Cerebrospinālais šķidrums (CSP) apsedz un aizsargā centrālo nervu sistēmu (galvas un muguras smadzenes). Vārds "cerebro" attiecas uz smadzenēm, "spinālais" — uz muguras smadzenēm, un "šķidrums" — uz šķidruma stāvokli.

CSP galvenokārt tiek veidots smadzeņu horoīdālajā pinumā (choroid plexus) — asinsvadu tīklos, kas atrodas katrā no četriem smadzeņu kambariem. Pieaugušam cilvēkam kopējais CSP tilpums ir aptuveni 120–170 ml, un dienā tā tiek saražots apmēram 400–600 ml, kas nozīmē, ka CSP tiek mainīts vairākas reizes diennaktī.

Sastāvs

CSP galvenokārt sastāv no ūdens, bet arī satur elektrolītus, nelielu daudzumu olbaltumvielu un ļoti maz šūnu. Biežāk sastopamie komponenti:

  • jonu sastāvs: Na+, Cl– un HCO3– ir līdzīgi asinīm, bet K+ un Ca2+ koncentrācija parasti ir zemāka;
  • glikoze: CSP glikozes līmenis parasti ir aptuveni 60–80% no asinsspiediena glikozes līmeņa;
  • olbaltumvielas: CSP satur maz olbaltumvielu salīdzinājumā ar asinīm (normāla olbaltuma koncentrācija ir zema);
  • šūnas: parasti tikai dažas limfocīta tipa šūnas vai citas baltās asins šūnas, kas palielinās infekciju vai iekaisuma gadījumā.

Funkcijas

  • Mehāniska aizsardzība un amortizācija — CSP darbojas kā spilvens, kas samazina smadzeņu trieciena spēkus.
  • Pludiens (buoyancy) — CSP samazina efektīvo smadzeņu svaru, mazinot spiedienu uz smadzeņu audiem un asinsvadiem.
  • Barības vielu un atkritumvielu transports — piegādā elektroļitus un barības vielas, kā arī palīdz noņemt vielmaiņas galaproduktus.
  • Homoestāzes uzturēšana — ietekmē smadzeņu ķīmisko vidi, tajā skaitā pH regulāciju.
  • Imūnās funkcijas — CSP ļauj imūnsistēmas komponentiem piekļūt subarahnoidālajai telpai un piedalīties aizsargreakcijā.

Plūsma un absorbcija

CSP plūst no laterālajiem kambariem uz trešo kambari, caur interventrikulārajiem atveriem (Monro atverēm), no turienes pa smadzeņu akvaduktu uz ceturto kambari, un tālāk iekļūst subarahnoidālajā telpā. Subarahnoidālā telpa ir telpa starp arahnoīdo slāni un mīksto plēvi (pia mater), kur CSP apņem smadzenes un muguras smadzenes. CSP var arī plūst pa muguras smadzeņu centrālo kanālu.

Absorbcija parasti notiek, kad CSP uzsūcas atpakaļ asinīs caur arahnoīdajām granulācijām (arachnoid granulations), kas ir īpašas struktūras durālajos sinusos.

Kliniskā nozīme

  • Lumbālā punkcija (spinalā punktiņa) ļauj iegūt CSP paraugu diagnostikai. Analīzē nosaka šūnu skaitu, olbaltuma un glikozes līmeni, veic Gram krāsojumu un kultūras, kā arī citus specifiskus testus.
  • Infekcijas (piem., meningīts) parasti izmaina CSP šūnu skaitu (pieaug baltās asins šūnas), palielina olbaltumvielu un samazina glikozes līmeni.
  • Hemorāģija subarahnoidālajā telpā var izraisīt CSP krāsojuma izmaiņas (ksenohromija/xantohromija) un eritrocītu klātbūtni.
  • Hidrocefālija rodas, ja CSP ražošana, plūsma vai absorbcija tiek traucēta — tas var prasīt ķirurģisku ārstēšanu, piemēram, šanta iekārtu uzstādīšanu vai endoskopo ventrikulostomiju.
  • CSP tiek izmantots arī terapeitiski — intratekāla zāļu ievadīšana, spinālā/epidurālā anestēzija un spiediena mazināšana dažos gadījumos.

Rezultātā CSP ir būtiska loma smadzeņu aizsardzībā, vielmaiņas regulācijā un imūnās aizsardzības nodrošināšanā. Tā izmaiņas diagnosē un ārstē plašu neiroloģisko stāvokļu klāstu.