Multiplā skleroze: definīcija, simptomi un ārstēšana
Uzzini visu par multiplā skleroze — definīciju, biežākos simptomus, diagnostiku un mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, padomi pacientiem un tuviniekiem.
Multiplā skleroze (MS) ir hronisks un bieži progresējošs veselības stāvoklis, kas ietekmē centrālo nervu sistēmu — smadzenes un muguras smadzenes. Šīs slimības gadījumā organisma dabiskā aizsargsistēma pret slimībām (imūnsistēma) kļūst aktīva pret pašu nervu šūnu aizsargpārklājumu — taukaino mielīna apvalku ap nervu šūnām (neironiem). Mielīna bojājumi traucē elektrisko signālu pārvadi nervu šķiedrās, tādēļ rodas dažādi simptomi, kas var mainīties no viegliem līdz smagiem. Pateicoties mūsdienu ārstēšanas iespējām, daudzi cilvēki ar MS var dzīvot produktīvu dzīvi un to dzīves ilgums parasti nav būtiski samazināts, taču slimība var ietekmēt ikdienas funkcijas un dzīves kvalitāti.
Veseliem cilvēkiem mielīna apvalki nodrošina, ka neironu elektriskie signāli pārvietojas ātri un precīzi. Tie darbojas līdzīgi izolācijai ap vadu — signāls nonāk no viena gala līdz otram bez nozīmīgām zudumiem. Cilvēkiem ar MS mielīna apvalki var kļūt plāni vai daļēji/pilnīgi iznīcināti (demyelinācija). Tad signāli starp neironiem tiek vājināti vai pārtrūkst, un smadzenes ar ķermeni nespēj sazināties parasti. Tas izpaužas dažādos veidos atkarībā no skartajām nervu vietām.
Simptomi
MS simptomi var parādīties pēkšņi vai attīstīties pakāpeniski. Tie ir dažādi un atkarīgi no tā, kur centrālajā nervu sistēmā rodas bojājumi. Visbiežāk sastopamie simptomi:
- Rezumējoša vai neregulāra noguruma sajūta (spēka samazināšanās).
- Vājums vai nejūtīgums rokās vai kājās, īpaši vienā pusē ķermeņa.
- Redzes traucējumi — dubultošanās, redzes asuma samazināšanās vai sāpīga acu kustība (optiskā neirīta gadījumā).
- Gaitas un līdzsvara traucējumi, koordinācijas pasliktināšanās.
- Sāpes un muskuļu spazmas, stīvums (spastiskums).
- Runas vai rīšanas grūtības.
- Urinēšanas un zarnu darbības traucējumi.
- Kognitīvas problēmas — uzmanības, atmiņas vai domāšanas traucējumi.
- Garastāvokļa izmaiņas, depresija vai trauksme.
Cēloņi un riska faktori
Precīzs MS cēlonis nav pilnībā noskaidrots. Uzskatāmi, ka slimībā piedalās vairāki faktori:
- Imūnsistēmas nelīdzsvarotība — imūnšūnas uzbrūk mielīnam.
- ģenētiska predispozīcija — noteiktas gēnu variācijas palielina risku.
- vides faktori — piemēram, zems D vitamīna līmenis, smēķēšana, noteiktas vīrusu infekcijas (piem., Epstein–Barr vīruss) saistītas ar paaugstinātu risku.
- dzimums un vecums — MS biežāk diagnosticē sievietēm un parasti sākas jaunībā vai vidējā vecumā.
Slimības veidi
- Relapsējoši remitējoša MS (RRMS) — raksturīga uzliesmojumiem (paasinājumiem) un pilnīgai vai daļējai uzlabošanai starp uzliesmojumiem.
- Sekundāri progresējoša MS (SPMS) — sākas kā RRMS, taču laika gaitā simptomi pakāpeniski pasliktinās bez skaidriem uzlabojumiem.
- Primāri progresējoša MS (PPMS) — no slimības sākuma pakāpeniska pasliktināšanās bez izteiktiem uzliesmojumiem.
