CBRNE — ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie, kodol- un sprāgstvielu draudi

CBRNE draudi: uzzini par ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem, kodol- un sprāgstvielu riskiem, prevenciju un reaģēšanu uz masveida incidentiem.

CBRNE (izrunā "CBRN-E") ir akronīms ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem, kodolmateriāliem un sprāgstvielām. Šie materiāli ir ļoti bīstami un var kaitēt daudziem cilvēkiem. Ja tie tiek izmantoti ar nolūku, CBRNE materiāli ir masu iznīcināšanas ieroči. Tomēr CBRNE var notikt arī nejauši.

Baltā nama 2011. gada ziņojumā teikts, ka "nav lielāku draudu [ASV] kā teroristu uzbrukums ar masu iznīcināšanas ieroci". Tā kā CBRNE ieroči ir tik bīstami, valstis visā pasaulē strādā pie CBRNE uzbrukumu novēršanas un mācās, kā reaģēt uz tiem, ja tie tomēr notiek.

Ko nozīmē katrs elements (CBRNE)

Ķīmiskie (C) — toksiskas ķīmiskas vielas, kas var izraisīt kairinājumu, apreibināšanos, elpošanas problēmas, ādas bojājumus vai nāvi. Tādas vielas kā nervu aģenti (piem., sarīns), blistera līdzekļi (piem., iperīts) un skābes/bāzes var tikt izmantotas gan mērķtiecīgi, gan nonākt briesmās nejaušas avārijas rezultātā.

Bioloģiskie (B) — slimību izraisoši mikroorganismi vai to produkti (baktērijas, vīrusi, toksīni). Piemēri: antraks, botulīna toksīns, bīstami vīrusi. Bioloģiskie draudi var izraisīt plašas epidēmijas un prasa publiskās veselības reaģēšanu.

Radioloģiskie (R) — radioaktīvo vielu izkliedēšana, piemēram, "netīrās bumbas" (radioloģiskā materāla izkliedēšana ar sprādzienu). Šādas situācijas izstaro jonizējošo starojumu, kas var radīt akūtus un ilgtermiņa veselības riskus.

Kodolmateriāli (N) — kodolieroči vai kodolreaktoru avārijas, kas rada ļoti lielu sprādzienu spēku, intensīvu jonizējošo starojumu un plašas destrukcijas. Kodoldraudi ir atsevišķa un īpaši postoša kategorija salīdzinājumā ar radioloģiskajiem incidentiem.

Sprāgstvielas (E) — konvencionālas sprāgstvielas, kas pašas par sevi var izraisīt traumas un pieļaut papildu risku, ja tiek kombinētas ar ķīmiskajiem vai radioloģiskajiem līdzekļiem (piem., izkliedējot toksiskus materiālus). Sprādzieni var radīt arī sekundārus kaitējumus, piemēram, ugunsgrēkus vai ķīmiskā materiāla izplūdes.

Kā CBRNE ietekmē cilvēkus un vidi

CBRNE incidenti var izraisīt tūlītēju traumu (sprādzieni, uguns), akūtus veselības traucējumus (ķīmisku aģentu iedarbība, radiācija), kā arī ilgtermiņa sekas (hroniskas slimības, vides piesārņojums, sabiedrības psiholoģiskais stress). Ietekme atkarīga no aģenta veida, izplatības apjoma, ekspozīcijas ceļa (elpošana, āda, dzeramais ūdens vai pārtika) un atbildes pasākumu ātruma.

Novēršana un starptautiskā sadarbība

Starptautiskās konvencijas un līgumi, valstu sadarbība izglītības, uzraudzības un izlūkošanas jomā palīdz samazināt risku. Tās ietver līgumus pret ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu, kodolieroču neizplatīšanas mehānismus un starptautisku sadarbību radioloģisko risku vadībā. Valstis veido arī nacionālas sistēmas, lai kontrolētu bīstamas vielas, apmācītu speciālistus un nodrošinātu krājumus medicīnisko līdzekļu gadījumiem.

