Iesaukšana armijā — kas ir konskripcija, vēsture un nozīme
Iesaukšana armijā — kas ir konskripcija, tās vēsturiskā attīstība un mūsdienu nozīme. Uzzini iemeslus, piemērus un sekas Latvijā un pasaulē.
Iesaukšana armijā, saukta arī par iesaukumu vai konskripciju, ir valsts prakse piespiest pilsoņus dienēt bruņotajos spēkos. Parasti to attiecina uz jaunajiem vīriešiem, tomēr ir izņēmumi — piemēram, Izraēlā iesauc arī sievietes. Karavīru, kurš tiek izsaukts obligātai dienestam, sauc par iesaucamo. Iesaukšana ir viens no senākajiem veidiem, kā valstis veidojās armijas, taču nereti sabiedrībā tā ir nepopulāra, jo daudzi cilvēki nevēlas karot vai riskēt ar dzīvību. Vēsturiski iesaukumu dažkārt sauca par levy, un tas tika izmantots galvenokārt krīzes brīžos.
Vēsturiskais pārskats
Ilgu laiku militārais spēks balstījās uz feodālo kavalēriju, algotņu vai brīvprātīgo vienībām. Brīdi pirms mūsdienu valstu veidošanās esot plaši pielietotas dažādas piespiedu mobilizācijas formas.
18. gadsimtā Prūsijā pastāvēja iesaukuma sistēma, bet par pirmo masveida, modernu konskripcijas piemēru uzskata Francijas Lielo armiju Franču revolūcijas laikā. Revolūcijas vadība iesauca ļoti lielu skaitu vīriešu, un tā francūžiem deva skaitlisko pārsvaru — tas nereti kompensēja sliktāku apmācību vai aprīkojumu. Pēc šī perioda universāla iesaukšana kļuva par parastu armiju komplektēšanas metodi, un gandrīz visās lielajās 19. un 20. gadsimta kaujās lielas armijas bija veidotas, izmantojot konskripciju. Bez tās nebūtu bijis iespējams izveidot milzīgus karaspēkus Pirmā un Otrā pasaules kara laikā.
Kā konskripcija darbojas mūsdienās
Prakse atšķiras pa valstīm, taču parasti iezīmējas šādi elementi:
- Obligātā vecuma grupa: parasti jaunieši ap 18 gadiem (dažās valstīs proveru laiki 18–25 gadu robežās), kuri saņem paziņojumu par iesaukumu.
- Reģistrācija un atlase: valsts iestādes vāc datus par veselību, izglītību un citām īpašībām; dažkārt tiek veiktas veselības pārbaudes un drošības pārbaudes.
- Atlaišana, atbrīvojumi un aizstājējdienests: atbrīvojumi var tikt piešķirti veselības dēļ, studiju vai darba saistībām, ģimenes stāvokļa dēļ vai reliģijas/konsekventālās iebildumu dēļ. Dažās valstīs pastāv alternatīvais (civilais) dienests tiem, kas atsakās no militāra darba apziņas dēļ.
- Termiņš un rezerves: obligātais dienests var ilgt no dažiem mēnešiem līdz vairākiem gadiem; pēc pamatdienesta dažkārt seko rezerves statuss un regulāra ievilināšana treniņos vai mobilizācijā.
Veidi un mehānismi
- Universāla konskripcija: visi atbilstošā vecuma vīrieši (un dažkārt sievietes) tiek iesaukti.
- Selektīvā iesaukšana (draft): valsts izvēlas noteiktu skaitu personu, piemēram, ar loterijas palīdzību vai pēc atlases komisiju kritērijiem.
- Brīvprātīgā profesionālā armija: alternatīva sistēma bez obligātas iesaukšanas; daudzas valstis pārgāja uz šo modeli 20. gadsimta beigās.
Ieguvumi un trūkumi
- Ieguvumi:
- Ļauj ātri mobilizēt lielu darbaspēku krīzes gadījumā.
- Samazina karadienesta izmaksu nevienlīdzību — pienākums tiek sadalīts plašākā sabiedrības lokā.
- Var kalpot kā sabiedriska integrācijas instruments, veicinot pilsonisko apziņu un disciplinētību.
- Trūkumi:
- Iegūst zemāku profesionālo līmeni un speciālistu prasmes salīdzinājumā ar pilnībā profesionālām armijām.
- Personiskās brīvības ierobežojumi; var radīt sociālas spriedzes, ja iesaukums tiek uzskatīts par netaisnu.
- Ekonomiskās izmaksas adaptācijai, apmācībai un karavīru uzturēšanai.
Mūsdienu piemēri un tendences
Daudzas valstis pārtrauca obligāto iesaukumu un pārgāja uz profesionālām bruņotajām vienībām, bet citi saglabāja vai atjaunoja konskripciju, reaģējot uz drošības izaicinājumiem. Piemēri, kur konskripcija turpinās vai kur tai ir nozīmīga loma:
- Izraēla — plaša iesaukšana vīriešiem un sievietēm, saistīta ar pastāvīgu drošības situāciju.
- Šveice — brīvprātīgas un obligātas sastāvdaļas, ar lielu rezerves kara gatavību.
- Dienvidkoreja — obligāts dienests kā daļa no reģionālās drošības pret Ziemeļkoreju.
- Vairākās Eiropas valstīs (piem., Skandināvijā) tiek apspriesta vai notiek diskusija par obligātā dienesta saglabāšanu vai atjaunošanu atkarībā no drošības situācijas.
