CBRNE

CBRNE ieroču veidi

Ķīmiskais

Galvenie ķīmisko ieroču veidi ir šādi:

• Nervu aģenti, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Piemēram, pesticīdi, ko sauc par organofosfātiem, zarīns un VX.
• Līdzekļi, kas izraisa apdegumus un pūslīšus gan ķermeņa iekšpusē, gan ārpusē. Piemēram, sinepju gāzes.
• Asins aģenti, kas neļauj asinīm pārnest skābekli uz ķermeni. Visizplatītākie asins aģenti ir izgatavoti no cianīda.
• Aizrīšanās līdzekļi, kas uzbrūk plaušām un liek tām piepildīties ar šķidrumu. Tas padara elpošanu neiespējamu. Piemēram, hlora gāze un fosgēns.
• Inkapacitējoši līdzekļi, kas paredzēti, lai ievainotu lielu skaitu cilvēku un neļautu tiem pretoties, bet nenogalinātu. Piemēram, asaru gāze un piparu gāze.

Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ķīmisko ieroču izmantošana ir nelikumīga. Tomēr teroristi šos likumus ir ignorējuši. Piemēram, 1995. gadā teroristi ar zarīnu uzbruka metro Tokijā, Japānā.

Bioloģiskais

Bioloģisko ieroču mērķis ir panākt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku saslimtu ar infekcijas slimībām. Bioloģisko ieroču veidi ir šādi:

• Baktērijas, piemēram, baktērijas, kas izraisa Sibīrijas mēri un mēri.
• Vīrusiem, piemēram, tiem, kas izraisa bakas, Ebolas vīrusu un gripu.
• toksīni (indes, ko rada dzīvas radības), piemēram, ricīns, botulisma toksīns un aflatoksīns.

2001. gadā terorists izmantoja bioloģisko ieroci pret Amerikas Savienotajām Valstīm, pa pastu izsūtot vēstules ar Sibīrijas mēri daudzām dažādām personām. Arī ricīns ir nosūtīts pa pastu kā bioloģisks uzbrukums.

Radioloģiskais

Radioloģiskais ierocis ir jebkura veida ierocis, kas izplata radiāciju. Piemēram:

• Netīrā bumba (parasta bumba, kas izplata radioaktīvu materiālu).
• pārtikas vai ūdens krājumu saindēšana ar radioaktīvo piesārņojumu.

2006. gadā tika nogalināts bijušais Krievijas spiegs Aleksandrs Ļitviņenko, kad kāds viņa pārtikā iejauca radioaktīvo vielu poloniju-210.

Baltā nama ziņojumā teikts, ka visā pasaulē ir radioloģiski materiāli, kas netiek apsargāti.

Nuclear

Kodolieroči kodolsprādzienā izdala milzīgu enerģijas daudzumu. Kodolieroči var nogalināt visus pilsētas iedzīvotājus, bet daudzi citi cilvēki, kas izdzīvo, var saslimt ar radiācijas saindēšanos.

Lai gan daudzas valstis ir izmēģinājušas kodolieročus, tie tikai divreiz ir izmantoti kā masu iznīcināšanas ieroči. Otrā pasaules kara laikā ASV nometa divas kodolumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Hirosimā kodolbumba iznīcināja 4,7 kvadrātjūdzes (12 km² ) no pilsētas un uzreiz nogalināja 60 000 līdz 80 000 cilvēku. Vēl vairāk cilvēku vēlāk nomira no radiācijas izraisītas slimības un vēža, tāpēc vēsturnieki uzskata, ka viena kodolbumba, kas trāpīja Hirosimā, nogalināja aptuveni 135 000 cilvēku.

Nagasaki kodolbumba radīja aptuveni 3900 °C (7050 °F) karstumu un vēju, kas sasniedza 1005 km/h (624 mph). Tā nogalināja aptuveni 39 000 līdz 80 000 cilvēku.

Pēc šiem bombardējumiem daudzas valstis piekrita atbrīvoties no savām kodolumbām. Tomēr dažām valstīm joprojām ir kodolumbas, un visā pasaulē ir kodolmateriāli, kas netiek apsargāti.

Sprāgstvielas

Sprādzienbīstamie ieroči ir, piemēram, parastas bumbas un improvizētas spridzināšanas ietaises (IED). Teroristi bieži ir izmantojuši paštaisītas spridzināšanas ietaises, lai nogalinātu un ievainotu karavīrus Irākā. Dažās citās valstīs, piemēram, Izraēlā, teroristi piestiprina bumbas pie saviem ķermeņiem un liek tām eksplodēt sabiedriskās vietās, nogalinot daudzus cilvēkus, kā arī sevi. Vjetnamas kara laikā Amerikas Savienotās Valstis bieži izmantoja napalmu ("šķidro uguni") kā daļu no savām bumbām. Tās arī sajauca to ar benzīnu un fosforu, lai padarītu to sprādzienbīstamāku, un izsmidzināja to tieši no laivām un helikopteriem.

2013. gada Bostonas maratona laikā divi teroristi ar sprāgstvielām nogalināja trīs cilvēkus un ievainoja 264 citus maratona finiša distancē.

Novembrī Parīzē notikušo uzbrukumu laikā teroristu grupa, kas pazīstama kā ISIS, sabiedriskajās vietās atnesa un uzspridzināja bumbas.

Nagasaki kodolbumbas radītais "sēņu mākonis" pacēlās 11 jūdžu (18 km) virs zemes.


Stryker atrodas uz sāniem pēc Irākā notikuša IED sprādziena. (2007)

Nejauši CBRNE notikumi

Nejaušu CBRNE notikumu piemēri ir šādi:

• Ķīmiskā viela: nejaušas ķīmisko vielu noplūdes (piemēram, naftas noplūde vai bīstamas ķīmiskās vielas noplūde no laboratorijas).
• Bioloģiskā: Infekcijas slimību uzliesmojumi (piemēram, gripas epidēmija)
• Radioloģiskā: Nejaušas radioaktīvo ķīmisko vielu noplūdes laboratorijās vai slimnīcās (piemēram, uranilnitrāta noplūde, ko izmanto vīrusu pētīšanai elektronu mikroskopos); negadījumi staru terapijas laikā.
• Kodolenerģija: negadījumi tādās atomelektrostacijās kā Černobiļa un Trīs jūdžu sala.
• Sprāgstviela: Persona, kura elpošanas problēmu dēļ lieto skābekli, aizdedzina cigareti un nejauši uzspridzina visu dzīvojamo ēku.

Fotogalerija