Aklie un dubultaklie eksperimenti: definīcija, mērķis un piemēri

Uzzini aklo un dubultaklo eksperimentu definīciju, mērķi un ilustratīvus piemērus — kā novērst neobjektivitāti pētniecībā un klīniskajos pētījumos.

Akls vai akls eksperiments ir tests vai eksperiments, kurā eksperimentētājs vai novērotājs nezina, ar kādu metodi tiek apstrādāta pētāmā persona vai kurai no grupām tā pieder. Tā mērķis ir izvairīties no neobjektivitātes un subjektīvās ietekmes, ko citādi varētu radīt eksperimenta veicēja vai dalībnieku zināšanas par ārstēšanas veidu. Ja gan testētājs, gan pētāmā persona ir akli attiecībā uz piešķirto ārstēšanu vai paraugu, tad izmēģinājums tiek saukts par dubultaklu izmēģinājumu.

Mērķis un pamatojums

Aklo procedūru pamatā ir samazināt ķēdes posmus, kuros var rasties novērotāja vai dalībnieka priekšstati un gaidas (piem., placebo efekts, observer-expectancy efekts). Tas ļauj objektīvāk novērtēt ārstēšanas, zāļu, produktu vai iejaukumu patieso iedarbību, jo tiek mazināta iespēja, ka rezultāti tiks izkropļoti apziņas vai uzvedības ietekmē.

Tipi

• Vienkārši (akls) — parasti pētāmais dalībnieks nezina, kuru no ārstēšanas veidiem saņem, taču pētnieks to zina.
• Dubultakls — nezināšanu saglabā gan dalībnieks, gan pētījuma veikējs, kas samazina gan subjektīvo, gan novērotāja radīto bias.
• Trīskārši (triple-blind) — papildus dalībniekam un izmeklētājam ir akla arī statistikas vai datu analizēšanas komanda, līdz brīdim, kad tiek pabeigta sākotnējā analīze.
• Atklāts izmēģinājums ir aklam izmēģinājumam pretējs — gan dalībnieki, gan pētnieki zina, kura ārstēšana tiek lietota.

Kā blindošanu īsteno praksē

• Izmanto identiskas, ārēji nesajaušamas placebos vai paraugus (piem., identiskas kapsulas, šķīdumi, iepakojums).
• Izveido centrālu nejaušo sadalījumu sistēmu (randomizācija) un allocation concealment — nodrošina, ka pētījuma veicējs nevar iepriekš paredzēt vai mainīt dalībnieka piešķiršanu grupai.
• Izmanto kodētas ārstēšanas kastes, trešās puses aptiekas vai blindošanu veicošus starpniekus, kuriem ir piekļuve sadalījuma atslēgai tikai noteiktos apstākļos.
• Ja iejaukums ir ķirurģisks vai iekārtu balstīts, var tikt izmantotas „viltus” (sham) procedūras, lai saglabātu dalībnieka neziņu — tas rada īpašas ētiskas apsvērumu prasības.

Piemēri

• Garšas testi: ja patērētājiem tiek lūgts salīdzināt dažādu zīmolu produktu garšas, produkta identitātei jābūt slēptai — pretējā gadījumā patērētāji var dot priekšroku pazīstamam zīmolam, nevis objektīvai garšas kvalitātei.
• Farmaceitiskie pētījumi: testējot farmaceitisku līdzekli, gan pacientiem, gan eksperimentētājam parasti nevajadzētu zināt, kāda deva vai preparāts tiek lietots katrā gadījumā, lai novērstu novērtējuma ietekmi.
• Psiholoģijas eksperimentu uzstādījumi: lai novērstu eksperimentētāja norāžu ietekmi uz dalībnieku uzvedību.
• Medicīniskie iekārtu un ķirurģiskie pētījumi, kuros izmanto sham procedūras vai slepenības procedūras par perioperatīvajiem datiem.

Priekšrocības

• Samazina placebo un nocebo efektus.
• Samazina novērotāja un reģistrētāja bias.
• Palielina rezultātu ticamību un reproducējamību.

Ierobežojumi un ētiskas problēmas

• Blindošana nav vienmēr iespējama — piemēram, fizioterapijas procedūru vai ķirurģisku iejaukumu gadījumā.
• Sham procedūras var radīt ētisku dilemmu, ja tās ietver invazīvas darbības vai risku dalībniekiem.
• Dažkārt blindošanas uzturēšana ir grūta, jo blakusparādības vai efektivitātes atšķirības var atklāt, kurai grupai dalībnieks pieder.

Kvalitātes nodrošināšana un ziņošana

Labā prakse paredz, ka pētījumu plānos detalizēti apraksta, kā tiek īstenota nejaušība, blindošana un kā tiks pārbaudīta blindošanas integritāte (piem., aptaujas, kurās dalībnieki vai izmeklētāji min, kurai grupai viņi domā, ka pieder). Starptautiskie vadlīniju komplekti, piemēram, CONSORT, iesaka skaidri ziņot par blindošanas veidu un par to, vai un kā blindošana tika pārtraukta (un kāpēc), lai lasītājs varētu novērtēt pētījuma kvalitāti.

Alternatīvas, ja blindošana nav iespējama

• Izmantot objektīvus, neatkarīgus iznākuma mērījumus (piem., laboratorijas rādītājus), kurus novērotājs nevar ietekmēt.
• Veikt blinded outcome assessment — neatkarīgu, aklu personu, kas vērtē gala rezultātus.
• Analītiskās metodes un statistikas piesardzība, lai kontrolētu iespējamo sistemātisko kļūdu ietekmi uz rezultātiem.

Kopumā aklie un dubultaklie eksperimentu principi ir būtisks instruments zinātnes reproducējamībai un uzticamībai, īpaši klīniskajos pētījumos un patērētāju testos. Tomēr to piemērošana prasa rūpīgu ētisku izvērtējumu un metodoloģisku sagatavošanos, lai rezultāti būtu gan ticami, gan droši pētāmajiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir akls vai akls eksperiments?

J: Kāpēc izmanto aklo vai aklo eksperimentu?

J: Kas ir dubultakls izmēģinājums?

J: Kāda veida eksperimentā produkta identitāte ir jāslēpj?

J: Kāpēc garšas salīdzināšanas eksperimentā produkta identitāte ir jāslēpj?

Kādā eksperimentā gan pacientiem, gan eksperimenta veicējam nevajadzētu zināt, kāda deva tiek lietota katrā gadījumā?

J: Kas ir pretējs aklam izmēģinājumam?

Meklēt pēc burta