Izkaisītā skleroze

Iespējamie cēloņi

Zinātnieki un ārsti precīzi nezina, kas ir MS cēlonis, taču viņi uzskata, ka dažas lietas dažiem cilvēkiem rada lielāku risku saslimt ar MS:

• cilvēka ģenētiskās īpašības (īpašības, ar kurām viņš piedzimst).
• Pārāk maz vitamīnu organismā
• Pārāk daudz stresa cilvēka dzīvē
• Cigāru vai cigarešu smēķēšana
• Bērnībā daudzkārt slims

Pētījumi par MS cēloņiem joprojām ir nepilnīgi. Daži zinātnieki uzskata, ka MS var izraisīt salīdzinoši nezināms patogēns Chlamydia pneumoniae. Arī daži vīrusi var izraisīt mielīna bojājumus, ir arī citi vīrusi, par kuriem ir pierādīts, ka tie palielina iespēju cilvēkiem saslimt ar MS. Lai gan zinātniekiem un ārstiem ir teorijas, neviens nav atradis vienu cēloni, kas izskaidrotu visus slimības gadījumus.

Simptomi

Pastāv vairākas MS formas, kas var radīt grūtības, lemjot, kā ārstēt šo slimību. Slimība bojā mielīnu. Dažreiz organisms var veikt ierobežotus mielīna remontdarbus. Kad tas notiek, simptomi (slimības izraisītās problēmas) uz īsu laiku izzūd. To sauc par remisiju. Kad organisms atkal uzbrūk mielīnam, simptomi atgriežas, un to sauc par recidīvu. Multiplās sklerozes veidu, kam ir remisijas un recidīvi, sauc par remitējošu-relabējošu multiplās sklerozi. Retāk sastopamos gadījumos organisms turpina uzbrukt mielīnam, un simptomi strauji pasliktinās - šo formu sauc par "primāri progresējošu MS". Dažkārt abu slimības veidu kombinācija var rasties vienlaikus.

Cilvēkiem ar MS ir daudz problēmu. Viņu muskuļi parasti ir vāji, viņi var nekontrolējami trīcēt, viņiem ir grūtības pārvietoties un līdzsvara problēmas. Cilvēki ar MS bieži jūt lielas sāpes un viegli nogurst. Dažkārt ļoti pasliktinās runa un redze. Cilvēkiem ar MS domāšana un problēmu risināšana ir grūtāka nekā veseliem cilvēkiem.

MS ķermeņa iekšienē izraisa bojājumus, kurus nevar redzēt vai izmērīt bez speciāla medicīniskā aprīkojuma. Imūnsistēma uzbrūk vai nu mielīna taukainajai daļai, vai mielīna proteīna daļai. Organisms var uzbrukt arī šūnām, kas ražo mielīna apvalku, ko sauc par gliālajām šūnām. Ja mielīns ir bojāts vai tā nav, bojājuma skartie aksonu lielie apgabali ir redzami kā rētas vai bojājumi centrālās nervu sistēmas audos, kas laika gaitā veidojas, organismam atkārtoti mēģinot tos labot. Bojājumi parādās dažādās centrālās nervu sistēmas vietās atkarībā no tā, kāda MS forma cilvēkam ir.

Iekaisums ir svarīga MS simptomu sastāvdaļa. Iekaisums rodas vienmēr, kad organisms konstatē traumu vai slimību. Tā ir pirmā imūnsistēmas reakcijas daļa. MS pacientiem iekaisums pret mielīnu izraisa pietūkumu un citas kaitīgas sekas nervu sistēmā. Iekaisums var rasties Chlamydia Pneumoniae infekcijas dēļ.

Četri grafiki, kuros parādīts, kā MS simptomu smagums laika gaitā var dažādos veidos palielināties un samazināties.

Cilvēki ar MS

Cilvēki, kas saslimst ar MS, parasti ir vecumā no 20 līdz 40 gadiem, lai gan tā var piemeklēt arī vecākus vai ļoti reti - jaunākus cilvēkus. MS ir ievērojami biežāk sastopama pasaules reģionos, kas atrodas tālu no ekvatora. Apgabali, kas atrodas tālu no ekvatora, saņem mazāk saules gaismas nekā apgabali, kas atrodas ekvatora tuvumā, un cilvēka organismam ir nepieciešama saules gaisma D vitamīna ražošanai. Šis novērojums apstiprina pieņēmumu, ka MS daļēji izraisa pārāk maz D vitamīna. Cilvēkiem, kuri bērnībā pārceļas no vienas pasaules daļas uz citu, ir lielāka iespēja saslimt ar MS nekā cilvēkiem, kuri pārceļas uz lieliem attālumiem tikai vēlāk dzīvē vai kuri nekad nepārceļas uz lieliem attālumiem.

Diagnoze

Lai diagnosticētu MS vai noteiktu, vai cilvēkam tā ir, ārsts nosaka, kādi simptomi ir sastopami un cik bieži tie parādās. Visbiežāk šim nolūkam izmanto tā sauktos Makdonalda kritērijus, kuros definēti MS simptomi un to, cik bieži tiem jāparādās, lai noteiktu diagnozi. Ārsts var arī pasūtīt laboratorijā veikt testus, ar kuriem var noteikt, cik aktīva ir pacienta imūnsistēma. Ar īpašu aparātu, ko sauc par magnētisko rezonansi, var nofotografēt centrālās nervu sistēmas iekšpusi, lai parādītu, vai cilvēkam ir bojāta mielīna bojājumi. Var pārbaudīt noteiktu veidu neironus, lai redzētu, cik tie ir atsaucīgi. Neironi ar bojātu mielīnu ap to aksoniem reaģē lēnāk nekā normāli neironi.

Ārstēšana

Kad cilvēkam ir diagnosticēta MS, ārsts var palīdzēt mazināt simptomus. Zinātnieki vēl nav atraduši veidu, kā izārstēt vai pilnībā novērst MS. Tādu MS formu, kas regulāri parādās un izzūd, var ārstēt vieglāk nekā citas formas. Dažus ārstēšanas veidus izmanto tikai lēkmju laikā, lai atvieglotu pacientam lēkmes vai palīdzētu atveseļoties pēc lēkmju beigām. Citas ārstēšanas metodes tiek lietotas visu laiku, lai palīdzētu retināt lēkmes. Šāda veida ārstēšana parasti ir injekcijas vai infūzijas tieši vēnās, bet jaunākos ārstēšanas veidus to vietā var lietot katru dienu iekšķīgi. Daži cilvēki meklē citus ārstēšanas veidus ārpus parastās medicīnas, taču zinātniskos pētījumos nav pierādīts, ka tie būtu efektīvi.