Reaģēšana un drošības pasākumi

Ugunsdzēsēji, pirmās palīdzības sniedzēji un specializētas vienības (CBRNE reagēšanas komandas) ir apmācītas darbam ar bīstamiem aģentiem un strādā ar atbilstošu personīgo aizsardzību (PPE), detektoriem un dekontaminācijas procedūrām. Risinājumi parasti ietver:

• ārkārtas brīdināšanas sistēmas un evakuāciju vai "shelter-in-place" (palikt telpās, aizvērt logus un ventilāciju);
• detektēšanu un izmeklēšanu, lai identificētu aģentu un apjomu;
• dekontamināciju — piesārņotas personas un teritorijas tīrīšana, noņemot apģērbu un nomazgājot ādu ar ūdeni un ziepēm;
• medicīnisko palīdzību un specifisku ārstēšanu, ja tāda ir pieejama (antidoti, antibiotikas, vakcīnas vai simptoma kontrole);
• ilgtspējīgu vides un veselības uzraudzību pēc incidenta, lai novērstu turpmāku iedarbību un noskaidrotu sekas.

Ko darīt privātpersonām, ja uzglabājat vai saskaraties ar iespējamu incidentu

• Izpildiet oficiālo varas iestāžu norādījumus un brīdinājumus.
• Ja jūtat veselības traucējumus vai redzat aizdomīgas vielas, nekavējoties ziņojiet atbildīgajām dienestiem.
• Ja atrodaties tuvumā incidentam un jums tiek teikts palikt telpās: aizveriet durvis, logus, izslēdziet ventilāciju un meklējiet informāciju no uzticamiem avotiem.
• Ja pie jums nonāk cilvēks, kurš šķiet piesārņots: nelietojiet tiešu kontaktu ar viņa apģērbu; ja iespējams, palīdziet personai novilkt piesārņoto apģērbu un nomazgāt ādu ar ūdeni un ziepēm, bet tikai, ja tas ir droši.
• Nepublicējiet nepārbaudītu informāciju sociālajos tīklos, kas var radīt paniku; gaidiet oficiālus paziņojumus.

Secinājums

CBRNE draudi ir daudzveidīgi un potenciāli ļoti postoši, tāpēc nepieciešama gan tehniska sagatavotība, gan starptautiska sadarbība, gan sabiedrības informēšana. Zināšanas par to, kas ir CBRNE, kā tie var izplatīties un kā rīkoties ārkārtas situācijās, palīdz samazināt riskus un glābt dzīvības.

CBRNE ieroču veidi

Ķīmiskais

Galvenie ķīmisko ieroču veidi ir šādi:

• Nervu aģenti, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Piemēram, pesticīdi, ko sauc par organofosfātiem, zarīns un VX.
• Līdzekļi, kas izraisa apdegumus un pūslīšus gan ķermeņa iekšpusē, gan ārpusē. Piemēram, sinepju gāzes.
• Asins aģenti, kas neļauj asinīm pārnest skābekli uz ķermeni. Visizplatītākie asins aģenti ir izgatavoti no cianīda.
• Aizrīšanās līdzekļi, kas uzbrūk plaušām un liek tām piepildīties ar šķidrumu. Tas padara elpošanu neiespējamu. Piemēram, hlora gāze un fosgēns.
• Inkapacitējoši līdzekļi, kas paredzēti, lai ievainotu lielu skaitu cilvēku un neļautu tiem pretoties, bet nenogalinātu. Piemēram, asaru gāze un piparu gāze.

Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ķīmisko ieroču izmantošana ir nelikumīga. Tomēr teroristi šos likumus ir ignorējuši. Piemēram, 1995. gadā teroristi ar zarīnu uzbruka metro Tokijā, Japānā.

Bioloģiskais

Bioloģisko ieroču mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku saslimtu ar infekcijas slimībām. Bioloģisko ieroču veidi ir šādi:

• Baktērijas, piemēram, baktērijas, kas izraisa Sibīrijas mēri un mēri.
• Vīrusiem, piemēram, tiem, kas izraisa bakas, Ebolas vīrusu un gripu.
• toksīni (indes, ko rada dzīvas radības), piemēram, ricīns, botulisma toksīns un aflatoksīns.

2001. gadā terorists izmantoja bioloģisko ieroci pret Amerikas Savienotajām Valstīm, pa pastu izsūtot vēstules ar Sibīrijas mēri daudzām dažādām personām. Arī ricīns ir nosūtīts pa pastu kā bioloģisks uzbrukums.

