Bundesvērs (Bundeswehr) — Vācijas bruņotie spēki: struktūra, vadība

Bundesvērs (vācu valodā Bundeswehr; klausīties ) ir Vācijas bruņotie spēki. Bundesvēra galvenais uzdevums ir aizsargāt Vācijas suverenitāti, nacionālo drošību un atbalstīt starptautiskās saistības — pirmkārt NATO un ES sadarbību. Bundesvērs ir federāla iestāde, tas pakļaujas Vācijas federālajai valdībai, nevis atsevišķām Vācijas pavalstīm (Länder), un tā uzdevumi un vadība ir noteikti Konstitūcijā un attiecīgajos likumos.

Struktūra

Bundesvērs tradicionāli tiek dalīts vairākās daļās. Klasiskās trīs kaujas jomas ir:

• Heer — sauszemes spēki (armija);
• Marine — jūras kara flote;
• Luftwaffe — gaisa spēki.

Papildus tam pastāv divas specializētas vienības:

• Apvienotā atbalsta dienesta (Streitkräftebasis) — nodrošina loģistiku, transportu, militāro policiju un citus atbalsta pakalpojumus;
• Centrālā medicīnas dienesta (Zentraler Sanitätsdienst) — nodrošina medicīnisko aprūpi un veselības aizsardzību karavīriem.

Kopš 2017. gada Bundesvērs izveidoja arī Kommando Cyber- und Informationsraum (Kiber- un informācijas telpas pavēlniecība), kas koncentrējas uz kiberdrošību, informācijas operācijām un IT infrastruktūru. Tādējādi mūsdienīga organizatoriskā struktūra ietver gan tradicionālās kaujas spējas, gan specializētus atbalsta un digitālās telpas elementus.

Vadība un tiesiska nostādne

Miera laikā virspavēlnieka funkcijas Bundesvērā pilda federālais aizsardzības ministrs, savukārt ārkārtas vai kara gadījumā šo funkciju saskaņā ar Vācijas pamatlikumu pārņem Vācijas kanclers. Šī kārtība atšķiras no daudzām citām valstīm, kur galvenokārt valsts vadītājs (prezidents vai monarhs) ir pastāvīgais virspavēlnieks. Bundesvērs ir pakļauts civildisplejam un parlamentārajai uzraudzībai — nozīmīgi karadarbības vai ārvalstu misiju lēmumi parasti prasa Bundestaga apstiprinājumu.

Vēsture īsumā

Bundesvērs tika izveidots Rietumvācijas sastāvā 1955. gadā pēc Otrā pasaules kara un Vācijas integrācijas rietumu drošības struktūrās. Pēc Vācijas atkārtotas apvienošanās 1990. gadā Bundesvēra struktūrā tika iekļauti arī bijušie VDR spēki. Kopš 1990. gadiem Bundesvērs piedalās gan kolektīvajā aizsardzībā, gan ārvalstu miera uzturēšanas un stabilizācijas misijās, tostarp Balkanos, Afganistānā, starptautiskajās operācijās Āfrikā un citur.

Dienests, mobilizācija un iesaukšana

Iesaukšana Bundesvērā tika atcelta 2011. gada jūlijā, un no tā brīža sabiedrība tiek aicināta uz brīvprātīgu dienestu — gan īslaicīgu brīvprātīgo militāro dienestu, gan profesionālu karjeru. Pēdējos gados, reaģējot uz pieaugošām drošības problēmām un politiskām deba­tēm, Vācijā tika apspriesta iesaukšanas atjaunošana, taču formāla atkārtota iesaukšana līdz 2024. gadam netika ieviesta. Bundesvērs uztur rezerves un mobilizācijas plānus, un pastāv iespējas paplašināt karaspēku krīzes apstākļos.

Personāls un apjoms

Kopš 2010.–2012. gadiem Bundesvēra skaits un struktūra ir mainījusies. 2012. gadā bija aptuveni 207 000 aktīvo karavīru un aptuveni 200 000 rezervistu (kā norādīts iepriekš). Pēdējā desmitgadē, reaģējot uz starptautiskiem izaicinājumiem, Vācija ir palielinājusi militāro finansējumu un plāno palielināt arī profesionālā sastāva kapacitāti. Precīzs personāla skaits mainās atkarībā no budžeta un politiskajiem lēmumiem.

Starptautiskā loma un operācijas

Bundesvērs ir viena no galvenajām NATO spēkiem un aktīvi iesaistās kolektīvās aizsardzības un krīžu vadības operācijās. Bundesvērs piedalās NATO misijās, ES operācijās un ANO mandātā balstītās misijās, sniedzot gan militāro, gan civilās palīdzības atbalstu. Vācijas spēki ir bijuši iesaistīti starptautiskajās operācijās Afganistānā (ISAF), Kosovā (KFOR) un vairākās Afrikas misijās (piem., EUTM Mali/TS), kā arī nodrošina gaisa patrulēšanu Baltijas valstīs un citas NATO dalības aktivitātes.

Aprīkojums un modernizācija

Bundesvērs ir aprīkots ar plašu un modernu bruņojumu parku, tostarp tankiem (Leopard sērija), bruņotajām kaujas mašīnām (piemēram, Puma), mūsdienīgām flotes vienībām (korvetes, zemūdenes, fregates) un aviācijā — Typhoon iznīcinātāji, dažādas transporta un iznīcinātāju platformas. Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta modernai bruņojuma iegādei, kiberaizsardzībai, bezpilota sistēmām un savienojamības uzlabošanai starp spēku veidiem. 2022. gadā Vācija pieņēma lēmumu par plašāku aizsardzības budžeta palielināšanu, tostarp izveidojot atsevišķu investīciju fondu lielām modernizācijas programmām.

Budžets

Pēc 2022. gada ģeopolitiskajām izmaiņām Vācija palielināja aizsardzības izdevumus un izveidoja arī īpašu 100 miljardu eiro fondu ilgtermiņa ieguldījumiem Bundesvēra modernizācijā. Lēmumi par budžeta palielināšanu ir saistīti ar NATO mērķi sasniegt 2% no IKP aizsardzībai, ko Vācija aktīvi cenšas tuvoties.

Kultūra, doktrīna un ētika

Bundesvēra speciālība ir „Innere Führung” — iekšējās vadības koncepts, kas akcentē demokrātisko ētiku, civilās sabiedrības vērtības un karavīru tiesības un pienākumus. Šī pieeja veicina, lai bruņotie spēki būtu ciešā saiknē ar sabiedrību un ievērotu tiesiskumu un cilvēktiesības. Mācības un apmācība Bundesvērā ietver gan militārās prasmes, gan pilsonisko izglītību.

Sagatavotība nākotnei

Bundesvērs turpina reformēt struktūru, stiprināt savienojamību starp spēku veidiem, paplašināt kiberdrošības kapacitātes un ieguldīt modernās tehnoloģijās. Vācijas loma Eiropas drošībā un NATO kolektīvās aizsardzības stiprināšana paliek par galveno prioritāti.

Ja nepieciešams, varu papildināt rakstu ar detalizētāku informāciju par karavīru rangiem, konkrētām ekipējuma platformām vai Bundesvēra lomu konkrētās starptautiskās misijās.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc Vācijas bruņotos spēkus?

Q: Cik nodaļu ir Bundesvēram?

J: Kas vada Bundesvēru miera laikā?

J: Kas ir Bundesvēra vadītājs kara laikā?

Jautājums: Cik karavīru dienēja 2012. gada martā?

J: Vai Bundesvēram ir rezerves karavīri?

J: Kad tika atcelta iesaukšana Bundersvērā?

Meklēt pēc burta