietekmē gan pārtikas ražošanu, gan dzīves apstākļus.
Starptautiskā kopiena un diaspora
Haiti plašo diasporu veido cilvēki, kas dzīvo ASV, Kanādā, Francijā un citur — remitentēs ir nozīmīgs ekonomikas avots daudziem mājsaimniecībām. Starptautiskā palīdzība un organizācijas regulāri sniedz atbalstu pēc dabas katastrofām un ilgtermiņa attīstības projektos, tomēr ilgtspējīgu risinājumu meklēšana prasa gan vietējas, gan globālas sadarbības pastiprināšanu.
Nākotnes perspektīvas
Haiti potenciāli var attīstīties, ja tiks stiprināta valsts pārvalde, uzlabota infrastruktūra, veicināta mežu atjaunošana un ilgtspējīga lauksaimniecība, kā arī ja tiks nodrošināta sociālā drošība iedzīvotājiem. Kultūras bagātība, radošums un spēcīgā diasporas saikne ir resursi, uz kuriem iespējams balstīties, meklējot stabilitāti un attīstību.
Īss kopsavilkums: Haiti ir tropu valsts ar bagātu kultūru un sarežģītu vēsturi. Tai raksturīgas brīnišķīgas dabas ainavas un kalni, spēcīgas valodas un reliģiskās tradīcijas, bet arī nopietnas sociālekonomiskas un vides problēmas. Lai uzlabotu dzīves kvalitāti, nepieciešama gan vietēja atveseļošanās, gan starptautiska sadarbība.
Ģeogrāfija
Haiti kopējā platība ir 27 750 km². Lielākā tās daļa atrodas Hispaniola salas rietumu trešdaļā. Haiti piekrastes tuvumā ir arī mazākas salas, piemēram, Gonāve, Île de la Tortue, Les Cayemites, Île-à-Vache un La Navase.
Haiti ir daudz kalnu. Ir tikai daži piekrastes līdzenumi un dažas ielejas. Lielākā ieleja ir Cul-de-Sac. Port o-Prensa atrodas šīs ielejas rietumu galā. Galvenā valsts upe ir Artibonite, kas ir arī garākā upe Hispaniolā. Haiti lielākā pilsēta ir Port oprensa, kuras aglomerācijā dzīvo vairāk nekā 3 miljoni cilvēku. Otra lielākā pilsēta ir Cap-Haïtien.
Haiti ir tropu klimats. Lietus sezona ilgst no aprīļa līdz jūnijam un no oktobra līdz novembrim. Vasarā bieži sastopami viesuļvētras. Pagātnē viesuļvētras ir nodarījušas daudz postījumu un prasījušas daudzu cilvēku dzīvības.
Vēsture
Taino taino bija aravaku indiāņu cilts. Viņi dzīvoja Hispaniola salā, pirms Kristofors Kolumbs atklāja šo salu un izveidoja tur Eiropas koloniju. Kolumbs atrada Hispaniola salu savā pirmajā ceļojumā uz Ameriku. Divdesmit piecu gadu laikā pēc Kolumba ierašanās spāņu konkistadori visus aravakus bija nogalinājuši.
17. gadsimta sākumā franči izveidoja koloniju Hispaniola salā. 1697. gadā Spānija pārdeva salas rietumu trešdaļu - Haiti - frančiem. Franču kolonijas pamatā bija mežsaimniecība un cukura ražošana. Tā kļuva par vienu no turīgākajām Karību jūras reģionā. Tomēr, lai to panāktu, kolonija ieveda daudzus vergus no Āfrikas un iznīcināja lielu daļu vides.
18. gadsimta beigās Haiti bija gandrīz pusmiljons vergu. Toussaint L'Ouverture vadībā viņi sacēlās. Pēc grūtas un asiņainas cīņas viņi izcīnīja neatkarību. Haiti 1804. gadā kļuva par pirmo neatkarīgo melnādaino republiku pasaulē. Šodien Haiti ir daudz pieminekļu, kas atgādina par Haiti revolūciju. Viens no lielākajiem ir La Citadelle Laferriere.
2010. gada 12. janvārī, otrdienas pēcpusdienā, Haiti satricināja zemestrīce ar magnitūdu 7,0. Tā bija spēcīgākā zemestrīce, kas skārusi valsti pēdējo 200 gadu laikā. Zemestrīces epicentrs atradās netālu no Haiti galvaspilsētas Portoprensas. Zemestrīce nodarīja lielus postījumus Port o-Prensā un tuvējās apkaimēs. Tiek uzskatīts, ka bojā gāja vairāk nekā 200 000 cilvēku, taču to bija grūti noteikt, jo daudzi cilvēki tika apglabāti masu kapos, pirms tos izdevās identificēt.
