Endokrīnā sistēma — kas tā ir, hormonu loma un galvenās funkcijas

Uzzini, kas ir endokrīnā sistēma, kā hormoni regulē vielmaiņu, augšanu, garastāvokli un audu darbību, kā arī tās galvenās funkcijas un nozīme veselībā.

Endokrīnajā sistēmā ietilpst tie ķermeņa orgāni, kas ražo hormonus. Tā palīdz regulēt vielmaiņu, augšanu un attīstību, audu darbību, kā arī ietekmē garastāvokli. Medicīnas nozare, kas nodarbojas ar endokrīno dziedzeru darbības traucējumiem, ir endokrinoloģija.

Fizioloģijā endokrīnā sistēma ir dziedzeru sistēma, no kuriem katrs izdala noteikta veida hormonu, kas nonāk tieši asinsritē un regulē organisma darbību.

Endokrīnā sistēma ir pretstats eksokrīnajai sistēmai, kas savas ķīmiskās vielas izdala, izmantojot kanālus. Endokrīnā sistēma ir informācijas signālu sistēma, līdzīgi kā nervu sistēma, tomēr tās iedarbība un mehānisms ir atšķirīgs.

Endokrīnās sistēmas iedarbība sākas lēni, bet tās reakcija ir ilgstoša. Nervu sistēma informāciju nosūta ātri, un reakcija parasti ir īslaicīga. Hormoni ir sarežģītas ķīmiskas vielas, kas no endokrīnajiem audiem izdalās asinsritē, no kurienes nonāk mērķaudos un izraisa atbildes reakciju.

Endokrīnajiem dziedzeriem parasti ir raksturīgas šādas iezīmes: tiem nav kanālu, tie ir labi apasiņoti un parasti šūnās ir vakuolas vai granulas, kurās tiek glabāti hormoni.

Galvenie endokrīnie orgāni un to nozīmīgākie hormoni

• Hipotalāms — ražo atbrīvojošos un inhibējošos faktorus, kas kontrolē hipofīzi (piem., TRH, CRH, GnRH).
• Hipofīze (pituitārā dziedzere) — priekšējā daiva izdala TSH, ACTH, GH (augsmes hormons), prolaktīnu, FSH un LH; mugurējā daiva izdala ADH (vāzopresīnu) un oksitocīnu.
• Tīmusa / Epifīze (pineal) — epifīze ražo melatonīnu, kas regulē miegu un diennakts ritmus.
• Vairogdziedzeris — ražo T3 (trijodtironīnu) un T4 (tiroksīnu), kas ietekmē vielmaiņas ātrumu; arī kalcitonīns, kas iesaistīts kalcija regulācijā.
• Pārnieru (paratiroides) dziedzeri — izdalās PTH (paratormons), kas palielina asinīs brīvā kalcija līmeni.
• Virsnieres (adrenalās dziedzeres) — garozā ražo kortizolu un aldosteronu; serdē ražo adrenalīnu un noradrenalīnu.
• Aizkuņģa dziedzeris (pankreass) — endokrīnā daļa (Langerhansa saliņas) ražo insulīnu un glikagonu, svarīgus cukura metabolismam.
• Dzimumdziedzeri (gonādas) — olšūnās/ovarijās ražo estrogēnus un progesteronu; sēkliniekos ražo testosteronu.
• Placenta (grūtniecības laikā) — izdala hormonus (hCG, progesteronu, estrogēnus), kas uztur grūtniecību un ietekmē mātes vielmaiņu.

Kā hormoni darbojas

Hormoni darbojas kā ķīmiskie ziņnesi: tie tiek izdalīti endokrīnajās šūnās, nonāk asinsritē un ar cirkulāciju sasniedz mērķa audus. Mērķa šūnas atpazīst hormonus, ja tām ir specifiskas receptoru molekulas. Receptori var atrasties šūnas membrānā (parasti peptīdhormoniem) vai iekšienē (steroīdhormoniem un tiroksīna tipa hormoniem). Saistīšanās ar receptoru startē ķēdes reakcijas, kas maina šūnas metabolismu, gēnu ekspresiju vai citus funkcionālus procesus.