Radioloģiskais

Radioloģiskais ierocis ir jebkura veida ierocis, kas izplata radiāciju. Piemēram:

• Netīrā bumba (parasta bumba, kas izplata radioaktīvu materiālu).
• pārtikas vai ūdens krājumu saindēšana ar radioaktīvo piesārņojumu.

2006. gadā tika nogalināts bijušais Krievijas spiegs Aleksandrs Ļitviņenko, kad kāds viņa pārtikā iejauca radioaktīvo vielu poloniju-210.

Baltā nama ziņojumā teikts, ka visā pasaulē ir radioloģiski materiāli, kas netiek apsargāti.

Nuclear

Kodolieroči kodolsprādzienā izdala milzīgu enerģijas daudzumu. Kodolieroči var nogalināt visus pilsētas iedzīvotājus, bet daudzi citi cilvēki, kas izdzīvo, var saslimt ar radiācijas saindēšanos.

Lai gan daudzas valstis ir izmēģinājušas kodolieročus, tie tikai divreiz ir izmantoti kā masu iznīcināšanas ieroči. Otrā pasaules kara laikā ASV nometa divas kodolumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Hirosimā kodolbumba iznīcināja 4,7 kvadrātjūdzes (12 km² ) no pilsētas un uzreiz nogalināja 60 000 līdz 80 000 cilvēku. Vēl vairāk cilvēku vēlāk nomira no radiācijas izraisītas slimības un vēža, tāpēc vēsturnieki uzskata, ka viena kodolbumba, kas trāpīja Hirosimā, nogalināja aptuveni 135 000 cilvēku.

Nagasaki kodolbumba radīja aptuveni 3900 °C (7050 °F) karstumu un vēju, kas sasniedza 1005 km/h (624 mph). Tā nogalināja aptuveni 39 000 līdz 80 000 cilvēku.

Pēc šiem bombardējumiem daudzas valstis piekrita atbrīvoties no savām kodolumbām. Tomēr dažām valstīm joprojām ir kodolumbas, un visā pasaulē ir kodolmateriāli, kas netiek apsargāti.

Sprāgstvielas

Sprādzienbīstamie ieroči ir, piemēram, parastas bumbas un improvizētas spridzināšanas ietaises (IED). Teroristi bieži ir izmantojuši paštaisītas spridzināšanas ietaises, lai nogalinātu un ievainotu karavīrus Irākā. Dažās citās valstīs, piemēram, Izraēlā, teroristi piestiprina bumbas pie saviem ķermeņiem un liek tām eksplodēt sabiedriskās vietās, nogalinot daudzus cilvēkus, kā arī sevi. Vjetnamas kara laikā Amerikas Savienotās Valstis bieži izmantoja napalmu ("šķidro uguni") kā daļu no savām bumbām. Tās arī sajauca to ar benzīnu un fosforu, lai padarītu to sprādzienbīstamāku, un izsmidzināja to tieši no laivām un helikopteriem.

2013. gada Bostonas maratona laikā divi teroristi ar sprāgstvielām nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 264 citus maratona finiša distancē.

Novembrī Parīzē notikušo uzbrukumu laikā teroristu grupa, kas pazīstama kā ISIS, sabiedriskajās vietās atnesa un uzspridzināja bumbas.

Nagasaki kodolbumbas radītais "sēņu mākonis" pacēlās 11 jūdžu (18 km) virs zemes.


Stryker atrodas uz sāniem pēc Irākā notikuša IED sprādziena. (2007)

Jautājumi un atbildes

J: Ko nozīmē CBRNE?

J: Kāpēc CBRNE materiāli ir bīstami?

J: Kam parasti izmanto CBRNE ieročus?

J: Kad CBRNE notikumi var notikt nejauši?

J: Kas 2011. gada Baltā nama ziņojumā teikts par CBRNE ieročiem?

J: Ko valstis visā pasaulē dara, lai novērstu CBRNE uzbrukumus?

J: Kāpēc ir svarīgi novērst CBRNE uzbrukumus un reaģēt uz tiem?

Meklēt pēc burta