Plaušu tūska (britu angļu valodā - pulmonary oedema) ir šķidrums plaušās ("Pulmonary" nozīmē "plaušas"; "edema" nozīmē "pietūkums" vai "šķidrums"). Parasti plaušas piepildās ar gaisu, kad cilvēks ieelpo. No plaušu alveolām skābeklis nonāk asinīs. Asinis tālāk nogādā skābekli uz visu ķermeni. Katrai ķermeņa daļai ir nepieciešams skābeklis, lai izdzīvotu.

Ja cilvēka plaušās ir šķidrums (plaušu tūska), plaušās nav pietiekami daudz vietas, lai gaiss varētu iekļūt. Cilvēks nespēj ieelpot tik daudz gaisa. Tas nozīmē, ka asinīs nenokļūs tik daudz skābekļa, un organisms nesaņems nepieciešamo skābekli.

Kādi ir plaušu tūskas veidi?

  • Kardiogēnā plaušu tūska — visbiežāk izraisa sirds problēmas, piemēram, sirds mazspēja vai miokarda infarkts. Asins spiediens plaušu kapilāros paaugstinās, un šķidrums izspiežas no asinsvadiem plaušu audos.
  • Nekardiogēnā (neķirurģiskā) plaušu tūska — rodas bez tiešas sirds vainas, piemēram, smaga infekcija (ARDS), inhalācijas bojājums, akūrs nieru mazspējas uzliesmojums, smadzeņu trauma vai ļoti augsts augstums.

Cēloņi

  • Sirds slimības: kardiomiopātija, stenokardija, miokarda infarkts, sarežģīta sirds vārstuļu slimība.
  • Asinsrites traucējumi vai precipitējoši faktori: strauja šķidruma uzkrāšanās organismā, smaga hipertensija.
  • Plaušu bojājumi vai iekaisums: smaga pneimonija, aspirācija, inhalācijas termiskas vai ķīmiskas traumas.
  • Smagas sistēmiskas saslimšanas: akūta nieru mazspēja, smaga sepsi.
  • Augsta kalna slimība (augstuma tūska) vai pārmērīga šķidruma infūzija.

Simptomi

  • Smags elpas trūkums (dyspnoe), kas var strauji pasliktināties.
  • Elpošanas trokšļi — trokšņaini rīboņi vai “krekšķi” (rales) pie auskultācijas.
  • Ortropnoe — pasliktināta elpošana, guļot, nepieciešams sēdēt, lai elpotu.
  • Smaržains, ruļļains vai rozā krāsas putojošs krēpas (sarkanīgi putojoši izdalījumi).
  • Ātra elpošana (tachypnea), svīšana, bleķains ādas nokrāsas maiņa (cianoze).
  • Sirdsklauves, zems spiediens vai apziņas zudums smagākos gadījumos.

Diagnoze

  • Ārsts vāc anamnēzi un novēro elpošanu, sirds ritmu un spiedienu.
  • Klīniskā auskultācija — plaušās dzirdami raksturīgi rīkšķi (rales).
  • Krūškurvja rentgenogramma — parāda šķidruma uzkrāšanos un blīvuma izmaiņas plaušās.
  • Asins gāzu analīze (ABG), pulsoksimetrija — novērtē skābekļa un oglekļa dioksīda līmeni asinīs.
  • BNP (B-tipātais natriurētiskais peptīds) tests un ehokardiogrāfija — palīdz noteikt, vai iemesls ir sirds vaina.
  • Kliniska izmeklēšana un, ja nepieciešams, datortomogrāfija vai bronhoskopija.

Ārstēšana

Plaušu tūskas ārstēšana ir atkarīga no smaguma un cēloņa. Smagas vai akūtas izpausmes prasa neatliekamu medicīnisku palīdzību.

  • Skābekļa terapija — papildus skābeklis, lai uzlabotu oksigenāciju. Smagos gadījumos var būt nepieciešama pozitīvās spiediena ventilācija (CPAP, BiPAP) vai intubācija ar mehānisku ventilāciju.
  • Diurētiskā terapija — furosemīds (loop diurētisks līdzeklis) palīdz izvadīt lieko šķidrumu no organisma.
  • Vasodilatatori (piem., nitroglicerīns) — pazemina sirds priekšslodzi un asinsvadu spiedienu, ja tas ir piemērots.
  • Pretsāpju un nomierinošas injekcijas reizēm tiek lietotas, taču ar piesardzību (piem., morfīns tradicionāli lietots, bet mūsdienās tiek rūpīgi izvērtēts).
  • Ārstēt pamatcēloni — ja plaušu tūska radusies miokarda infarkta, infekcijas vai nieru mazspējas dēļ, nepieciešama mērķtiecīga ārstēšana.
  • Monitorings nodaļā ar elektrokardiogrāfiju, urīna izdalīšanās un bioķīmijas kontroli.

Neatliekamās darbības mājās

  • Ja ir smaga elpas trūkuma, rozā putojoša krēpa vai apziņas zuduma pazīmes — zvaniet neatliekamajai palīdzībai nekavējoties.
  • Pacientu sēdināt — sēdus stāvoklī elpošana bieži kļūst vieglāka.
  • Nevajadzētu dot tabletes vai zāles no krūts, ja nav pārliecības par to piemērotību, izņemot gadījumus, kad tās ir izrakstījis ārsts un paredzētas šādai situācijai.

Profilakse un dzīvesveida ieteikumi

  • Kontrolēt sirds slimības un hipertensiju, lietot izrakstītās zāles regulāri.
  • Ievērot diētu un šķidruma režīmu, ja to ieteicis ārsts.
  • Izvairīties no smēķēšanas un kontrolēt infekciju risku (vakcinācija pret gripu un pneimoniju, ja norādīts).
  • Pacientiem ar nieru slimībām vai citiem riska faktoriem — regulāra medicīniska uzraudzība.
  • Pakāpeniska aklimatizācija pie augstuma, lai samazinātu augstuma izraisītu tūsku risku.

Prognoze

Prognoze ir atkarīga no tūskas iemesla, pacienta vispārējā veselības stāvokļa un laicīgas ārstēšanas. Ātri sniegta medicīniskā palīdzība ievērojami uzlabo iznākumu. Hroniski sirds slimniekiem pastāv risks atkārtotām epizodēm, tāpēc nepieciešama ilgtermiņa ārstēšana un dzīvesveida korekcijas.

Ja pastāv aizdomas par plaušu tūsku — nekavējoties meklējiet neatliekamo medicīnisko palīdzību.