Diagnostika
MS diagnostikai parasti izmanto kombināciju no klīniskās izmeklēšanas un attēldiagnostikas:
- MRI (magnētiskās rezonanses) skenēšana, lai redzētu demielinizācijas laukumus (plaģas) smadzenēs un muguras smadzenē.
- Lumbar puncture (punkcija) — cerebrospinālā šķidruma analīze, lai meklētu specifiskas olbaltumvielas (oligoklonālos joslas), kas liecina par imūnatbildi.
- Evokēto potenciālu testi, kas mēra nervu pārvades ātrumu.
- Neiroloģiskā izmeklēšana un simptomu vēsture — diagnoze balstās uz atkārtotām izmaiņām centrālajā nervu sistēmā laika gaitā.
Ārstēšana
Pašlaik nav pilnīgas izārstēšanas, taču ir pieejamas efektīvas terapijas, kas:
- mazina paasinājumus (piem., kortikosteroīdi akūtos uzliesmojumos);
- palēnina slimības progresiju — slimību modificējošas zāles (DMTs) ar dažādiem darbības mehānismiem; izvēle atkarīga no slimības veida un smaguma;
- ārstē simptomus — pretsāpju līdzekļi, spasticitātes ārstēšana, medikamenti urinācijas traucējumiem, antidepresanti u. c.;
- fizioterapija, ergoterapija, logopēdija un rehabilitācija, kas palīdz saglabāt kustību funkcijas un ikdienas darba spējas;
- dzīvesveida ieteikumi — pietiekams miegs, fiziskās aktivitātes pielāgošana, smēķēšanas atmešana, D vitamīna līmeņa uzraudzība.
Ārstēšanu parasti vada neirologs, un terapija tiek pielāgota katram pacientam individuāli. Jaunu medikamentu izstrāde un bioloģiskās terapijas turpina attīstīties.
Dzīve ar MS: pašaprūpe un atbalsts
MS var prasīt ilgtermiņa plānošanu un emocionālu atbalstu. Ieteikumi, kas bieži palīdz pacientiem pilnvērtīgi dzīvot:
- ievērot ārsta ieteikumus un regulāri apmeklēt speciālistu;
- iesaistīties rehabilitācijā un fiziskās aktivitātēs, kas uzlabo spēku un līdzsvaru;
- meklēt psiholoģisku atbalstu vai grupas, kur var dalīties pieredzē;
- pielāgot mājas vidi un darba vietu, ja rodas kustību vai redzes traucējumi;
- izglītot ģimeni un tuviniekus par slimību, lai nodrošinātu sapratni un atbalstu.
Prognoze un dzīves ilgums
MS gaita ir ļoti individuāla. Dažiem cilvēkiem simptomi ir viegli un ilgtermiņā stabili; citiem — slimība progresē un rada nopietnākas funkciju traucējumus. Mūsdienu medikamenti un agrīna iejaukšanās uzlabo prognozi; lielākajai daļai cilvēku ar MS dzīves ilgums ir tuvu normai, taču var samazināties atkarībā no komplikācijām un līdzsvarotas aprūpes pieejamības.
Kad vērsties pie ārsta
Ja parādās neparasti simptomi — pēkšņa redzes zuduma, jauna vājuma sajūta, nopietnas koordinācijas problēmas, runas vai rīšanas traucējumi — jāvēršas pie ģimenes ārsta vai neirologa. Agrīna diagnostika un ārstēšana var samazināt nervu bojājumu apjomu un uzlabot ilgtermiņa iznākumu.
Šī informācija ir vispārīga un neaizstāj individuālu medicīnisku konsultāciju. Lai saņemtu padziļinātu novērtējumu un ārstēšanas plānu, konsultējieties ar neirologu.
Vesels neirons ar mielīna apvalku ap garo, plāno aksonu.
Iespējamie cēloņi
Zinātnieki un ārsti precīzi nezina, kas ir MS cēlonis, taču viņi uzskata, ka dažas lietas dažiem cilvēkiem rada lielāku risku saslimt ar MS:
- cilvēka ģenētiskās īpašības (īpašības, ar kurām viņš piedzimst).
