Asiņošana (hemorāģija): cēloņi, simptomi un avārijas palīdzība

Uzziniet par asiņošanas cēloņiem, simptomiem un tūlītēju ārkārtas pirmo palīdzību — praktiski padomi, kā rīkoties un glābt dzīvību kritiskos brīžos.

Asiņošana, tehniski saukta par hemorāģiju (angļu valodā: “haemorrhage” — Lielbritānijā, “hemorrhage” — ASV), ir asins zudums vai asins izplūšana no asinsrites sistēmas. Asiņošana var būt neliela un īslaicīga vai masīva un dzīvībai bīstama — atkarībā no avota, ātruma un pacienta veselības stāvokļa.

Asiņošana var notikt iekšēji, kad asinis noplūst no asinsvadiem ķermeņa iekšienē, vai ārēji, caur dabisku atveri, piemēram, maksts, muti, degunu, ausi vai anālo atveri, vai caur ādas plīsumu. Iekšēja asiņošana var būt grūtāk saskatāma, bet tā var būt tikpat bīstama kā ārēja asiņošana.

Atasiņošana ir liels asins zudums. Atasiņošana ir pietiekama asins zudums, kas var izraisīt nāvi, ja netiek sniegta steidzama medicīniskā palīdzība. Nav nepieciešams zaudēt visu asins tilpumu, lai rastos letāls iznākums — cilvēki var nomirt, zaudējot pusi līdz divas trešdaļas asiņu.

Parasti vesels cilvēks bez nopietnām medicīniskām problēmām var pārciest aptuveni 10–15% no kopējā asins tilpuma zuduma. Savukārt asins ziedošanai parasti tiek izmantoti 8–10% no donora asins tilpuma.

Cēloņi

• Traumas: brūces, lūzumi, ievainojumi ar asiņošanu.
• Ķirurģiskas procedūras un invazīvas manipulācijas.
• Kuņģa un zarnu asiņošana (čūlas, divertikulu plīsumi, zarnu iekaisumi).
• Asinsvadu slimības: aneirismas, ziloni (varices) — īpaši barībasvada vai aknu slimību gadījumā.
• Asinsreces traucējumi (piem., hemofilija, von Willebranda slimība) un zāles, kas samazina asinsreces spēju (antikoagulanti, antitrombocītu terapija).
• Asinsvadu bojājumi pie asinsvadu iekaisuma vai vēža audzēji.
• Smagas infekcijas vai toksiskas stāvokļi, kas ietekmē asinsvadu sienas vai reģenerācijas spējas.

Asiņošanas veidi un pazīmes

• Arteriāla asiņošana — spēcīgs, pulsējošs asins izplūde sarkanā krāsā. Bīstama, jo zudums var būt ātrs.
• Venoza asiņošana — tumšāka asins plūsma, parasti tek vienmērīgāk un lēnāk nekā artērijā.
• Kapilāru asiņošana — smalkāka, bieži notiek uz ādas virsmas (piem., nobrāzumi).

Simptomi

• Redzams asiņošans avots vai ārēja brūce ar aktīvu asiņošanu.
• Asinis no mutē, deguna, taisnās zarnas (melēna vai svaigas asinis), urīnā vai vemēšana ar asinīm.
• Sāpes un pietūkums ap bojāto vietu (iekšējā asiņošana var izraisīt sāpes, jutīgumu vai uzpūšanos).
• Reibonis, vājums, bāla āda, auksti sviedri, ātra elpošana, paātrināta sirdsdarbība — zīmes, kas var liecināt par šoku.
• Samazināts asinsspiediens, samaņas zudums vai ģībšana smaga asiņošana gadījumā.

Asins zuduma smaguma pakāpes

Asins zudumu klasificē pēc procentiem no kopējā asins tilpuma un klīniskajām izpausmēm. Neliels, mērenīgs un smags zudums atšķiras pēc simptomiem un nepieciešamības pēc medicīniskas iejaukšanās (skābekļa pieeja, šķidrumi, asinspārliešana, ķirurģija).

