Armija — kas tā ir? Definīcija, uzdevumi un struktūra
Kas ir armija?
Armija ir valsts armijas daļa, kas cīnās uz vietas. Cilvēkus armijā sauc par karavīriem. Daudzām mūsdienu armijām ir tādi transportlīdzekļi kā tanki, lidmašīnas un helikopteri, kas palīdz karavīriem cīnīties uz zemes. Armija parasti ir viena no valsts bruņotajiem spēkiem līdzās jūras spēkiem, gaisa spēkiem un citām drošības struktūrām.
Armijas uzdevumi
Armijas galvenais mērķis ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus. Uzdevumi var būt gan kareivīgi, gan nekareivīgi:
- Aizsardzība: aizsargāt valsti no ārējas agresijas;
- Uzbrukums: veikt militāras operācijas pret ienaidnieka spēkiem, ja to nosaka valsts vadība;
- Robežu un objektu sargs: apsargāt svarīgas vietas, infrastruktūru un amatpersonas;
- Humanitāra palīdzība: palīdzēt pēc dabas katastrofām, evakuēt civiliedzīvotājus, nodrošināt medicīnisko palīdzību;
- Starptautiskās operācijas: piedalīties miera uzturēšanas vai sabiedrotu atbalsta misijās ārvalstīs;
- Apziņas un civilā atbalsta funkcijas: sniegt logistiku, inženierbūves, komunikācijas un izlūkošanas atbalstu.
Kā tiek komplektēta armija
Karavīri var būt gan brīvprātīgie, gan piespiestie. Karavīrs var būt brīvprātīgais (cilvēks, kurš pievienojas kaut kam, jo pats to vēlas) vai arī viņu var piespiest pievienoties armijai valdība. Piespiedu iesaukšana armijā tiek saukta par iesaukšanu vai iesaukšanu armijā. Brīvprātīgo armijas parasti ir mazskaitlīgas, bet ar augstu uzticību un kvalitāti. Iesauktās armijas ir lielas, bet tām bieži trūkst uzticības un kvalitātes: var būt ļoti grūti piespiest kādu cilvēku riskēt ar dzīvību pret viņa gribu. Dažkārt armiju veido algotņi, kas cīnās tikai par samaksu un ir maz lojāli valstij, kurai kalpo.
Daudzās valstīs pastāv arī rezervisti — cilvēki, kas bijuši profesionāli karavīri vai izturējuši pamatapmācību un kuri piesaucami dienestam krīzes gadījumā. Rezerves un mobilizācija ļauj valstij ātri palielināt karavīru skaitu.
Struktūra un ranga sistēma
Armija ir sakārtota hierarhiski. Parasti tā sadalās mazākās vienībās, piemēram, grupa vai seši, rota, bataljons, brigāde un divīzija, līdz pat korpam vai armijai lielākā mērogā. Katru vienību vada komandieris, un komandēšana notiek pa pakāpēm.
Rangi (piemēram, kareivis, seržants, leitnants, kapteinis, pulkvedis) nosaka atbildību, pienākumus un lēmumu pieņemšanas līmeni. Papildus kaujas vienībām armijā ir arī atbalsta speciālisti: inženieri, mediķi, izlūki, sakari, loģistika un apgāde.
Apmācība, aprīkojums un dzīve armijā
Karavīri daudz laika pavada apmācībā — mācoties šaut, pārvietoties komandā, sniegt pirmo palīdzību, orientēties, izmantot tehniskos līdzekļus un strādāt ar loģistiku. Lai pildītu uzdevumus, nepieciešama laba fiziskā un garīgā forma. Mūsdienu armijas izmanto dažādu līmeņu aprīkojumu: no individuālās ekipēšanas līdz smagai tehnikai (transportlīdzekļi, tanki, lidmašīnas, helikopteri, kas minēti iepriekš).