Hormonu veidi

• Peptīdi un proteīni — ūdenī šķīstoši hormoni (piem., insulīns, GH). Viņi parasti saistās ar membrānas receptoriem un darbojas ātri, bet īslaicīgi.
• Steroīdi — ražoti no holesterīna (piem., kortizols, testosterons, estrogēni). Tie iekļūst šūnās un saistās ar intracelulāriem receptoriem, ietekmējot gēnu darbību.
• Amiīni (amonušķi) — piemēram, vairogdziedzera hormoni (T3, T4) un kateholamīni (adrenalīns, noradrenalīns).

Transportēšana asinīs un iedarbības ilgums

Daudzi hormoni asinīs pārvietojas saistīti ar transportproteīniem (īpaši steroīdi un vairogdziedzera hormoni), tikai brīvā frakcija ir bioloģiski aktīva. Peptīdhormoni parasti nepiesaistās proteīniem un tiek ātri noārdīti, bet steroīdiem un T3/T4 ir ilgāks pusperiods asinīs. Tāpat hormonālās iedarbības var būt tūlītējas (piem., adrenalīna uzbudinājums) vai ilgt mēnešus (piem., hormonu ietekme uz augšanu vai attīstību).

Regulācijas mehānismi

Liela daļa endokrīnās regulācijas balstās uz negatīvās atgriezeniskās saites principu: ja konkrēta hormona līmenis asinīs paaugstinās, tas mazina augšējā līmeņa dziedzera signālus (piem., T3/T4 zems — hipofīze izdala vairāk TSH; augsts — TSH izdalīšanās samazinās). Hipotalāma–hipofīzes ass (piem., hipotalāms → hipofīze → vairogdziedzeris) ir centrāls mehānisms, kas koordinē daudzus hormonālos procesus. Ir arī pozitīvā atgriezeniskā saite (piem., oksitocīns dzemdībās pastiprina kontrakcijas) un pulsatila vai sezonāla sekrēcija (melatonīns).

Biežākie endokrīnie traucējumi un diagnostika

• Diabēts (1. un 2. tipa) — problēmas ar insulīna ražošanu vai darbību; diagnostika: glikozes tests, HbA1c.
• Vairogdziedzera slimības — hipotireoze, hipertireoze; diagnostika: TSH, T4/T3, antitiroīdā antivielu testi, ultrasonogrāfija.
• Glikokortikoīdu traucējumi — Kušinga sindroms (pārmērīgs kortizols), Addisona slimība (kortizola trūkums); diagnostika: kortizola līmeņi, ACTH tests, 24h urīna analīzes.
• Hormonālas disfunkcijas — neauglība, amenoreja, akromegālija (GH pārmērīga sekrēcija); diagnostika: specifiski asins testi, dinamiskie testi, magnētiskās rezonanses attēlveidošana.

Ārstēšana un profilakse

Ārstēšana ir atkarīga no konkrētā traucējuma un var ietvert:

• hormonu aizvietoterapiju (piem., insulīns, tirozīna hormoni, hormonu terapija pēc virsnieres/tiroīda izņemšanas),
• medikamentus, kas bloķē pārmērīgu hormonu ražošanu (piem., antitiroidālie līdzekļi, medikamenti Kušinga ārstēšanai),
• ķirurģiskas procedūras (piem., audzēju izņemšana hipofīzē vai vairogdziedzerī),
• dzīvībasveida korekcijas (diēta, fiziskā aktivitāte, svara kontrole) un regulāra uzraudzība.

Endokrīnās sistēmas mijiedarbība ar nervu sistēmu

Endokrīnā un nervu sistēma strādā ciešā sadarbībā — hipotalāms ir saikne starp abām sistēmām. Nervu impulsi var ietekmēt hormonu izdalīšanos (piem., stress izraisa kortizola un adrenalīna pieaugumu), un hormoni var mainīt neironu darbību un emocionālo stāvokli.

