Oksitocīns — mīlestības hormons: funkcijas, izdalīšanās un ietekme

Uzzini par oksitocīnu — mīlestības hormonu: tā funkcijas, izdalīšanos dzemdībās un intīmās brīžos, ietekmi uz pāru saikni, vecāku uzvedību un emocionālo veselību.

Oksitocīni ir zīdītāju hormoni, kas ietekmē gan ķermeņa perifēro funkciju, gan smadzeņu darbību. Tas iedarbojas uz smadzenēm. Cilvēkiem tas izdalās sieviešu reprodukcijas laikā, īpaši dzemdību laikā un pēc tām.

Tam ir arī cita ietekme. Tas veicina pāru saikni un vecāku uzvedību. Tas izdalās intīmos brīžos orgasma un pat apskāvienu laikā. Tāpēc to bieži dēvē par "mīlestības hormonu".

Dīvaini, bet hipofīzes izdalītais oksitocīns nesasniedz smadzenes: tas iedarbojas uz pārējo ķermeni. Iemesls ir tāds, ka pastāv hematoencefaliskā barjera, kas neļauj lielām molekulām nokļūt smadzenēs. Tā vietā hormonu ražo īpašas nervu šūnas smadzenēs.

Oksitocīns izdalās arī, lietojot izklaides narkotikas, piemēram, MDMA un dažus recepšu antidepresantus.

Oksitocīns bija pirmais polipeptīda hormons, ko 1953. gadā secenizēja un sintezēja Vinsents du Vigno un kolēģi.

Kas ir oksitocīns un kāds ir tā ķīmiskais raksturojums

Oksitocīns ir neliels peptīdhormons (neiropeptīds) — nepapeptīds ar deviņiem aminoskābju atlikumiem (nonapeptīds), kam raksturīga cikliska struktūra ar disulfīda saiti. To ražo galvenokārt hipotalāmā, īpaši paraventrikulārajā un supraoptiskajā kodolā, un tālāk tas tiek transportēts uz hipofīzes (aksināru daļu) izdalīšanai asinsritē.

Galvenās funkcijas un ietekme

• Dzemdības: oksitocīns stimulē dzemdes muskulatūras kontrakcijas, palīdz dzemdību norisē un tiek klīniski izmantots dzemdību inducēšanai vai asiņošanas kontrolei pēc dzemdībām.
• Zīdīšana: tas izraisa piena izspiešanas refleksu, saraujot piena izsviedējšūnas (mioepiteliālas šūnas), tādējādi ļaujot pienam izplūst no piena dziedzeriņiem.
• Sociālā saikne: veicina mamma–bērna saikni, pāru tuvību, uzticēšanos un dažās situācijās empātiju un sociālo atbalstu.
• Emocionālais stāvoklis: var samazināt bailes un trauksmi, iedarbojoties uz amigdalu un citiem emocionālajiem centriem smadzenēs; tomēr efekti ir kontekstuāli un ne vienmēr ir «viennozīmīgi labvēlīgi».
• Uzvedības ietekme: piedalās mātes uzvedībā, pāru saiknē un sociālās atpazīšanas procesos dažādās sugās.

Izdalīšanās mehānisms — perifērais un centrālais oksitocīns

Oksitocīnu ražo nervu šūnas hipotalāmā, un daļa no tā tiek transportēta uz hipofīzes aizmugurējo daļu, kur tas nonāk asinsritē. Šis perifērais oksitocīns iedarbojas uz dzemdi, krūtīm un citiem orgāniem. Tomēr, tā kā pastāv hematoencefaliskā barjera, hipofīzes izdalītais oksitocīns parasti nesasniedz smadzeņu iekšējos (centrālos) mērķus. Lai ietekmētu smadzenes, oksitocīns tiek arī lokāli izdalīts centrāli (no hipotalāma uz blakus esošajām smadzeņu struktūrām), kur tas darbojas kā neirotransmiters vai neiroregulators.

Oksitocīns un zāles

Recreatīvās vielas, piemēram, MDMA, var palielināt oksitocīna līmeni un radīt pastiprinātas sociālās emocijas. Arī dažu antidepresantu iedarbība var mijiedarboties ar oksitocīna sistēmu. Klīniskajos pētījumos tiek izmēģināta intranazāla oksitocīna lietošana sociālo prasmju uzlabošanai, piemēram, autismā vai sociālajās fobijās, taču rezultāti ir pretrunīgi — efekts bieži ir neliels, īslaicīgs vai atkarīgs no individuālajām iezīmēm un konteksta.

Svarīgi ierobežojumi un pētījumu aspekti

• Mērījumi: plazmas oksitocīna līmenis ne vienmēr atspoguļo centrālā oksitocīna aktivitāti smadzenēs. Tas apgrūtina secinājumus, balstoties tikai uz asins analīzēm.
• Konteksta atkarība: oksitocīns ne vienmēr iedveš tikai «labas» emocijas — tas var pastiprināt piederības sajūtu savai grupai un reizē palielināt aizspriedumus pret ārējiem.
• Drošība: sintētiska oksitocīna lietošana dzemdībās vai klīniskās terapijās ir jākontrolē, jo pārmērīga stimulācija var radīt kontrakciju pārmērīgu intensitāti vai citus blakusefektus.

Klīniskā nozīme un turpmākie pētījumi

Pētniecība turpinās, lai gūtu skaidrību par oksitocīna lomu psihiskajā veselībā, sociālajā uzvedībā un iespējamu terapiju attīstībā (piem., sociālo traucējumu ārstēšanā, posttraumatiskā stresa traucējumu mazināšanā). Tomēr līdz plašam pielietojumam vēl ir nepieciešami plašāki, ilgtermiņa pētījumi, kas noskaidrotu efektivitāti, drošību un kurām pacientu grupām tas būtu piemērots.

Kopsavilkums

Oksitocīns ir daudzpusīgs hormons un neiropeptīds, kas spēlē svarīgu lomu dzemdībās, zīdīšanā un sociālajā saiknē. Lai gan to bieži dēvē par «mīlestības hormonu», tā ietekme ir sarežģīta — atkarīga no bioloģiskā konteksta un psiholoģiskajiem faktoriem. Turpmākie pētījumi palīdzēs precizēt, kā droši un efektīvi izmantot oksitocīna sistēmas ietekmi medicīnā.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir oksitocīns?

J: Kāds hormons ir oksitocīns?

J: Kad oksitocīns izdalās cilvēkam?

J: Kāda ir oksitocīna iedarbība uz cilvēkiem?

Jautājums: Kāpēc oksitocīnu bieži dēvē par "mīlestības hormonu"?

J: Vai hipofīzes izdalītais oksitocīns var sasniegt smadzenes?

J: Kā smadzenēs rodas oksitocīns?

Meklēt pēc burta