Departamenti
Haiti sastāv no desmit reģioniem, ko dēvē par departamentiem (franču: départments, vienskaitlī départment). Šie departamenti ir sadalīti 41 rajonā un 133 komūnās. Tās ir otrā un trešā līmeņa administratīvās vienības.
10 departamenti, iekavās norādot to galvaspilsētas:
.
- Artibonita (Gonaïves)
- Centrs (Hinche)
- Grand'Anse (Žeremī)
- Nippes (Miragoâne)
- Nord (Cap-Haïtien)
- Nord-Est (Fort-Liberté)
- Nord-Ouest (Port-de-Paix)
- Ouest (Port o-Prince) *valsts galvaspilsēta*
- Sud-Est (Žakmens)
- Sud (Les Cayes)
Haiti departamenti
Politika
Haiti Republika ir sadalīta 10 departamentos, bet lielāko daļu politisko jautājumu kontrolē centrālā valdība. Valsts vadītājs ir prezidents, kuru parasti ievēl tautas vēlēšanās uz pieciem gadiem. Prezidenta amata pilnvaru termiņš nevar būt viens pēc otra. Tomēr 2015. gadā nenoteikto vēlēšanu rezultātu dēļ pašreizējo Haiti pagaidu prezidentu ievēlēja likumdevēji. Premjerministrs ir valdības vadītājs, kuru ieceļ prezidents un apstiprina divu palātu Nacionālā asambleja. Nacionālās asamblejas augšpalāta ir Senāts ar 30 vietām, bet apakšpalāta ir Deputātu palāta ar 118 vietām. Abu palātu locekļus ievēl pēc mažoritārās sistēmas. Senatoru pilnvaru termiņš ir seši gadi, bet deputātu pilnvaru termiņš ir četri gadi. Ir bijuši centieni veikt konstitucionālo reformu, lai nodrošinātu lielāku sieviešu pārstāvību valsts līmeņa politikā, taču šīs reformas vēl nav novedušas pie konkrētām izmaiņām.
Svētki
Oficiālās brīvdienas (katru gadu vienā un tajā pašā dienā)
- 1. janvāris: Neatkarības diena (Jour de l'Indépendance)
- 2. janvāris: Jour des Aïeux ("Senču diena")
- 1. maijs: Maija maijs: Fête de l'Agriculture et du Travail ("Lauksaimniecības un darba svētki")
- 18. maijs: Fête du Drapeau et de l'Université ("Karoga un Universitātes diena")
- 17. oktobris: Žana Žaka Desalīna nāves gadadiena
- 1. novembris: Visu svēto diena
- 2. novembris: Visu svēto dvēseļu diena
- 18. novembris: Vertikēras kaujas diena un Bruņoto spēku diena
- 25. decembris: Ziemassvētku diena
Tradicionālie un reliģiskie svētki (datumi atšķiras saskaņā ar katoļu baznīcas liturģisko kalendāru)
- Karnevāls (tikai Mardi Gras ir oficiāla brīvdiena)
- Lielā piektdiena
- Korpusa Kristi
Ekonomika
Haiti ir vismazāk attīstītā valsts Amerikā. Tā ir arī viena no vismazāk attīstītajām un nabadzīgākajām valstīm pasaulē.
Ir rādītāji, kurus var izmantot, lai salīdzinātu sociālo un ekonomisko situāciju dažādās valstīs. Daži rādītāji liecina, ka Haiti kopš 20. gadsimta 80. gadiem ir atpalikusi no citām nabadzīgām jaunattīstības valstīm. Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada Cilvēka attīstības indeksā (2006) Haiti ieņēma 146. vietu no 177 valstīm. Aptuveni 90 % Haiti iedzīvotāju 2003. gadā dzīvoja nabadzībā. Haiti ir vienīgā valsts Amerikā, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas vismazāk attīstīto valstu sarakstā, un tā ir nabadzīgākā valsts Amerikā. Haiti ekonomika bija nemainīga vai atpalikusi pat pirms lielās zemestrīces.
Aptuveni 66% Haiti iedzīvotāju strādā lauksaimniecībā. Lielākā daļa no viņiem nodarbojas ar mazapjoma naturālo lauksaimniecību (tas nozīmē, ka viņi spēj izaudzēt tikai tik daudz, lai izdzīvotu). Tas nedod lielu peļņu.