Vecums, grūtniecība un hormoni

Hormonu ražošana un jutība mainās dzīves gaitā: pubertāte, reproduktīvais periods, menopauze un andropauze. Grūtniecība izraisa plašas endokrīnas pārmaiņas — placenta ražo hormonus, kas maina mātes metabolismu un imūnsistēmu. Vecumdienās biežāk parādās endokrīnie traucējumi (piem., osteoporoze saistībā ar estrogēnu samazināšanos).

Kāpēc endokrīnā sistēma ir svarīga

Endokrīnās sistēmas līdzsvars ir būtisks veselībai: tā regulē enerģijas izmantošanu, augšanu, reprodukciju, vērtību uztveri un atbildes uz stresu. Traucējumi var ietekmēt visu organisma sistēmu darbību, tāpēc savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir svarīga, lai uzturētu labu dzīves kvalitāti.

Ja ir aizdomas par hormonālu traucējumu (neparastas svara izmaiņas, lēna vai ātra sirds darbība, nogurums, pārmaiņas ādas vai matu stāvoklī, menstruālā cikla traucējumi vai dedzinošas slāpes un bieža urinēšana), ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta vai endokrinologa, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus un ieteiks turpmāko rīcību.

Endokrīnie dziedzeri un to izdalītie hormoni

Centrālā nervu sistēma

• Hipotalāmu ražo
• Tireotropīnu atbrīvojošais hormons (TRH) Parvocelulārie neirosekretārie neironi
• Gonadotropīnu atbrīvojošais hormons (GnRH) Preoptiskās zonas neiroendokīna šūnas
• Augšanas hormonu atbrīvojošais hormons (GHRH) Arcuate nucleus neiroendokrīnie neironi
• Kortikotropīnu atbrīvojošais hormons (CRH) Parvocelulārie neirosekretārie neironi
• Vazopresīns Parvocelulārie neirosekretārie neironi
• Somatostatīns (SS; arī GHIH, augšanas hormonu inhibējošais hormons) Periventrikulārā kodola neiroendokrīnās šūnas
• Prolaktīnu inhibējošais hormons jeb PIH vai dopamīna (DA) Dopamīna neironi no arkveida kodola
• Prolaktīnu atbrīvojošais hormons
• Epifīzes ķermenis ražo
• Melatonīns (galvenokārt) Pinealoocīti
• Hipofīzes dziedzeris (hipofīze) ražo
• Hipofīzes priekšējā daiva (adenohipofīze)
• Augšanas hormons (GH) Somatotropi
• Prolaktīns (PRL) Laktotropi
• Adrenokortikotropais hormons (AKTH, kortikotropīns) Kortikotropi
• Lipotropīna kortikotropi
• Vairogdziedzera darbību stimulējošais hormons (TSH, tirotropīns) Tirotropi
• Folikulus stimulējošais hormons (FSH) Gonadotropi
• Luteinizējošais hormons (LH) Gonadotropi
• Aizmugurējā hipofīzes daiva (neirohipofīze)
• Oksitocīns Magnocelulārās neirosekretoru šūnas
• Vazopresīns (AVP; arī ADH, antidiuretiskais hormons) Magnocelulārās neirosekretorās šūnas
• Starpējā hipofīzes daiva (pars intermedia)
• Melanocītus stimulējošais hormons (MSH) Melanotrofs

Vairogdziedzera

• Vairogdziedzeris ražo
• Trijodtironīns (T3), spēcīga vairogdziedzera hormona forma Vairogdziedzera epitēlija šūna
• Tiroksīns (T4), pazīstams arī kā tetrajodtironīns: tas ir mazāk aktīva vairogdziedzera hormona forma (galvenokārt) Vairogdziedzera epitēlija šūnas.
• Kalcitonīns Parafolikulārās šūnas

Paratireoīdas

• Parathormons PTH izraisa kalcija līmeņa paaugstināšanos asinīs.