- Pārāk maz vitamīnu organismā
- Pārāk daudz stresa cilvēka dzīvē
- Cigāru vai cigarešu smēķēšana
- Bērnībā daudzkārt slims
Pētījumi par MS cēloņiem joprojām ir nepilnīgi. Daži zinātnieki uzskata, ka MS var izraisīt salīdzinoši nezināms patogēns Chlamydia pneumoniae. Arī daži vīrusi var izraisīt mielīna bojājumus, ir arī citi vīrusi, par kuriem ir pierādīts, ka tie palielina iespēju cilvēkiem saslimt ar MS. Lai gan zinātniekiem un ārstiem ir teorijas, neviens nav atradis vienu cēloni, kas izskaidrotu visus slimības gadījumus.
Simptomi
Pastāv vairākas MS formas, kas var radīt grūtības, lemjot, kā ārstēt šo slimību. Slimība bojā mielīnu. Dažreiz organisms var veikt ierobežotus mielīna remontdarbus. Kad tas notiek, simptomi (slimības izraisītās problēmas) uz īsu laiku izzūd. To sauc par remisiju. Kad organisms atkal uzbrūk mielīnam, simptomi atgriežas, un to sauc par recidīvu. Multiplās sklerozes veidu, kam ir remisijas un recidīvi, sauc par remitējošu-relabējošu multiplās sklerozi. Retāk sastopamos gadījumos organisms turpina uzbrukt mielīnam, un simptomi strauji pasliktinās - šo formu sauc par "primāri progresējošu MS". Dažkārt abu slimības veidu kombinācija var rasties vienlaikus.
Cilvēkiem ar MS ir daudz problēmu. Viņu muskuļi parasti ir vāji, viņi var nekontrolējami trīcēt, viņiem ir grūtības pārvietoties un līdzsvara problēmas. Cilvēki ar MS bieži jūt lielas sāpes un viegli nogurst. Dažkārt ļoti pasliktinās runa un redze. Cilvēkiem ar MS domāšana un problēmu risināšana ir grūtāka nekā veseliem cilvēkiem.
MS ķermeņa iekšienē izraisa bojājumus, kurus nevar redzēt vai izmērīt bez speciāla medicīniskā aprīkojuma. Imūnsistēma uzbrūk vai nu mielīna taukainajai daļai, vai mielīna proteīna daļai. Organisms var uzbrukt arī šūnām, kas ražo mielīna apvalku, ko sauc par gliālajām šūnām. Ja mielīns ir bojāts vai tā nav, bojājuma skartie aksonu lielie apgabali ir redzami kā rētas vai bojājumi centrālās nervu sistēmas audos, kas laika gaitā veidojas, organismam atkārtoti mēģinot tos labot. Bojājumi parādās dažādās centrālās nervu sistēmas vietās atkarībā no tā, kāda MS forma cilvēkam ir.
Iekaisums ir svarīga MS simptomu sastāvdaļa. Iekaisums rodas vienmēr, kad organisms konstatē traumu vai slimību. Tā ir pirmā imūnsistēmas reakcijas daļa. MS pacientiem iekaisums pret mielīnu izraisa pietūkumu un citas kaitīgas sekas nervu sistēmā. Iekaisums var rasties Chlamydia Pneumoniae infekcijas dēļ.
Četri grafiki, kuros parādīts, kā MS simptomu smagums laika gaitā var dažādos veidos palielināties un samazināties.
Cilvēki ar MS
Cilvēki, kas saslimst ar MS, parasti ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem, lai gan tā var piemeklēt arī vecākus vai ļoti reti - jaunākus cilvēkus. MS ir ievērojami biežāk sastopama pasaules reģionos, kas atrodas tālu no ekvatora. Apgabali, kas atrodas tālu no ekvatora, saņem mazāk saules gaismas nekā apgabali, kas atrodas ekvatora tuvumā, un cilvēka organismam ir nepieciešama saules gaisma D vitamīna ražošanai. Šis novērojums apstiprina pieņēmumu, ka MS daļēji izraisa pārāk maz D vitamīna. Cilvēkiem, kuri bērnībā pārceļas no vienas pasaules daļas uz citu, ir lielāka iespēja saslimt ar MS nekā cilvēkiem, kuri pārceļas uz lieliem attālumiem tikai vēlāk dzīvē vai kuri nekad nepārceļas uz lieliem attālumiem.