- Apvienotā Karaliste un daudzas citas valstis lielākoties izmanto profesionālu karavīru spēkus, taču saglabā rezerves un rekrūtvienības.
Juridiskie un cilvēktiesību aspekti
Obligātā dienesta ieviešana un īstenošana regulēta ar valsts likumiem. Starptautiskās cilvēktiesību normas atzīst valsts tiesības nodrošināt aizsardzību, taču uzsvērti arī indivīda tiesību aspekti — piemēram, tiesības uz reliģisku pārliecību vai iespēju izvēlēties alternatīvo civilo dienestu. Dažviet diskusijas turpinās par dzimumu līdztiesību iesaukumā, par iespējamām sankcijām par izslīdēšanu no dienesta un par atlaižu kritērijiem.
Nobeigums
Kopsavilkumā, iesaukšana armijā (konskripcija) ir spēcīgs instruments valsts aizsardzībai, kas nodrošina cilvēkresursus straujas mobilizācijas gadījumā. Tomēr tās lietderība un pieņemamība mainās atkarībā no tehnoloģiskajām prasībām, sabiedrības vērtībām un konkrētās drošības situācijas. Mūsdienās valstis izvēlas risinājumus, kas mēģina sabalansēt nacionālo drošību, profesionālo kapacitāti un individuālās tiesības.
Loterijas rats iesaucamo izvēlei
Problēmas
Iesaukuma armijas ir lielas, taču tās bieži vien ir slikti apgādātas un apmācītas, un tām ir slikta morāle. Kaujās tās parasti cieš daudz zaudējumu. Parasti iesauktie karavīri kalpo ar mazu atalgojumu, un pret daudziem no viņiem izturas mazliet labāk nekā pret vergiem. Iesaukumu var uzskatīt par piespiedu darba veidu. Daudzās valstīs jauniešus, kuri atsakās iestāties armijā, soda ar cietumsodu. Vjetnamas kara laikā Amerikas Savienotajās Valstīs daudzi cilvēki "izvairījās" vai nelegāli izvairījās no iesaukšanas armijā.
Ir argumenti par labu iesaukšanai armijā. Daži uzskata, ka tas ir taisnīgi, jo ikvienam ir vienāds dienesta slogs. Maza valsts ar maz iedzīvotāju var izveidot pietiekami lielu armiju, izmantojot iesaukumu. Ja valsts atrodas starp naidīgiem kaimiņiem un karš var izcelties jebkurā brīdī vai ja valsts ir bufervalsts (= atrodas starp diviem militārajiem blokiem), visu pieejamo jauniešu apmācība par karavīriem var būt laba ideja.
Alternatīvas iesaukumam ir milicijas sistēma, kā Šveicē, vai profesionāla armija, kas veidota no brīvprātīgajiem. Amerikas Savienotās Valstis atteicās no iesaukšanas aukstā kara laikā. Vjetnamas karš izrādījās tik nepopulārs, ka armija vairs nevēlējās iesaucamos, bet gan brīvprātīgos, kuriem ir labāka motivācija dienēt. Vairums citu Rietumu pasaules valstu sekoja Amerikas piemēram un atteicās no iesaukuma. Dažās Amerikas valstīs tagad ir brīvprātīgo armija, un Eiropā vispārējā karaklausība saglabājusies tikai dažās valstīs, piemēram, Somijā, Krievijā un Turcijā.
Vācijā 2011. gada jūlijā pēc ilgām diskusijām Vācijas Bundestāgā tika atcelta iesaukšana Bundesvērā.
Cilvēkus, kuri pacifisma idejas dēļ iebilst pret iesaukšanu armijā, sauc par apzinīgajiem atteikuma piekritējiem. Dažas valstis joprojām iesauc brīvprātīgos, bet dod viņiem darbu, kur viņiem nebūs jācīnās kaujās.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iesaukšana armijā?
A.: Iesaukšana armijā, saukta arī par iesaukumu, ir gadījums, kad valdība piespiež cilvēkus iestāties armijā kā karavīriem.
J: Vai tikai vīrieši tiek iesaukti armijā?
A: Parasti iesauc tikai vīriešus, bet dažās valstīs, piemēram, Izraēlā, Norvēģijā un Zviedrijā, iesauc arī sievietes.
J: Kas ir iesaucamais?
A: Iesaucējs ir karavīrs, kurš ir iesaukts dienestā armijā.
Vai iesaukšana vienmēr ir obligāta?
Atbilde: Nē, iesaukšana var būt obligāta vai nebūt, bet, ja tā ir obligāta, tai var pretoties.
J: Vai ir pieļaujami izņēmumi attiecībā uz iesaukšanu armijā?
A: Jā, parasti ir pieļaujami izņēmumi. Tā kā galvenais mērķis ir vīrieši pusmūža un divdesmit gadu vecumā, iesaukšana ir pretrunā ar augstāko izglītību, un izņēmumus var pieļaut.
J: Kāda bija pirmā lielā, modernā iesaukuma armija?
A: Francijas Lielā armija pēc Franču revolūcijas bija pirmā lielā, modernā iesaukuma armija.
J: Vai Pirmā un Otrā pasaules kara laikā Lielbritānijas armija bija iesaukuma armija?
A: Nē, gandrīz visas spēcīgās armijas pasaulē, izņemot Apvienoto Karalisti, bija iesaukumu armijas, bet Pasaules karu laikā pat Lielbritānijas armija pārsvarā izmantoja iesaucamos karavīrus.
Meklēt