Muskuļi

• Svītrainā muskulatūra ražo
• Trombopoetīns Miocīti

Gremošanas sistēma

• Kuņģis ražo
• Gastrīns (galvenokārt) G šūnas
• Grelīna P/D1 šūnas
• Neiropeptid Y (NPY)
• Sekretīna S šūnas
• Somatostatīna D šūnas
• Histamīna ECL šūnas
• Endotelīna X šūnas
• Divpadsmitpirkstu zarna ražo
• Cholecistokinīna I šūnas
• Aknas ražo
• Insulīnam līdzīgais augšanas faktors (IGF) (galvenokārt) Hepatocīti
• Angiotensinogēns Hepatocīti
• Trombopoetīns Hepatocīti
• Aizkuņģa dziedzeris ražo
• Insulīns (galvenokārt) β saliņu šūnas
• Glikagons (arī galvenokārt) α saliņu šūnas
• Somatostatīns δ Salātu šūnas
• Aizkuņģa dziedzera polipeptīds PP šūnas

Nieres

• Nieres ražo
• Renīns (galvenokārt) Juxtaglomerulārās šūnas
• Eritropoetīns (EPO) Ekstraglomerulārās mezangialās šūnas
• Kalcitriols (aktīvā D3 vitamīna forma)
• Trombopoetīns

Virsnieru dziedzeri

• Virsnieru dziedzeri
• Virsnieru garoza ražo
• Glikokortikoīdi (galvenokārt kortizols) Zona fasciculata un Zona reticularis šūnas
• Minerālkortikoīdi (galvenokārt aldosterons) Zona glomerulosa šūnas
• Androgēni (tostarp DHEA un testosterons) Zona fasciculata un Zona reticularis šūnas
• Virsnieru smadzeņu smadzenes ražo
• Adrenalīns (epinefrīns) (galvenokārt) Hromafīna šūnas
• Noradrenalīns (norepinefrīns) Hromafīna šūnas
• Dopamīns Hromafīna šūnas
• Enkefalīns Hromafīna šūnas

Reproduktīvā sistēma

Vīrieši

• Testes
• Androgēni (galvenokārt testosterons) Leidiga šūnas
• Estradiols Sertoli šūnas
• Inhibīns Sertoli šūnas

Sievietes

• Rūsas cikls
• Olnīcu folikuls / Corpus luteum
• Progesterons Granulozas šūnas, Theca šūnas
• Androstenedions Theca šūnas
• Estrogēni (galvenokārt estradiols) Granulozes šūnas
• Inhibīns Granulozes šūnas
• Placenta (ja sieviete ir stāvoklī)
• Progesterons (galvenokārt)
• Estrogēni (galvenokārt estriols) (arī galvenokārt)
• Cilvēka horiongonadotropīns (HCG) Sintiotrofoblasts
• Cilvēka placentas laktogēns (HPL) Sintiotrofoblasts
• Inhibīns Augļa trofoblasts
• Dzemde (ja sieviete ir stāvoklī)
• Prolaktīns (PRL) Deciduālās šūnas
• Relaksīns Deciduālās šūnas

Kalcija regulēšana

• Vairogdziedzera dziedzeris ražo
• Parathormons (PTH) Vairogdziedzera galvenā šūna
• Āda ražo
• D3 vitamīns (kalciferols)

Dažādi

• Sirds ražo
• Priekškambaru nātriuretiskais peptīds (ANP) Sirds miocīti
• Smadzeņu natriuretizējošais peptīds (BNP) Sirds miocīti
• Adenozīns Sirds miocīti
• Taukaudi
• Leptīns (galvenokārt) Adipocīti
• Estrogēni (galvenokārt estrons) Adipocīti
• Kaulu smadzenes ražo
• Trombopoetīns

Endokrīnie dziedzeri cilvēka galvā un kaklā un to hormoni

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir endokrīnā sistēma?

J: Kura medicīnas nozare nodarbojas ar endokrīno dziedzeru darbības traucējumiem?

J: Ar ko endokrīnā sistēma atšķiras no eksokrīnās sistēmas?

J: Kā var salīdzināt nervu un endokrīnās sistēmas reakcijas?

J: Kas notiek, kad hormoni nonāk asinsritē?

J: Kādas pazīmes ir kopīgas lielākajai daļai endokrīno dziedzeru?

Meklēt pēc burta