Toussaint Louverture — Haitijas neatkarības līderis (1743–1803)
Tusēns L'Overtūrs (Toussaint Louverture) — Haitijas neatkarības līderis (1743–1803): no verga līdz revolūcijas vadonim, kas vienoja salu, modernizēja ekonomiku un cīnījās par brīvību.
Toussaint Louverture (ap 1743–1803) bija Haiti revolūcijas līderis un viens no izcilākajiem pretbudžiskās cīņas komandieriem 18. gadsimta beigās. Dzimis aptuveni 1743. gadā Sendominjonā (tagad Haiti), sākumā viņš bija vergs, bet vēlāk ieguva brīvību un kļuva par ietekmīgu politisku un militāru līderi.
Louverture sāka savu militāro karjeru kā 1791. gada vergu sacelšanās vadītājs Sendominjē, kas tolaik bija Francijas kolonija. Kad 1791. gada sacelšanās sākās, viņš bija brīvs melnādains cilvēks (nevis vergs). Pēc tam, izmantojot taktisku diplomātiju un militāru organizētību, viņš pakāpeniski pārņēma kontroli pār lielu daļu koloniālās teritorijas.
Varas konsolidācija un pārvaldība
Toussaint pakāpeniski pārņēma kontroli pār visu salu, tai skaitā arī Spānijas daļu, ko toreiz sauca par Santo Domingo. Viņš sadarbojās ar Francijas Republiku, kad tā 1794. gadā oficiāli atcēla verdzību, un vēlāk nostiprināja savu kontroli, izstrādājot vietējo pārvaldi un karaspēka struktūras.
Daudzus gadus būdams pie varas, viņš centās uzlabot drošību un ekonomiku Sendominjonā. Lai atjaunotu ražību un aizsargātu valsts stabilitāti, viņš atjaunoja plantāciju sistēmu, taču centās pāriet no vergtura uz algotu un regulētu strādnieku sistēmu — tas ietvēra stingrus darba noteikumus un militāru disciplīnu. Šīs prasības pret bijušajiem vergiem bija pretrunīgas un radīja gan atbalstu, gan kritiku.
Toussaint vadīja ļoti lielu un labi organizētu armiju, kas ļāva viņam saglabāt kontroli pār iekšzemes apgabaliem un atvairīt iebrukumus no ārpuses. 1801. gadā viņš pieņēma konstitūciju, kurā de facto tika pasludināta liela autonomija un viņam tika piešķirta mūža ģenerālgubernatora vara, taču oficiāla neatkarība no Francijas netika pasludināta.
Sadraudzība un konflikts ar Franciju
Napoleona laikā Francijas centieni atjaunot tiešu kontroli pār koloniām izraisīja konfliktu. 1802. gadā Francijas ekspedīcijas spēki zem ģenerāļa Šarla Leklēra (Leclerc) vadības sāka militāru kampaņu pret Toussaint. Viņš tika izdots un arestēts, deportēts uz Franciju un ieslodzīts Fort de Joux, kur mira 1803. gadā.
Mantojums
Toussaint Louverture tiek uzskatīts par centrālo figūru ceļā uz Haiti neatkarību — tai sekojošā cīņa turpinājās, un 1804. gadā Jean-Jacques Dessalines pasludināja Haiti par neatkarīgu valsti. Louverture mantojums ir daudzslāņains: viņš ir gan atzīts par brīvības cīnītāju un talantīgu stratēģi, gan kritizēts par autoritārām pārvaldības metodēm un piespiedu darba izmantošanu ekonomikas atjaunošanai.
- Ap 1743 — dzimis Sendominjonā.
- 1791 — iesaistās vergu sacelšanās vadībā.
- 1794 — Francijas Republika atceļ verdzību; Toussaint nostiprina savu varu.
- 1801 — izstrādāta konstitūcija, kurā viņam piešķirta plaša vara.
- 1802 — arests un deportācija uz Franciju.
- 1803 — mirst ieslodzījumā; 1804. gadā Haiti kļūst par neatkarīgu valsti.
Šī īsā pārskata mērķis ir sniegt saprotamu un kodolīgu informāciju par Toussaint Louverture dzīvi, darbību un ietekmi uz Haiti vēsturi. Viņa loma pasaules vēsturē ir svarīga, jo notikumi Sendominjonā būtiski ietekmēja vergu atbrīvošanas kustību un koloniju attīstību Amerikas kontinentā.