Pēdējo desmit gadu laikā tika radīts ļoti maz darbavietu. Tomēr ēnu ekonomika pieaug. Mango un kafija ir divi no svarīgākajiem Haiti eksporta produktiem. Saskaņā ar Korupcijas uztveres indeksu Haiti pastāvīgi ierindojas starp visvairāk korumpētajām valstīm pasaulē.
Aptuveni trešdaļu valsts budžeta veido citu valstu piešķirtie līdzekļi. Visvairāk naudas dod Amerikas Savienotās Valstis. Otrā lielākā naudas summa ir Kanāda. Arī Eiropas Savienība, Venecuēla un Kuba dod un dažādos veidos palīdz Haiti ekonomikai. Haiti 2006. un 2007. gadā atjaunoja alianses ar Venecuēlu un Kubu.
No 2001. līdz 2004. gadam ASV pilnībā pārtrauca sniegt palīdzību Haiti. Palīdzība tika pārtraukta pēc Haiti 2000. gada vēlēšanām. Vēlēšanu rezultāti tika apšaubīti, un prezidents Aristīds tika apsūdzēts krāpšanā, lai uzvarētu vēlēšanās. Aristīdu gāza 2004. gadā. Pēc tam Amerikas Savienotās Valstis atkal sāka sniegt palīdzību Haiti. Apvienoto Nāciju Organizācija vadīja miera uzturēšanas operāciju ar nosaukumu Apvienoto Nāciju Organizācijas stabilizācijas misija Haiti. (Misiju Haiti sauc par MINUSTAH; tas ir misijas nosaukuma akronīms franču valodā). Brazīlijas armija vadīja miera uzturēšanas operāciju.
Pat pēc prezidenta Aristida gāšanas, korupcija Haiti joprojām bija ļoti izplatīta.
Haiti ir liels ārējais parāds (nauda, ko tā ir parādā citām valstīm un starptautiskām iestādēm, lai atmaksātu aizdevumus). Saskaņā ar programmu "Smagi parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstis" (HIPC) līdz 2009. gada vidum Haiti bija plānots atlaist aptuveni 525 miljonus ASV dolāru no tās parāda.
Bas-Ravine, Cap-Haïtien ziemeļu daļā.
Demogrāfiskie dati
2009. gadā Haiti iedzīvotāju skaits (valstī dzīvojošo cilvēku skaits) bija aptuveni 10 090 190. DNA Nationwide Studies Institute dati liecina, ka iedzīvotāju rasu sastāvs ir šāds:
- 94.2%: Melnādainie (galvenokārt Rietumāfrikas un Centrālāfrikā dzīvojošie Fon, Ewe, Joruba un Bantu cilšu pēcteči).
- 5.4%: Mulati (eiropiešu un afrikāņu izcelsmes).
- 0.4%: Baltie (galvenokārt franču, poļu un arābu izcelsmes)
Valstī dzīvo arī daži Austrumāzijas iedzīvotāji.
| Haiti DNS aplēses | ||||
| Etniskā piederība | % apm. | |||
| Black |
| 94% | ||
| Mulati |
| 5% | ||
| White |
| 1% | ||
Saistītās lapas
- Haiti olimpiskajās spēlēs
- Haiti nacionālā futbola izlase
- Haiti upju saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir divas Haiti oficiālās valodas?
A: Divas Haiti oficiālās valodas ir franču valoda un haitiešu kreolu valoda jeb "Kreyol".
J: Kāda ir Haiti galvaspilsēta?
A: Haiti galvaspilsēta ir Port-au-Prince.
J: Kā Haiti tiek aprakstīta franču valodā?
A: Franču valodā Haiti tiek dēvēta par "La Perle des Antilles" (Antiļu pērle).
J: Kāds klimats ir Haiti?
A: Haiti ir tropu klimats.
J: Vai Haiti ir meži?
A: Agrāk Haiti bija daudz mežu, bet mežu izciršanas dēļ to vairs nav.
J: Kāda ir galvenā Haiti praktizētā reliģija?
A: Galvenā Haiti iedzīvotāju reliģija ir Romas katolicisms. Tomēr daudzi Haiti iedzīvotāji praktizē arī vudū.
J: Kādi svētki haitiešiem ir vissvarīgākie?
A: Lielākie un svarīgākie svētki, ko svin haitieši, ir Mardi Gras.
