CBRNE (izrunā "CBRN-E") ir akronīms ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem, kodolmateriāliem un sprāgstvielām. Šie materiāli ir ļoti bīstami un var kaitēt daudziem cilvēkiem. Ja tie tiek izmantoti ar nolūku, CBRNE materiāli ir masu iznīcināšanas ieroči. Tomēr CBRNE var notikt arī nejauši.

Baltā nama 2011. gada ziņojumā teikts, ka "nav lielāku draudu [ASV] kā teroristu uzbrukums ar masu iznīcināšanas ieroci". Tā kā CBRNE ieroči ir tik bīstami, valstis visā pasaulē strādā pie CBRNE uzbrukumu novēršanas un mācās, kā reaģēt uz tiem, ja tie tomēr notiek.

Ko nozīmē katrs elements (CBRNE)

Ķīmiskie (C) — toksiskas ķīmiskas vielas, kas var izraisīt kairinājumu, apreibināšanos, elpošanas problēmas, ādas bojājumus vai nāvi. Tādas vielas kā nervu aģenti (piem., sarīns), blistera līdzekļi (piem., iperīts) un skābes/bāzes var tikt izmantotas gan mērķtiecīgi, gan nonākt briesmās nejaušas avārijas rezultātā.

Bioloģiskie (B) — slimību izraisoši mikroorganismi vai to produkti (baktērijas, vīrusi, toksīni). Piemēri: antraks, botulīna toksīns, bīstami vīrusi. Bioloģiskie draudi var izraisīt plašas epidēmijas un prasa publiskās veselības reaģēšanu.

Radioloģiskie (R) — radioaktīvo vielu izkliedēšana, piemēram, "netīrās bumbas" (radioloģiskā materāla izkliedēšana ar sprādzienu). Šādas situācijas izstaro jonizējošo starojumu, kas var radīt akūtus un ilgtermiņa veselības riskus.

Kodolmateriāli (N) — kodolieroči vai kodolreaktoru avārijas, kas rada ļoti lielu sprādzienu spēku, intensīvu jonizējošo starojumu un plašas destrukcijas. Kodoldraudi ir atsevišķa un īpaši postoša kategorija salīdzinājumā ar radioloģiskajiem incidentiem.

Sprāgstvielas (E) — konvencionālas sprāgstvielas, kas pašas par sevi var izraisīt traumas un pieļaut papildu risku, ja tiek kombinētas ar ķīmiskajiem vai radioloģiskajiem līdzekļiem (piem., izkliedējot toksiskus materiālus). Sprādzieni var radīt arī sekundārus kaitējumus, piemēram, ugunsgrēkus vai ķīmiskā materiāla izplūdes.

Kā CBRNE ietekmē cilvēkus un vidi

CBRNE incidenti var izraisīt tūlītēju traumu (sprādzieni, uguns), akūtus veselības traucējumus (ķīmisku aģentu iedarbība, radiācija), kā arī ilgtermiņa sekas (hroniskas slimības, vides piesārņojums, sabiedrības psiholoģiskais stress). Ietekme atkarīga no aģenta veida, izplatības apjoma, ekspozīcijas ceļa (elpošana, āda, dzeramais ūdens vai pārtika) un atbildes pasākumu ātruma.

Novēršana un starptautiskā sadarbība

Starptautiskās konvencijas un līgumi, valstu sadarbība izglītības, uzraudzības un izlūkošanas jomā palīdz samazināt risku. Tās ietver līgumus pret ķīmisko un bioloģisko ieroču izmantošanu, kodolieroču neizplatīšanas mehānismus un starptautisku sadarbību radioloģisko risku vadībā. Valstis veido arī nacionālas sistēmas, lai kontrolētu bīstamas vielas, apmācītu speciālistus un nodrošinātu krājumus medicīnisko līdzekļu gadījumiem.

Reaģēšana un drošības pasākumi

Ugunsdzēsēji, pirmās palīdzības sniedzēji un specializētas vienības (CBRNE reagēšanas komandas) ir apmācītas darbam ar bīstamiem aģentiem un strādā ar atbilstošu personīgo aizsardzību (PPE), detektoriem un dekontaminācijas procedūrām. Risinājumi parasti ietver:

  • ārkārtas brīdināšanas sistēmas un evakuāciju vai "shelter-in-place" (palikt telpās, aizvērt logus un ventilāciju);
  • detektēšanu un izmeklēšanu, lai identificētu aģentu un apjomu;
  • dekontamināciju — piesārņotas personas un teritorijas tīrīšana, noņemot apģērbu un nomazgājot ādu ar ūdeni un ziepēm;
  • medicīnisko palīdzību un specifisku ārstēšanu, ja tāda ir pieejama (antidoti, antibiotikas, vakcīnas vai simptoma kontrole);
  • ilgtspējīgu vides un veselības uzraudzību pēc incidenta, lai novērstu turpmāku iedarbību un noskaidrotu sekas.

Ko darīt privātpersonām, ja uzglabājat vai saskaraties ar iespējamu incidentu

  • Izpildiet oficiālo varas iestāžu norādījumus un brīdinājumus.
  • Ja jūtat veselības traucējumus vai redzat aizdomīgas vielas, nekavējoties ziņojiet atbildīgajām dienestiem.
  • Ja atrodaties tuvumā incidentam un jums tiek teikts palikt telpās: aizveriet durvis, logus, izslēdziet ventilāciju un meklējiet informāciju no uzticamiem avotiem.
  • Ja pie jums nonāk cilvēks, kurš šķiet piesārņots: nelietojiet tiešu kontaktu ar viņa apģērbu; ja iespējams, palīdziet personai novilkt piesārņoto apģērbu un nomazgāt ādu ar ūdeni un ziepēm, bet tikai, ja tas ir droši.
  • Nepublicējiet nepārbaudītu informāciju sociālajos tīklos, kas var radīt paniku; gaidiet oficiālus paziņojumus.

Secinājums

CBRNE draudi ir daudzveidīgi un potenciāli ļoti postoši, tāpēc nepieciešama gan tehniska sagatavotība, gan starptautiska sadarbība, gan sabiedrības informēšana. Zināšanas par to, kas ir CBRNE, kā tie var izplatīties un kā rīkoties ārkārtas situācijās, palīdz samazināt riskus un glābt dzīvības.