Endokrīnā sistēma
Endokrīnajā sistēmā ietilpst tie ķermeņa orgāni, kas ražo hormonus. Tā palīdz regulēt vielmaiņu, augšanu un attīstību, audu darbību, kā arī ietekmē garastāvokli. Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar endokrīno dziedzeru darbības traucējumiem, ir endokrinoloģija.
Fizioloģijā endokrīnā sistēma ir dziedzeru sistēma, no kuriem katrs izdala noteikta veida hormonu, kas nonāk tieši asinsritē un regulē organisma darbību.
Endokrīnā sistēma ir pretstats eksokrīnajai sistēmai, kas savas ķīmiskās vielas izdala, izmantojot kanālus. Endokrīnā sistēma ir informācijas signālu sistēma, līdzīgi kā nervu sistēma, tomēr tās iedarbība un mehānisms ir atšķirīgs.
Endokrīnās sistēmas iedarbība sākas lēni, bet tās reakcija ir ilgstoša. Nervu sistēma informāciju nosūta ātri, un reakcija parasti ir īslaicīga. Hormoni ir sarežģītas ķīmiskas vielas, kas no endokrīnajiem audiem izdalās asinsritē, no kurienes nonāk mērķaudos un izraisa atbildes reakciju.
Endokrīnajiem dziedzeriem parasti ir raksturīgas šādas iezīmes: tiem nav kanālu, tie ir labi apasiņoti un parasti šūnās ir vakuolas vai granulas, kurās tiek glabāti hormoni.
Galvenie endokrīnie dziedzeri. (Vīriešu dzimums pa kreisi, sieviešu - pa labi.) 1. Epifīzes dziedzeris 2. Hipofīzes dziedzeris 3. Vairogdziedzeris 4. Aizkrūts dziedzeris 5. Virsnieru dziedzeris 6. Aizkuņģa dziedzeris 7. Olnīcas 8. Olnīcas Sēklinieki
Endokrīnie dziedzeri un to izdalītie hormoni
Centrālā nervu sistēma
- Hipotalāmu ražo
- Tireotropīnu atbrīvojošais hormons (TRH) Parvocelulārie neirosekretārie neironi
- Gonadotropīnu atbrīvojošais hormons (GnRH) Preoptiskās zonas neiroendokīna šūnas
- Augšanas hormonu atbrīvojošais hormons (GHRH) Arcuate nucleus neiroendokrīnie neironi
- Kortikotropīnu atbrīvojošais hormons (CRH) Parvocelulārie neirosekretārie neironi
- Vazopresīns Parvocelulārie neirosekretārie neironi
- Somatostatīns (SS; arī GHIH, augšanas hormonu inhibējošais hormons) Periventrikulārā kodola neiroendokrīnās šūnas
- Prolaktīnu inhibējošais hormons jeb PIH vai dopamīna (DA) Dopamīna neironi no arkveida kodola
- Prolaktīnu atbrīvojošais hormons
- Epifīzes ķermenis ražo
- Melatonīns (galvenokārt) Pinealoocīti
- Hipofīzes dziedzeris (hipofīze) ražo
- Hipofīzes priekšējā daiva (adenohipofīze)
- Augšanas hormons (GH) Somatotropi
- Prolaktīns (PRL) Laktotropi
- Adrenokortikotropais hormons (AKTH, kortikotropīns) Kortikotropi
- Lipotropīna kortikotropi
- Vairogdziedzera darbību stimulējošais hormons (TSH, tirotropīns) Tirotropi
- Folikulus stimulējošais hormons (FSH) Gonadotropi
- Luteinizējošais hormons (LH) Gonadotropi
- Aizmugurējā hipofīzes daiva (neirohipofīze)
- Oksitocīns Magnocelulārās neirosekretoru šūnas
- Vazopresīns (AVP; arī ADH, antidiuretiskais hormons) Magnocelulārās neirosekretorās šūnas
- Starpējā hipofīzes daiva (pars intermedia)
- Melanocītus stimulējošais hormons (MSH) Melanotrofs
Vairogdziedzera
- Vairogdziedzeris ražo
- Trijodtironīns (T3), spēcīga vairogdziedzera hormona forma Vairogdziedzera epitēlija šūna
- Tiroksīns (T4), pazīstams arī kā tetrajodtironīns: tas ir mazāk aktīva vairogdziedzera hormona forma (galvenokārt) Vairogdziedzera epitēlija šūnas.
- Kalcitonīns Parafolikulārās šūnas
Paratireoīdas
- Parathormons PTH izraisa kalcija līmeņa paaugstināšanos asinīs.