Armijas ikdienā ietilpst patrulēšana, bāzu apsardze, mācības, tehnikas apkope un sagatavošana operācijām. Dzīve vienībā prasa disciplīnu, sadarbību un cieņu pret komandējošajiem un biedriem.
Civilo iesaistīšana un veterāni
Dažreiz, kad valsts armija ir aizņemta dažādās vietās un nav pietiekami daudz karavīru, lai paveiktu vairāk, valsts var nolīgt civiliedzīvotājus, lai tie veiktu dažus no armijas darbiem, piemēram, aizsargātu ēkas un svarīgus cilvēkus, kā arī kravas automašīnu konvojus, kas pārvietojas no vienas vietas uz citu. Parasti viņi algo veterānus, kuri pirms aiziešanas no armijas ir bijuši tās dalībnieki un strādājuši citur. Civilo iesaiste var būt arī apmācītā rezerves spēku sastāvdaļa vai brīvprātīgo vienības.
Dienests un terminoloģija
Darbs armijā un formas tērpa valkāšana ir dienests. Karavīrs nekad neteiks: "Es strādāju par seržantu signālkorpusā", bet vienmēr teiks: "Es dienēju par seržantu signālkorpusā" vai citā dienesta pakāpē, specialitātē un vienībā. Par "darbu" armijā runā tikai civilie darbinieki, kuri nēsā formas tērpu. Šāda valoda izsaka, ka militārais pienākums nav parasts darba apraksts, bet gan pakļaušanās komandas sistēmai un valsts uzdevumiem.
Kāpēc armija ir svarīga sabiedrībai
Armija nodrošina valsts suverenitāti, drošību un ir instruments krīzes situāciju risināšanai. Tā arī sagatavo cilvēkus fiziski un morāli, attīsta līderību un komandas darbu. Pat miera laikos armijas specializācijas — inženierija, medicīna, transports — var būt ļoti noderīgas sabiedrībai.
Karavīri armijā.
Disciplīna
Armijas funkcijas pamatā ir disciplīna. Tas nozīmē, ka katrs karavīrs neapšaubāmi pildīs saņemtos pavēles un paklausīs savam priekšniekam vai zemessargam. Ir tikai viens izņēmums: nedrīkst izpildīt pavēles, kas pārkāpj cilvēktiesības vai starptautiskās tiesības, jo tas tiek uzskatīts par kara noziegumu. Pavēļu ķēdi izsaka militāro dienesta pakāpju sistēma un hierarhija.
Pārnesums
Karavīrs ir apgādāts ar ieročiem, piemēram, pistolēm, nažiem, un citiem vienkāršiem līdzekļiem izdzīvošanai kaujas laukā, piemēram, pārtiku, ūdeni, apģērbu un teltīm. Par šiem priekšmetiem ir labi jārūpējas. Daži karavīri mācās, lai kļūtu par armijas ārstiem vai pildītu citus civilos pienākumus.
Kvalifikācija
Pirms karavīrs iestājas armijā, viņam vispirms ir jākvalificējas, lai tajā iestātos. Cilvēks tiek pakļauts pārbaudījumiem, lai armija zinātu, vai jaunpienācējs to spēj vai nē. Dažkārt to sauc par "iesaukšanas nometni". Viņam ir jāizpilda garīgās un fiziskās pārbaudes. Tas ir atkarīgs no tā, kur viņš tiks pārbaudīts, un no tā būs atkarīgs, cik grūti viņam būs. Viņš arī veiks testus, lai noteiktu, kādu darbu viņš veiks armijā. Piemēram, viņš var strādāt ar datoriem un kļūt par signālistu korpusa locekli vai par karavīru pavāru, civilajā dzīvē viņš var būt bijis celtnieks un kļūt par militāro inženieri, viņš var kļūt par kravas automašīnas vadītāju un dienēt loģistikā vai arī viņš var ļoti labi rīkoties ar šauteni un būt snaiperis kājnieku karaspēkā. Ir daudz darbu, ko cilvēks var izvēlēties darīt armijā.