Avārijas palīdzība (pirmā palīdzība)

• Uzreiz zvaniet neatliekamajai palīdzībai, ja asiņošana ir stipra, pastāv risks par dzīvību vai noticis smags ievainojums.
• Ja iespējams, uzlieciet cimdi vai aizsargcimdus, lai izvairītos no infekcijas pārnešanas.
• Spiediena uzlikšana: lietojiet tīru marli vai auduma gabalu un spiediet tieši uz brūci. Turiet spiedienu līdz profesionālam atbalstam vai līdz asiņošana samazinās.
• Augšspiešana un pacelšana: paceliet sāpošo locekli virs sirds līmeņa (ja nav kaulu lūzuma), lai samazinātu asiņu plūsmu.
• Neiztīriet dziļas ievainojumus: ja redzams iekļuvis objekts, nedrīkst to izņemt — nostipriniet ap to un meklējiet medicīnisku palīdzību.
• Izmantojiet žņaugu tikai tad, ja citas metodes nepalīdz: žņaugs var glābt dzīvību pie plašas asiņošanas no ekstremitātes, bet to jāuzliek pareizi un jāiezīmē laiks — žņauga lietošana neprasa kavēšanos ar profesionālu palīdzību.
• Pie deguna asiņošanas: sēdiet taisni un nolieciet galvu nedaudz uz priekšu, saspiediet deguna spuras 10–15 minūtes; neļaujiet atgriezties galvai atpakaļ (tas var izraisīt asiņu norīšanu).
• Ja ir aizdomas par iekšēju asiņošanu (sāpes vēderā, asiņošana no urīna/vemšanas, samaņas zudums), neēdiet, nedzeriet un nekustieties lieki — gaidiet neatliekamo palīdzību.
• Ja cilvēks ir bezsamaņā un neelpo, uzsākiet CPR (mūsdienu rekomendācijas) un turpiniet līdz glābšanas dienestiem vai atgriešanās elpošana atjaunojas.

Medicīniskā diagnostika un ārstēšana

• Diagnostika: asins analīzes (hemoglobīns, hematokrīts), koagulācijas testi (PT/INR, aPTT), imūnoloģiska izmeklēšana, attēldiagnostika (CT, ultrasonogrāfija), endoskopija vai angiogrāfija atkarībā no asiņošanas vietas.
• Ārstēšana: asiņošanas avota kontrole (žiņģeļošana, tamponāža, endoskopiska hemostāze, ķirurģiska operācija vai radioloģiska embolizācija), šķidrumu un asins komponentu atjaunošana, medikamenti (piem., traneksamīnskābe, vazopresori), korekcija koagulopātijas.
• Pacientiem, kuri lieto antikoagulantus vai antitrombotiskos līdzekļus, ārstējošais ārsts var veikt zāļu ietekmes atcelšanu vai reversiju, ja tas ir nepieciešams.

Kad meklēt steidzamu palīdzību

• Asiņošana, kas nepārtrūkst pēc spiediena uzlikšanas vai palielinās.
• Spēcīga asiņošana, bīstamas traumas, vai ja persona kļūst vāja, reiboņa vai zaudē samaņu.
• Asinis izkārnījumos vai vemumā, asiņošana pēc galvas traumas, elpošanas traucējumi vai stipras sāpes vēderā.
• Ja persona lieto asins šķidzinātājus vai ir diagnosticēts asinsreces traucējums.

Profilakse un ilgtermiņa aprūpe

• Rūpīga medicīnisko stāvokļu kontrole (akuzi, čūlu ārstēšana, aknu slimību uzraudzība).
• Droša darba prakse un aizsardzības līdzekļu izmantošana, lai samazinātu traumu risku.
• Ja lietojat antikoagulantus, regulāras pārbaudes un skaidra saziņa ar ārstējošo ārstu par asiņošanas riskiem un drošības pasākumiem.
• Izglītošana par pirmās palīdzības soļiem un pieejamajiem hemostātiskiem līdzekļiem (marles, žņaugi, spiediena pārsēji).

Asiņošana ir bieži sastopama medicīniska problēma, kuras sekas var būt vieglas vai dzīvībai bīstamas. Savlaicīga pirmā palīdzība un ātra medicīniska novērtēšana būtiski palielina izdzīvošanas izredzes un samazina komplikāciju risku.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir asiņošana?

J: Kā var rasties iekšēja asiņošana?

J: Kur var rasties ārēja asiņošana?

J: Kas ir atasiņošana?

J: Kas ir atasiņošana?

J: Vai cilvēks var nomirt, zaudējot visas asinis?

J: Kāda ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izveidotā skala, pēc kuras mēra dažādas asins zuduma pakāpes?

Meklēt pēc burta