Muskuļi
- Svītrainā muskulatūra ražo
- Trombopoetīns Miocīti
Gremošanas sistēma
- Kuņģis ražo
- Gastrīns (galvenokārt) G šūnas
- Grelīna P/D1 šūnas
- Neiropeptid Y (NPY)
- Sekretīna S šūnas
- Somatostatīna D šūnas
- Histamīna ECL šūnas
- Endotelīna X šūnas
- Divpadsmitpirkstu zarna ražo
- Cholecistokinīna I šūnas
- Aknas ražo
- Insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF) (galvenokārt) Hepatocīti
- Angiotensinogēns Hepatocīti
- Trombopoetīns Hepatocīti
- Aizkuņģa dziedzeris ražo
- Insulīns (galvenokārt) β saliņu šūnas
- Glikagons (arī galvenokārt) α saliņu šūnas
- Somatostatīns δ Salātu šūnas
- Aizkuņģa dziedzera polipeptīds PP šūnas
Nieres
- Nieres ražo
- Renīns (galvenokārt) Juxtaglomerulārās šūnas
- Eritropoetīns (EPO) Ekstraglomerulārās mezangialās šūnas
- Kalcitriols (aktīvā D3 vitamīna forma)
- Trombopoetīns
Virsnieru dziedzeri
- Virsnieru dziedzeri
- Virsnieru garoza ražo
- Glikokortikoīdi (galvenokārt kortizols) Zona fasciculata un Zona reticularis šūnas
- Minerālkortikoīdi (galvenokārt aldosterons) Zona glomerulosa šūnas
- Androgēni (tostarp DHEA un testosterons) Zona fasciculata un Zona reticularis šūnas
- Virsnieru smadzeņu smadzenes ražo
- Adrenalīns (epinefrīns) (galvenokārt) Hromafīna šūnas
- Noradrenalīns (norepinefrīns) Hromafīna šūnas
- Dopamīns Hromafīna šūnas
- Enkefalīns Hromafīna šūnas
Reproduktīvā sistēma
Vīrieši
- Testes
- Androgēni (galvenokārt testosterons) Leidiga šūnas
- Estradiols Sertoli šūnas
- Inhibīns Sertoli šūnas
Sievietes
- Rūsas cikls
- Olnīcu folikuls / Corpus luteum
- Progesterons Granulozas šūnas, Theca šūnas
- Androstenedions Theca šūnas
- Estrogēni (galvenokārt estradiols) Granulozes šūnas
- Inhibīns Granulozes šūnas
- Placenta (ja sieviete ir stāvoklī)
- Progesterons (galvenokārt)
- Estrogēni (galvenokārt estriols) (arī galvenokārt)
- Cilvēka horiongonadotropīns (HCG) Sintiotrofoblasts
- Cilvēka placentas laktogēns (HPL) Sintiotrofoblasts
- Inhibīns Augļa trofoblasts
- Dzemde (ja sieviete ir stāvoklī)
- Prolaktīns (PRL) Deciduālās šūnas
- Relaksīns Deciduālās šūnas
Kalcija regulēšana
- Vairogdziedzera dziedzeris ražo
- Parathormons (PTH) Vairogdziedzera galvenā šūna
- Āda ražo
- D3 vitamīns (kalciferols)
Dažādi
- Sirds ražo
- Priekškambaru nātriuretiskais peptīds (ANP) Sirds miocīti
- Smadzeņu natriuretizējošais peptīds (BNP) Sirds miocīti
- Adenozīns Sirds miocīti
- Taukaudi
- Leptīns (galvenokārt) Adipocīti
- Estrogēni (galvenokārt estrons) Adipocīti
- Kaulu smadzenes ražo
- Trombopoetīns
Endokrīnie dziedzeri cilvēka galvā un kaklā un to hormoni
Saistītās lapas
- Hormoni
- Nervu sistēma
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir endokrīnā sistēma?
A.: Endokrīnā sistēma ir dziedzeru sistēma organismā, kas ražo hormonus, kuri izdalās asinsritē, lai regulētu dažādas funkcijas, piemēram, vielmaiņu, augšanu un attīstību, audu darbību un garastāvokli.
J: Kura medicīnas nozare nodarbojas ar endokrīno dziedzeru darbības traucējumiem?
A: Endokrinoloģija ir medicīnas nozare, kas nodarbojas ar endokrīno dziedzeru darbības traucējumiem.
J: Ar ko endokrīnā sistēma atšķiras no eksokrīnās sistēmas?
A: Endokrīnā sistēma izvada ķīmiskās vielas tieši asinsritē, bet eksokrīnā sistēma tās izvada, izmantojot kanālus.
J: Kā var salīdzināt nervu un endokrīnās sistēmas reakcijas?
A: Nervu sistēmas reakcijas ir ātras, bet īslaicīgas, savukārt endokrīnās sistēmas reakcijas sākas lēni, bet ir ilgstošas.
J: Kas notiek, kad hormoni nonāk asinsritē?
A: Kad hormoni nonāk asinsritē, tie nonāk mērķaudos un izraisa reakciju.
J: Kādas pazīmes ir kopīgas lielākajai daļai endokrīno dziedzeru?
A: Lielākajai daļai endokrīno dziedzeru nav kanālu, tie ir labi apasiņoti, un parasti to šūnās ir vakuolas vai granulas hormonu uzglabāšanai.