Diagnoze
Lai diagnosticētu MS vai noteiktu, vai cilvēkam tā ir, ārsts nosaka, kādi simptomi ir sastopami un cik bieži tie parādās. Visbiežāk šim nolūkam izmanto tā sauktos Makdonalda kritērijus, kuros definēti MS simptomi un to, cik bieži tiem jāparādās, lai noteiktu diagnozi. Ārsts var arī pasūtīt laboratorijā veikt testus, ar kuriem var noteikt, cik aktīva ir pacienta imūnsistēma. Ar īpašu aparātu, ko sauc par magnētisko rezonansi, var nofotografēt centrālās nervu sistēmas iekšpusi, lai parādītu, vai cilvēkam ir bojāta mielīna bojājumi. Var pārbaudīt noteiktu veidu neironus, lai redzētu, cik tie ir atsaucīgi. Neironi ar bojātu mielīnu ap to aksoniem reaģē lēnāk nekā normāli neironi.
Ārstēšana
Kad cilvēkam ir diagnosticēta MS, ārsts var palīdzēt mazināt simptomus. Zinātnieki vēl nav atraduši veidu, kā izārstēt vai pilnībā novērst MS. Tādu MS formu, kas regulāri parādās un izzūd, var ārstēt vieglāk nekā citas formas. Dažus ārstēšanas veidus izmanto tikai lēkmju laikā, lai atvieglotu pacientam lēkmes vai palīdzētu atveseļoties pēc lēkmju beigām. Citas ārstēšanas metodes tiek lietotas visu laiku, lai palīdzētu retināt lēkmes. Šāda veida ārstēšana parasti ir injekcijas vai infūzijas tieši vēnās, bet jaunākos ārstēšanas veidus to vietā var lietot katru dienu iekšķīgi. Daži cilvēki meklē citus ārstēšanas veidus ārpus parastās medicīnas, taču zinātniskos pētījumos nav pierādīts, ka tie būtu efektīvi.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir multiplā skleroze?
A.: Multiplā skleroze (MS) ir nopietna saslimšana, kad organisma dabiskā imūnsistēma bojā taukaino apvalku, ko sauc par mielīna apvalkiem ap nervu šūnām centrālajā nervu sistēmā.
J: Kā MS ietekmē organismu?
A.: MS dažādiem cilvēkiem var izraisīt dažādas sekas, tostarp ķermeņa funkciju, redzes, runas un prāta darbības traucējumus.
Vai MS ietekmē cilvēku dzīves ilgumu?
A: Jā, cilvēki ar MS parasti nedzīvo tik ilgi kā veseli cilvēki.
J: Kāda ir mielīna apvalku nozīme veseliem cilvēkiem?
Mielīna apvalki palīdz neironiem pareizi darboties, nodrošinot ātru elektrisko signālu kustību pa gariem, šauriem aksoniem.
J: Kas notiek ar mielīna apvalkiem cilvēkiem ar MS?
A: Cilvēkiem ar MS imūnšūnas izraisa iekaisumu centrālajā nervu sistēmā, kā rezultātā zūd aizsargizolators, ko sauc par demielinizāciju.
J: Kā mielīna apvalku zudums pasliktina organisma spēju atjaunot mielīnu?
A: Progresējošs mielīna apvalka un mielīnu ražojošo šūnu zudums pasliktina organisma spēju atjaunot mielīnu.
Jautājums: Kāpēc mielīna apvalku zudums rada problēmas ar prātu un ķermeni?
A.: Bez aizsargapvalka signāli starp neironiem nenotiek labi, un prāts un ķermenis nevar normāli funkcionēt.
Meklēt