Aklais eksperiments
Akls vai akls eksperiments ir tests vai eksperiments, kurā eksperimentētājs nezina, ar kādu metodi tiek apstrādāts pētāmā persona. Tā mērķis ir izvairīties no neobjektivitātes, ko citādi varētu radīt eksperimenta veicējs. Ja gan testētājs, gan pētāmā persona ir akli, tad izmēģinājums ir dubultakls izmēģinājums.
Pieņemsim, ka patērētājiem tiek lūgts salīdzināt dažādu zīmolu produktu garšas. Acīmredzot produkta identitātei jābūt slēptai - pretējā gadījumā patērētāji dod priekšroku zīmolam, kas viņiem ir pazīstams. Līdzīgi, testējot kādu farmaceitisku līdzekli, gan pacientiem, gan eksperimentētājam nevajadzētu zināt, kāda deva tiek lietota katrā gadījumā.
Aklam izmēģinājumam pretējs ir atklāts izmēģinājums. Termini akls (īpašības vārds) vai akls (pārejas darbības vārds), ja tos lieto šajā nozīmē, ir burtiskā jēdziena "aizsiet kādam acis" tēlains paplašinājums.
Piemēri
Aklus eksperimentus sāka izmantot arī ārpus tīri zinātniskās vides. 1817. gadā zinātnieku un mūziķu komiteja salīdzināja Stradivāri vijoli ar jūras inženiera Fransuā Šano vijoli ar ģitāras dizainu. Lai izvairītos no aizspriedumiem, kāds pazīstams vijolnieks spēlēja katru instrumentu, bet komisija klausījās blakus telpā.
Viena no pirmajām esejām, kurā tika aizstāvēta akla pieeja eksperimentiem kopumā, bija 19. gadsimta otrajā pusē rakstītais Kloda Bernāra (Claude Bernard), kurš ieteica sadalīt jebkuru zinātnisko eksperimentu starp teorētiķi, kurš iecerējis eksperimentu, un naivu (un, vēlams, neizglītotu) novērotāju, kurš reģistrē rezultātus, iepriekš nezinot pārbaudāmo teoriju vai hipotēzi. Šis ieteikums krasi kontrastēja ar Apgaismības laikmetā dominējošo attieksmi, ka zinātnisks novērojums var būt objektīvi derīgs tikai tad, ja to veic labi izglītots, informēts zinātnieks.
Divkārši aklās metodes kļuva īpaši nozīmīgas 20. gadsimta vidū.
Piemēri
Aklus eksperimentus sāka izmantot arī ārpus tīri zinātniskās vides. 1817. gadā zinātnieku un mūziķu komiteja salīdzināja Stradivāri vijoli ar jūras inženiera Fransuā Šano vijoli ar ģitāras dizainu. Lai izvairītos no aizspriedumiem, kāds pazīstams vijolnieks spēlēja katru instrumentu, bet komisija klausījās blakus telpā.
Viena no pirmajām esejām, kurā tika aizstāvēta akla pieeja eksperimentiem kopumā, bija 19. gadsimta otrajā pusē rakstītais Kloda Bernāra (Claude Bernard), kurš ieteica sadalīt jebkuru zinātnisko eksperimentu starp teorētiķi, kurš iecerējis eksperimentu, un naivu (un, vēlams, neizglītotu) novērotāju, kurš reģistrē rezultātus, iepriekš nezinot pārbaudāmo teoriju vai hipotēzi. Šis ieteikums krasi kontrastēja ar Apgaismības laikmetā dominējošo attieksmi, ka zinātnisks novērojums var būt objektīvi derīgs tikai tad, ja to veic labi izglītots, informēts zinātnieks.
Divkārši aklās metodes kļuva īpaši nozīmīgas 20. gadsimta vidū.
Dubultakli pētījumi
Dubultaklā metode apraksta īpaši stingru eksperimenta veikšanas veidu. Tā cenšas novērst subjektīvas, neapzinātas eksperimenta dalībnieku un vadītāju neobjektivitātes.
Dubultaklā eksperimentā ne dalībnieki, ne pētnieki nezina, kuri dalībnieki pieder kontroles grupai un kuri - testa grupai. Jebkura dubultaklā pētījuma plāna pamatā ir nejaušs pētāmo personu sadalījums eksperimentālajā un kontroles grupā. Informāciju par to, kas bija pētījuma dalībnieki un kurai grupai viņi piederēja, līdz pētījuma beigām glabā trešā persona.
Dubultaklas metodes var piemērot jebkurā eksperimentālā situācijā, kurā pastāv iespēja, ka rezultātus ietekmēs pētnieku, dalībnieku vai abu pušu apzināta/ neapzināta neobjektivitāte.
Dubultakli pētījumi
Dubultaklā metode apraksta īpaši stingru eksperimenta veikšanas veidu. Tā cenšas novērst subjektīvas, neapzinātas eksperimenta dalībnieku un vadītāju neobjektivitātes.
Dubultaklā eksperimentā ne dalībnieki, ne pētnieki nezina, kuri dalībnieki pieder kontroles grupai un kuri - testa grupai. Jebkura dubultaklā pētījuma plāna pamatā ir nejaušs pētāmo personu sadalījums eksperimentālajā un kontroles grupā. Informāciju par to, kas bija pētījuma dalībnieki un kurai grupai viņi piederēja, līdz pētījuma beigām glabā trešā persona.
Dubultaklas metodes var piemērot jebkurā eksperimentālā situācijā, kurā pastāv iespēja, ka rezultātus ietekmēs pētnieku, dalībnieku vai abu pušu apzināta/ neapzināta neobjektivitāte.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir akls vai akls eksperiments?
A: Akls vai akls eksperiments ir tests vai eksperiments, kurā eksperimenta veicējs nezina, ar kādu preparātu tiek ārstēts pētāmā persona.
J: Kāpēc izmanto aklo vai aklo eksperimentu?
A: Akls vai akls eksperiments tiek izmantots, lai izvairītos no neobjektivitātes, ko citādi varētu radīt eksperimenta veicējs.
J: Kas ir dubultakls izmēģinājums?
A: Dubultakls izmēģinājums ir izmēģinājums, kurā gan pētnieks, gan pētāmā persona ir akli.
J: Kāda veida eksperimentā produkta identitāte ir jāslēpj?
A: Eksperimentā, kurā patērētājiem tiek lūgts salīdzināt dažādu zīmolu produktu garšas, produkta identitāte ir jāslēpj.
J: Kāpēc garšas salīdzināšanas eksperimentā produkta identitāte ir jāslēpj?
A: Garšas salīdzināšanas eksperimentā produkta identitāte ir jāslēpj, lai izvairītos no tā, ka patērētāji dod priekšroku viņiem pazīstamam zīmolam.
Kādā eksperimentā gan pacientiem, gan eksperimenta veicējam nevajadzētu zināt, kāda deva tiek lietota katrā gadījumā?
A: Farmaceitiskā zāļu testēšanas eksperimentā gan pacientiem, gan eksperimenta veicējam nevajadzētu zināt, kāda deva tiek lietota katrā gadījumā.
J: Kas ir pretējs aklam izmēģinājumam?
A: Aklajam izmēģinājumam pretējs ir atklāts izmēģinājums.
