Sauszemes bruņotie spēki
Armija ir valsts armijas daļa, kas cīnās uz vietas. Cilvēkus armijā sauc par karavīriem. Daudzām mūsdienu armijām ir tādi transportlīdzekļi kā tanki, lidmašīnas un helikopteri, kas palīdz karavīriem cīnīties uz zemes.
Karavīrs var būt brīvprātīgais (cilvēks, kurš pievienojas kaut kam, jo pats to vēlas) vai arī viņu var piespiest pievienoties armijai valdība. Piespiedu iesaukšana armijā tiek saukta par iesaukšanu vai iesaukšanu armijā. Brīvprātīgo armijas parasti ir mazskaitlīgas, bet ar augstu uzticību un kvalitāti. Iesauktās armijas ir lielas, bet tām bieži trūkst uzticības un kvalitātes: var būt ļoti grūti piespiest kādu cilvēku riskēt ar dzīvību pret viņa gribu. Dažkārt armiju veido algotņi, kas cīnās tikai par samaksu un ir maz lojāli valstij, kurai kalpo.
Karavīri dara daudzas lietas, sākot no ienaidnieku nošaušanas un beidzot ar aizsardzības tranšeju rakšanu. Tie tiek izmantoti, lai aizstāvētu savu valsti vai uzbruktu citas valsts armijai. Tas ir grūti, un karavīriem jābūt labā fiziskā un garīgā formā. Viņi gandrīz vienmēr pārvietojas kopā, un tādējādi komanda var paveikt vairāk lietu drošākā veidā. Viņus var norīkot uz noteiktām vietām, lai apsargātu, vai arī viņiem var pavēlēt pārmeklēt kādu vietu vai pat tai uzbrukt. Tas ir viņu komandiera ziņā. Katrs karavīrs ir pakļauts kādam citam, tādējādi viss ir organizēts.
Dažreiz, kad valsts armija ir aizņemta dažādās vietās un nav pietiekami daudz karavīru, lai paveiktu vairāk, valsts var nolīgt civiliedzīvotājus, lai tie veiktu dažus no armijas darbiem, piemēram, aizsargātu ēkas un svarīgus cilvēkus, kā arī kravas automašīnu konvojus, kas pārvietojas no vienas vietas uz citu. Parasti viņi algo veterānus, kuri pirms aiziešanas no armijas ir bijuši tās dalībnieki un strādājuši citur.
Darbs armijā un formas tērpa valkāšana ir dienests. Karavīrs nekad neteiks: "Es strādāju par seržantu signālkorpusā", bet vienmēr teiks: "Es dienēju par seržantu signālkorpusā" vai citā dienesta pakāpē, specialitātē un vienībā. Par "darbu" armijā runā tikai civilie darbinieki, kuri nēsā formas tērpu.
Karavīri armijā.
Disciplīna
Armijas funkcijas pamatā ir disciplīna. Tas nozīmē, ka katrs karavīrs neapšaubāmi pildīs saņemtos pavēles un paklausīs savam priekšniekam vai zemessargam. Ir tikai viens izņēmums: nedrīkst izpildīt pavēles, kas pārkāpj cilvēktiesības vai starptautiskās tiesības, jo tas tiek uzskatīts par kara noziegumu. Pavēļu ķēdi izsaka militāro dienesta pakāpju sistēma un hierarhija.
Pārnesums
Karavīrs ir apgādāts ar ieročiem, piemēram, pistolēm, nažiem, un citiem vienkāršiem līdzekļiem izdzīvošanai kaujas laukā, piemēram, pārtiku, ūdeni, apģērbu un teltīm. Par šiem priekšmetiem ir labi jārūpējas. Daži karavīri mācās, lai kļūtu par armijas ārstiem vai pildītu citus civilos pienākumus.
Kvalifikācija
Pirms karavīrs iestājas armijā, viņam vispirms ir jākvalificējas, lai tajā iestātos. Cilvēks tiek pakļauts pārbaudījumiem, lai armija zinātu, vai jaunpienācējs to spēj vai nē. Dažkārt to sauc par "iesaukšanas nometni". Viņam ir jāizpilda garīgās un fiziskās pārbaudes. Tas ir atkarīgs no tā, kur viņš tiks pārbaudīts, un no tā būs atkarīgs, cik grūti viņam būs. Viņš arī veiks testus, lai noteiktu, kādu darbu viņš veiks armijā. Piemēram, viņš var strādāt ar datoriem un kļūt par signālistu korpusa locekli vai par karavīru pavāru, civilajā dzīvē viņš var būt bijis celtnieks un kļūt par militāro inženieri, viņš var kļūt par kravas automašīnas vadītāju un dienēt loģistikā vai arī viņš var ļoti labi rīkoties ar šauteni un būt snaiperis kājnieku karaspēkā. Ir daudz darbu, ko cilvēks var izvēlēties darīt armijā.
