Asins-smadzeņu barjera
Asins-smadzeņu barjera (BBB
) ir ļoti selektīva caurlaidības barjera. Tā kontrolē, kas no asinsrites nonāk smadzenēs un kas ne.
Piemēram, smadzeņu izdzīvošanai nepieciešamās vielas (ūdens, glikoze un aminoskābes) var izkļūt cauri barjerai. Tomēr barjera neļauj smadzenēs iekļūt arī daudzām kaitīgām vielām, piemēram, baktērijām un vīrusiem. Tas palīdz pasargāt smadzenes no infekcijas.
Asins-smadzeņu barjeru veido kapilāru endotēlija šūnas. Tā nodrošina ūdens, dažu gāzu un lipīdos šķīstošu molekulu caurlaidību pasīvās difūzijas ceļā. Tā nodrošina arī tādu molekulu, piemēram, glikozes un aminoskābju, kas ir ļoti svarīgas nervu darbībai, selektīvu transportēšanu. No otras puses, hematoencefāliskā barjera var novērst neirotoksīnu iekļūšanu, izmantojot aktīvu transporta mehānismu.
Dažos nelielos smadzeņu apgabalos nav hematoencefaliskās barjeras.
Daļa no kapilāru tīkla, kas apgādā smadzeņu šūnas.
Atklājums
Vācu ārsts Pauls Ērlihs atklāja hematoencefalisko barjeru. Viņš injicēja krāsvielu peļu asinsritē. Krāsviela nokļuva visos orgānos, izņemot smadzenes. Asins-smadzeņu barjera bija aizkavējusi krāsvielas nokļūšanu smadzenēs. Tad viens no Ērliha studentiem injicēja krāsvielu tieši peļu smadzenēs. Šoreiz smadzenes kļuva zilas, bet citi orgāni ne. Asins-smadzeņu barjera bija apturējusi krāsvielas nokļūšanu no smadzenēm asinsritē (kas būtu pārnesusi krāsvielu uz visiem citiem ķermeņa orgāniem).
Funkcija
Asins-smadzeņu barjera aizsargā smadzenes no daudzām izplatītām infekcijām. Smadzeņu infekcijas ir retas. Ja tādas notiek, tās bieži ir nopietnas un grūti ārstējamas. Antivielas (kuras organisma imūnsistēma ražo, lai cīnītos pret infekcijām) ir pārāk lielas, lai šķērsotu hematoencefalisko barjeru. Arī daudzas antibiotikas nevar izkļūt cauri BBB, lai iznīcinātu infekciju smadzenēs.
Viens no veidiem, kā medikamentus ievadīt smadzenēs, ir injicēt tos cerebrospinālajā šķidrumā (CSF). CSP palīdz aizsargāt galvas un muguras smadzenes. Tomēr tas faktiski nesaskaras ar galvas smadzenēm. Tā vietā divi no slāņiem, kas aizsargā galvas un muguras smadzenes, satur CSP. Tāpēc, pat ja zāles tiek injicētas tieši COSF, tās joprojām ļoti slikti iekļūst galvas smadzenēs.
Dažas baktērijas, vīrusi un citas vielas var izkļūt cauri hematoencefaliskajai barjerai un bojāt smadzenes. Piemēram:
- Spirohetu baktērijas, piemēram, Borrelia (kas izraisa Laima slimību) un Treponema pallidum (kas izraisa sifilisu).
- Daži vīrusi, piemēram, Rietumnīlas vīruss un poliomielīta vīruss.
- Alkohols un daudzas nelegālās narkotikas, piemēram, heroīns un kokaīns.
Saistītās lapas
- Psihoaktīvās zāles (zāles, kas var šķērsot hematoencefalisko barjeru).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir asins-smadzeņu barjera?
A: Asins-smadzeņu barjera ir caurlaidīga barjera, kas kontrolē to, kas no asinsrites iekļūst smadzenēs.
J: Kas var izkļūt cauri hematoencefaliskajai barjerai?
A: Ūdens, glikoze un aminoskābes ir dažas no vielām, kas var izkļūt cauri hematoencefaliskajai barjerai.
J: Kādas kaitīgas vielas neļauj hematoencefāliskai barjerai iekļūt smadzenēs?
A: Asins-smadzeņu barjera neļauj smadzenēs iekļūt daudzām kaitīgām vielām, piemēram, baktērijām un vīrusiem.
J: Kā veidojas hematoencefāliskā barjera?
A: Asins-smadzeņu barjeru veido kapilāru endotēlija šūnas.
J: Kā hematoencefāliskā barjera nodrošina noteiktu molekulu iekļūšanu?
A: Asins-smadzeņu barjera caurlaiž ūdeni, dažas gāzes un lipīdos šķīstošas molekulas pasīvās difūzijas ceļā. Tā ļauj arī selektīvi transportēt tādas molekulas kā glikoze un aminoskābes, kas ir ļoti svarīgas nervu darbībai.
Vai caur hematoencefalisko barjeru var izkļūt neirotoksīni?
A: Asins-smadzeņu barjera var novērst neirotoksīnu iekļūšanu, izmantojot aktīvu transporta mehānismu.
J: Vai smadzenēs ir zonas bez hematoencefaliskās barjeras?
Jā, dažās nelielās smadzeņu daļās nav hematoencefaliskās barjeras.