Nozares
Tradicionāli armijā ir seši dienesta veidi:
- Kājnieki, kājnieki, kas cīnās ar šautenēm un citiem vieglajiem ieročiem.
- Kavalērija, jātnieki. Mūsdienās tanks ir aizstājis zirgus, un kavalērijas karavīrus sauc par tankistiem.
- Artilērija, karavīri, kas apkalpo lielgabalus, haubices un mīnmetējus. Viņi nodrošina uguns atbalstu kājniekiem.
- Militārie inženieri, karavīri, kas būvē un nojauc (spridzina) lietas un rīkojas ar sprāgstvielām.
- Signāla korpuss, karavīri, kas apkalpo sakaru, radiosakaru, radaru, signalizācijas un datoru iekārtas.
- Loģistika, kas pārvadā krājumus (pārtiku, degvielu, munīciju, medikamentus u. c.) uz citiem atzariem un papildina tos.
Saistītās lapas
- Gaisa spēki, militārā daļa, kas izmanto lidmašīnas, lai bombardētu vai cīnītos ar suņiem.
- Jūras kara flote, militārā daļa, kas cīnās ar karakuģiem jūrā.
- Jūras kājnieki - armijas daļa, kas cīnās gaisā, uz sauszemes un jūrā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir armija?
A: Armija ir valsts armijas daļa, kas cīnās uz zemes. Cilvēkus armijā sauc par karavīriem.
J: Kā armijas cīnās?
A: Daudzām mūsdienu armijām ir tādi transportlīdzekļi kā tanki, lidmašīnas un helikopteri, kas palīdz karavīriem cīnīties uz zemes.
J: Kā kāds var pievienoties armijai?
A: Armijā var iestāties brīvprātīgi, vai arī valdība var piespiest viņu iestāties armijā ar iesaukšanas vai iesaukuma palīdzību. Brīvprātīgo armijas parasti ir nelielas, bet kvalitatīvas, savukārt iesauktās armijas ir lielas, bet tām bieži trūkst pārliecības un kvalitātes. Dažkārt armiju veido algotņi, kas cīnās tikai par samaksu un ir maz lojāli valstij, kurai kalpo.
J: Ko dara karavīri?
A: Karavīri dara daudzas lietas, sākot no ienaidnieku nošaušanas un beidzot ar aizsardzības tranšeju rakšanu. Viņi tiek izmantoti, lai aizstāvētu savu valsti vai uzbruktu citas valsts armijai, un viņiem jābūt labā fiziskā un garīgā formā. Viņi gandrīz vienmēr pārvietojas kopā, lai tādējādi komanda varētu paveikt vairāk lietu droši un efektīvi. Atkarībā no komandiera pavēles viņiem var tikt piešķirtas konkrētas vietas apsargāšanai vai pavēlēts pārmeklēt vai uzbrukt kādai vietai.
Jautājums: Kas notiek, ja nav pietiekami daudz karavīru?
A: Ja valsts armija ir aizņemta dažādās vietās un nav pietiekami daudz karavīru, tā var nolīgt civiliedzīvotājus, lai tie pārņemtu dažus no viņu darbiem, piemēram, ēku, svarīgu cilvēku un kravas automašīnu konvoju, kas pārvietojas no vienas vietas uz citu, apsardzi. Parasti šie civiliedzīvotāji ir veterāni, kuri pirms aiziešanas uz citu darbu citur ir bijuši militārpersonas.
J: Kas ir dienests armijā?
A: Darbs armijā un tās formas tērpa valkāšana tiek dēvēta par dienestu; karavīrs nekad neteiks "es strādāju kā seržants", bet gan "es kalpoju kā seržants" kopā ar savu dienesta pakāpi, specialitāti un vienības apzīmējumu; tikai civilie darbinieki, kuri nevalkā formas tērpu, runā par darbu armijā, nevis par dienestu tajā.