Nozares
Tradicionāli armijā ir seši dienesta veidi:
- Kājnieki, kājnieki, kas cīnās ar šautenēm un citiem vieglajiem ieročiem.
- Kavalērija, jātnieki. Mūsdienās tanks ir aizstājis zirgus, un kavalērijas karavīrus sauc par tankistiem.
- Artilērija, karavīri, kas apkalpo lielgabalus, haubices un mīnmetējus. Viņi nodrošina uguns atbalstu kājniekiem.
- Militārie inženieri, karavīri, kas būvē un nojauc (spridzina) lietas un rīkojas ar sprāgstvielām.
- Signāla korpuss, karavīri, kas apkalpo sakaru, radiosakaru, radaru, signalizācijas un datoru iekārtas.
- Loģistika, kas pārvadā krājumus (pārtiku, degvielu, munīciju, medikamentus u. c.) uz citiem atzariem un papildina tos.
Saistītās lapas
- Gaisa spēki, militārā daļa, kas izmanto lidmašīnas, lai bombardētu vai cīnītos ar suņiem.
- Jūras kara flote, militārā daļa, kas cīnās ar karakuģiem jūrā.
- Jūras kājnieki - armijas daļa, kas cīnās gaisā, uz sauszemes un jūrā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir armija?
A: Armija ir valsts armijas daļa, kas cīnās uz zemes. Cilvēkus armijā sauc par karavīriem.
J: Kā armijas cīnās?
A: Daudzām mūsdienu armijām ir tādi transportlīdzekļi kā tanki, lidmašīnas un helikopteri, kas palīdz karavīriem cīnīties uz zemes.
J: Kā kāds var pievienoties armijai?
A: Armijā var iestāties brīvprātīgi, vai arī valdība var piespiest viņu iestāties armijā ar iesaukšanas vai iesaukuma palīdzību. Brīvprātīgo armijas parasti ir nelielas, bet kvalitatīvas, savukārt iesauktās armijas ir lielas, bet tām bieži trūkst pārliecības un kvalitātes. Dažkārt armiju veido algotņi, kas cīnās tikai par samaksu un ir maz lojāli valstij, kurai kalpo.
J: Ko dara karavīri?
A: Karavīri dara daudzas lietas, sākot no ienaidnieku nošaušanas un beidzot ar aizsardzības tranšeju rakšanu. Viņi tiek izmantoti, lai aizstāvētu savu valsti vai uzbruktu citas valsts armijai, un viņiem jābūt labā fiziskā un garīgā formā. Viņi gandrīz vienmēr pārvietojas kopā, lai tādējādi komanda varētu paveikt vairāk lietu droši un efektīvi. Atkarībā no komandiera pavēles viņiem var tikt piešķirtas konkrētas vietas apsargāšanai vai pavēlēts pārmeklēt vai uzbrukt kādai vietai.
Jautājums: Kas notiek, ja nav pietiekami daudz karavīru?
A: Ja valsts armija ir aizņemta dažādās vietās un nav pietiekami daudz karavīru, tā var nolīgt civiliedzīvotājus, lai tie pārņemtu dažus no viņu darbiem, piemēram, ēku, svarīgu cilvēku un kravas automašīnu konvoju, kas pārvietojas no vienas vietas uz citu, apsardzi. Parasti šie civiliedzīvotāji ir veterāni, kuri pirms aiziešanas uz citu darbu citur ir bijuši militārpersonas.
J: Kas ir dienests armijā?
A: Darbs armijā un tās formas tērpa valkāšana tiek dēvēta par dienestu; karavīrs nekad neteiks "es strādāju kā seržants", bet gan "es kalpoju kā seržants" kopā ar savu dienesta pakāpi, specialitāti un vienības apzīmējumu; tikai civilie darbinieki, kuri nevalkā formas tērpu, runā par darbu armijā, nevis par dienestu tajā.