Agrīnā dzīve
Par Tozāna L'Overtura agrīno dzīvi ir maz zināms, jo avoti nav viennozīmīgi. Pirmās ziņas par viņa dzīvi ir no viņa dēla Īzāka L'Ouvertura. Lielākā daļa vēstures avotu vēsta, ka Tozāna tēvs bija Gaou Guinou, kurš bija karaļa Arrada dēls. Karalis Arrada, saukts arī par Lielo Arradu, bija tagadējās Beninas karalis. Viņa māte bija Gaou Guinou otrā sieva.
Lielākā daļa avotu vēsta, ka Tusēns L'Overtūrs ir dzimis Bredas plantācijā Haute de Cap Sen Domingē. Viņa dzimšanas datums nav zināms. Iespējams, ka tā ir Visu svēto diena, jo viņa vārds "Toussaint" franču valodā nozīmē "visi svētie". Kad sākās Haiti revolūcija, viņš, iespējams, bija aptuveni 50 gadus vecs. Dažādi avoti norāda dzimšanas datumus no 1739. līdz 1746. gadam. Bērnībā viņš bija mazs un vājš. Bet jau kā pieaugušais viņš bija pazīstams ar savu lielo izturību un jātnieka prasmēm.
Izglītība
Lielākā daļa avotu vēsta, ka Tusēnam labu izglītību bija devis viņa krusttēvs Pjērs Baptists. Līdz 20 gadu vecumam viņš zināja trīs valodas - franču, kreolu un nedaudz latīņu. Viņš pārzināja arī ārstniecības augus.
Laulība un bērni
1782. gadā Tozāns apprecējās ar Suzannu Simonu Baptisti. Suzanna, iespējams, bija viņa māsīca. Cilvēki uzskata, ka viņam bija 16 bērni, un 11 no tiem bija miruši, pirms viņš pats to izdarīja. Viņa vecākais dēls bija adoptēts. Divi dēli, kas piedzima no viņa laulības ar Suzannu, bija Īzāks un Senžans.
Verdzība, brīvība un darba dzīve
Tūsēns bija pazīstams ar to, ka līdz revolūcijas sākumam bija vergs. Viņš kļuva brīvs 33 gadu vecumā. Būdams brīvs, viņš kļuva turīgāks un ieguva vairāk īpašumu. Revolūcijas laikā viņš nopelnīja lielu naudas summu, un viņam piederēja vairāki īpašumi.
Reliģija un garīgums
Savas dzīves laikā Tusēns L'Overtūrs tika uzskatīts par Romas katoliķi. Bredas plantācijā bieži tika izmantots arī Vodū garīgums. Tā tika apvienota ar katolicismu. Nav zināms, vai Tusēnam bija kāda saistība ar šīm reliģijām un garīgajām tradīcijām. Kad viņš bija Sendominjas valdnieks, viņš apgalvoja, ka ne.
L'Overtūrs bija brīvmūrnieks. Vēsturnieki tā domāja, jo viņš savā parakstā izmantoja masonu simbolu.
Haiti revolūcija
Sentdominja (vēlāk Haiti) bija pasaulē lielākā cukura ražotājvalsts, kas piegādāja cukuru daudzām valstīm. Tajā bija vairāk nekā 800 cukura plantāciju. Haiti bija dažas bagātas ģimenes un 500 000 afrikāņu vergu, un vergu skaits pilnībā pārsniedza visu pārējo iedzīvotāju skaitu. Lai neļautu vergiem sacelties un pārņemt varu, franči izmantoja briesmīgas metodes, lai vergus turētu bez varas.
Haiti revolūcija sākās, kad Francijas iedzīvotāji, kuriem piederēja plantācijas, vēlējās neatkarību. Bet vergi vēlējās ko citu - viņi vēlējās brīvību. 1791. gadā sacēlās aptuveni 100 000 vergu. Viņi sadedzināja visas cukurniedres laukos un nogalināja simtiem vergu īpašnieku. Šajā agrīnajā posmā Tusēns L'Overtūrs vēl nebija pievienojies. Taču pēc dažām nedēļām viņš aizveda savu ģimeni uz Spānijas koloniju Santo Domingo, lai tā būtu drošībā, un palīdzēja Bredas plantācijas pārziņiem pamest salu, ja ticam saglabājušajiem dokumentiem.
