Dialīze
Pēc nieru mazspējas nieres aizstāj ar aparātu, ko izmanto dialīzei. Vārds dialīze cēlies no grieķu valodas vārda dialusis, kur dia nozīmē caur un lusis - atslābināšana.
Dializi var veikt cilvēkiem, kuri saslimuši un uz neilgu laiku zaudējuši nieru darbību, vai cilvēkiem, kuriem vairs nedarbojas nieres. Nieru uzdevums ir uzturēt ūdens un minerālvielu līdzsvaru organismā. Šīs minerālvielas ir nātrijs, kālijs, hlorīds, kalcijs, fosfors, magnijs un sulfāti. Nieres no asinīm izvada arī ūdeņraža jonus. Ar dialīzes palīdzību no organisma var izvadīt šos atkritumus un palīdzēt saglabāt minerālvielu līdzsvaru.
Tomēr arī nieres ir daļa no endokrīnās sistēmas un ražo eritropoetīnu un kalcitriolu. Dialīzes aparāti nespēj aizstāt šo nieru funkcijas daļu.
Dialīzes aparāts
Kā darbojas dialīze
Dializatori darbojas, izmantojot difūzijas un ultrafiltrācijas metodi. Ļoti smalks materiāls, ko sauc par membrānu, ļauj asinīm un šķidrumam plūst cauri tai. Iekārtā asinis plūst vienā virzienā, bet membrānas otrā pusē pretējā virzienā plūst īpašs šķidrums - dialīzes šķīdums, šo procesu sauc par osmozi. Dializāts ir šķidrums, kurā ir dažādas ķīmiskas vielas, piemēram, kālijs un kalcijs. Ārsts izlemj, kāds ķīmisko vielu maisījums būtu nepieciešams katram pacientam. Dializāta sastāvā ir bikarbonāts, lai pazeminātu paaugstinātu skābes līmeni, kas šiem pacientiem bieži ir paaugstināts. Asinis un dialīzesāts sajaucas kopā. Atkritumi tiek izvadīti no asinīm un uztverti smalkajā membrānā.
Dialyser
Dializators ir daļa no dialīzes aparāta. Dializators filtrē asinis tāpat kā niere. Tas ir izgatavots no caurspīdīga dobjaina cilindra ar divām ieplūdes atverēm un divām izplūdes atverēm. Viens ieplūdes un izplūdes kanāls ir augšpusē un apakšpusē, kas paredzēti asins ieplūdei un izplūdei pirms un pēc attīrīšanas. Otra ieplūdes un izplūdes atvere ir blakus, caur kuru dialīzatorā nonāk šķidrums, kas ir atbalstītājs.
Dializatoram ir ļoti plānas celulozes šķiedras. Šķiedras darbojas kā daļēji caurlaidīga membrāna (SPM). To ir aptuveni 10 000. Tādi piemaisījumi kā urīnvielas keratīns izplūst caur SPM. Asins šūnas nevar izkļūt cauri, jo asins šūnas ir lielākas par piemaisījumiem. Visu attīrīšanas procesu atbalsta šķidrums, ko sauc par dialīzesātu. Dialīzes sūknis, kas atrodas dialīzes aparātā, novada dialīzes šķīdumu uz dializatoru. Tīrais šķidrums nonāk iekšā, bet netīrais dialīzesāts izplūst ārā. Dializatorus sauc arī par mākslīgajām nierēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir dialīze?
A: Dialīze ir medicīniska ārstēšana, kad ar aparāta palīdzību aizstāj nieru funkciju pēc nieru mazspējas.
J: No kurienes nāk vārds "dialīze"?
A: Vārds "dialīze" ir atvasināts no grieķu vārda "dialusis", kas nozīmē "caur", un "lusis", kas nozīmē "atslābināšana".
J: Kam var veikt dialīzi?
A: Dializi var veikt cilvēkiem, kuri uz īsu laiku zaudējuši nieru funkciju, vai cilvēkiem, kuriem vairs nav darbspējīgu nieru.
J: Kāda ir nieru funkcija?
A.: Nierēm ir vairākas funkcijas, viena no tām ir uzturēt ūdens un minerālvielu līdzsvaru organismā un izvadīt no asinīm atkritumus. Tās arī ražo eritropoetīnu un kalcitriolu.
J: Kādas ir dažas no minerālvielām, kuras nieres palīdz līdzsvarot organismā?
A: Dažas no minerālvielām, ko nieres palīdz līdzsvarot, ir nātrijs, kālijs, hlorīds, kalcijs, fosfors, magnijs un sulfāti.
J: Vai dialīze var aizstāt visas nieru funkcijas?
A: Nē, dialīzes aparāti nespēj aizstāt visas nieru funkcijas, tostarp eritropoetīna un kalcitriola ražošanu.
J: Kāpēc dialīze palīdz uzturēt minerālvielu līdzsvaru organismā?
A: Dializēšana palīdz uzturēt minerālvielu līdzsvaru organismā, jo tā spēj no organisma izvadīt atkritumus un palīdz uzturēt minerālvielu līdzsvaru.
