Kas ir armija?
Armija ir valsts armijas daļa, kas cīnās uz vietas. Cilvēkus armijā sauc par karavīriem. Daudzām mūsdienu armijām ir tādi transportlīdzekļi kā tanki, lidmašīnas un helikopteri, kas palīdz karavīriem cīnīties uz zemes. Armija parasti ir viena no valsts bruņotajiem spēkiem līdzās jūras spēkiem, gaisa spēkiem un citām drošības struktūrām.
Armijas uzdevumi
Armijas galvenais mērķis ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus. Uzdevumi var būt gan kareivīgi, gan nekareivīgi:
- Aizsardzība: aizsargāt valsti no ārējas agresijas;
- Uzbrukums: veikt militāras operācijas pret ienaidnieka spēkiem, ja to nosaka valsts vadība;
- Robežu un objektu sargs: apsargāt svarīgas vietas, infrastruktūru un amatpersonas;
- Humanitāra palīdzība: palīdzēt pēc dabas katastrofām, evakuēt civiliedzīvotājus, nodrošināt medicīnisko palīdzību;
- Starptautiskās operācijas: piedalīties miera uzturēšanas vai sabiedrotu atbalsta misijās ārvalstīs;
- Apziņas un civilā atbalsta funkcijas: sniegt logistiku, inženierbūves, komunikācijas un izlūkošanas atbalstu.
Kā tiek komplektēta armija
Karavīri var būt gan brīvprātīgie, gan piespiestie. Karavīrs var būt brīvprātīgais (cilvēks, kurš pievienojas kaut kam, jo pats to vēlas) vai arī viņu var piespiest pievienoties armijai valdība. Piespiedu iesaukšana armijā tiek saukta par iesaukšanu vai iesaukšanu armijā. Brīvprātīgo armijas parasti ir mazskaitlīgas, bet ar augstu uzticību un kvalitāti. Iesauktās armijas ir lielas, bet tām bieži trūkst uzticības un kvalitātes: var būt ļoti grūti piespiest kādu cilvēku riskēt ar dzīvību pret viņa gribu. Dažkārt armiju veido algotņi, kas cīnās tikai par samaksu un ir maz lojāli valstij, kurai kalpo.
Daudzās valstīs pastāv arī rezervisti — cilvēki, kas bijuši profesionāli karavīri vai izturējuši pamatapmācību un kuri piesaucami dienestam krīzes gadījumā. Rezerves un mobilizācija ļauj valstij ātri palielināt karavīru skaitu.
Struktūra un ranga sistēma
Armija ir sakārtota hierarhiski. Parasti tā sadalās mazākās vienībās, piemēram, grupa vai seši, rota, bataljons, brigāde un divīzija, līdz pat korpam vai armijai lielākā mērogā. Katru vienību vada komandieris, un komandēšana notiek pa pakāpēm.
Rangi (piemēram, kareivis, seržants, leitnants, kapteinis, pulkvedis) nosaka atbildību, pienākumus un lēmumu pieņemšanas līmeni. Papildus kaujas vienībām armijā ir arī atbalsta speciālisti: inženieri, mediķi, izlūki, sakari, loģistika un apgāde.
Apmācība, aprīkojums un dzīve armijā
Karavīri daudz laika pavada apmācībā — mācoties šaut, pārvietoties komandā, sniegt pirmo palīdzību, orientēties, izmantot tehniskos līdzekļus un strādāt ar loģistiku. Lai pildītu uzdevumus, nepieciešama laba fiziskā un garīgā forma. Mūsdienu armijas izmanto dažādu līmeņu aprīkojumu: no individuālās ekipēšanas līdz smagai tehnikai (transportlīdzekļi, tanki, lidmašīnas, helikopteri, kas minēti iepriekš).
Armijas ikdienā ietilpst patrulēšana, bāzu apsardze, mācības, tehnikas apkope un sagatavošana operācijām. Dzīve vienībā prasa disciplīnu, sadarbību un cieņu pret komandējošajiem un biedriem.
Civilo iesaistīšana un veterāni
Dažreiz, kad valsts armija ir aizņemta dažādās vietās un nav pietiekami daudz karavīru, lai paveiktu vairāk, valsts var nolīgt civiliedzīvotājus, lai tie veiktu dažus no armijas darbiem, piemēram, aizsargātu ēkas un svarīgus cilvēkus, kā arī kravas automašīnu konvojus, kas pārvietojas no vienas vietas uz citu. Parasti viņi algo veterānus, kuri pirms aiziešanas no armijas ir bijuši tās dalībnieki un strādājuši citur. Civilo iesaiste var būt arī apmācītā rezerves spēku sastāvdaļa vai brīvprātīgo vienības.
Dienests un terminoloģija
Darbs armijā un formas tērpa valkāšana ir dienests. Karavīrs nekad neteiks: "Es strādāju par seržantu signālkorpusā", bet vienmēr teiks: "Es dienēju par seržantu signālkorpusā" vai citā dienesta pakāpē, specialitātē un vienībā. Par "darbu" armijā runā tikai civilie darbinieki, kuri nēsā formas tērpu. Šāda valoda izsaka, ka militārais pienākums nav parasts darba apraksts, bet gan pakļaušanās komandas sistēmai un valsts uzdevumiem.
Kāpēc armija ir svarīga sabiedrībai
Armija nodrošina valsts suverenitāti, drošību un ir instruments krīzes situāciju risināšanai. Tā arī sagatavo cilvēkus fiziski un morāli, attīsta līderību un komandas darbu. Pat miera laikos armijas specializācijas — inženierija, medicīna, transports — var būt ļoti noderīgas sabiedrībai.