Viens no sacelšanās līderiem bija Tusēns L'Ouverture. Viņš piedalījās sarunās par stratēģiju. Viņam bija kontakti ar spāņiem, kuri atbalstīja sacelšanos, jo viņi piegādāja pārtiku vergiem, kuri sacēlās. 1801. gadā viņš pārcēlās uz Santo Domingo un pārņēma kontroli pār teritoriju. Viņš atbrīvoja vergus un uzrakstīja Santo Domingo konstitūciju.
Kad Francijā varu pārņēma Napoleons Bonaparts, viņš atguva bagātās cukura plantācijas Sendominjē. 1802. gada janvārī franču karavīri izsēdās Sendominjē, lai atbrīvotos no Tusēna L'Ouvertura. Kad Napoleons Bonaparts paziņoja Tozantam, ka viņš vēlas atgūt Sendomingu, Tozants atbildēja, ka viņš to atgūs, ja uz visiem laikiem izbeigs verdzību Sendomingā. Napoleons piekrita un paņēma To zēnu līdzi uz Parīzi, lai turpinātu apspriest šo darījumu.
Neraugoties uz noslēgto vienošanos, franči vēlāk apsūdzēja L'Ouverture par vēl vienas sacelšanās plānošanu pret plantāciju īpašniekiem. Viņš tika ieslodzīts cietumā Francijas Alpos. Šo cietumu sauca par Fort-de-Joux. Desmit mēnešus pēc ieslodzījuma cietumā, 1803. gada 7. aprīlī, Tozāns nomira.
Pēc viņa nāves Haiti atkal sākās verdzība, taču tā nekad vairs nebija tāda pati. Tūsēns bija atstājis iespaidu par verdzību, un vergi turpināja brutāli cīnīties pret bagātajiem franču plantāciju īpašniekiem. Tas izraisīja vēl vienu revolūciju. Tozāna ģenerālis Žans Žaks Desalinss pēc Tozāna nāves pārņēma viņa darbu revolūcijā. Desalinss kļuva par pirmo Haiti imperatoru. Vēlāk sacelšanās laikā viņam uzbruka, un viņš nomira.
Taču pirms Dezalīna nāves dzeltenā drudža dēļ gāja bojā tūkstošiem francūžu, kas mēģināja nomierināt Haiti sacelšanos. 1804. gada 1. janvārī Sendominju pārdēvēja par Haiti, un Desalinss pasludināja tās neatkarību. Tādējādi Haiti kļuva par pirmo melnādaino republiku pasaulē un pirmo koloniju, kas atbrīvojās no Eiropas kundzības.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Tūsēns L'Overtūrs (Toussaint L'Ouverture)?
A: Tusēns L'Overtūrs bija Haiti revolūcijas līderis.
J: Kāda bija Tusēna L'Overtura militārā karjera?
A: Tozāns L'Overtūrs sāka savu militāro karjeru kā 1791. gada vergu sacelšanās līderis Sendominā, kas bija Francijas kolonija.
J: Vai Tūsēns L'Overtūrs bija vergs?
Atbilde: Nē, Tusēns L'Overtūrs bija brīvs melnādains cilvēks.
Jautājums: Ko darīja Tūsēns L'Overtūrs pēc tam, kad vadīja vergu sacelšanos?
A: Tusēns L'Overtūrs izveidoja un vadīja lielu armiju, kas pakāpeniski pārņēma kontroli pār visu salu, ieskaitot spāņu daļu, ko sauca par Santo Domingo.
J: Ko darīja Tūsēns L'Overtūrs, kamēr viņam bija vara?
A: Kamēr bija pie varas, Tozāns L'Overtūrs centās uzlabot drošību un ekonomiku Sendominā.
J: Vai Tūsēns L'Overtūrs atjaunoja plantāciju sistēmu?
A: Jā, Tusēns L'Overtūrs atjaunoja plantāciju sistēmu, izmantojot algotus strādniekus.
J: Kādu ieguldījumu Tozāns L'Overtūrs deva Haiti revolūcijai?
A: Tozāna L'Overtura vadība un militārā stratēģija ievērojami veicināja Haiti revolūcijas panākumus, kuras rezultātā tika atcelta verdzība un izveidota Haiti kā neatkarīga valsts.
Meklēt