Apgaismības laikmets

Apgaismības idejas

Vissvarīgākā Apgaismības ideja bija tā, ka visi cilvēki spēj spriest un domāt paši par sevi. Tāpēc cilvēkiem nevajadzētu automātiski ticēt tam, ko saka autoritātes. Cilvēkiem pat nav jātic tam, ko māca baznīcas vai ko saka priesteri. Tajā laikā tā bija ļoti jauna ideja.

Vēl viena svarīga ideja bija, ka sabiedrība ir vislabākā, ja visi kopā strādā, lai to radītu. Pat cilvēkiem ar ļoti mazu varu vai naudu vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā bagātajiem un varenajiem, lai palīdzētu veidot sabiedrību, kurā viņi dzīvo. Muižniekiem vairs nevajadzētu būt īpašām tiesībām vai privilēģijām.

Tajā laikā tās bija ļoti jaunas idejas. Tās bija arī bīstamas domas cilvēkiem pie varas. Daudzi Apgaismības laika filozofi tika ieslodzīti cietumā vai bija spiesti pamest savas dzimtenes.

Ietekme

Daudzi ASV dibinātāji ticēja apgaismības idejām. Piemēram, viņiem bija ļoti svarīga ideja, ka valdības uzdevums ir sniegt labumu visiem valsts iedzīvotājiem, nevis tikai pie varas esošajiem cilvēkiem. Viņi šo ideju par valdību "tautas labā" padarīja par vienu no svarīgākajām jaunās ASV konstitūcijas un viņu izveidotās jaunās Amerikas valdības sastāvdaļām.

Apgaismības idejas bija svarīgas arī cilvēkiem, kuri cīnījās 1789. gada Franču revolūcijā.

Dažās valstīs karaļi un karalienes pārņēma dažas Apgaismības idejas un veica izmaiņas savās valdībās. Tomēr viņi joprojām paturēja varu sev. Šos karaļus un karalienes sauca par "apgaismotiem despotiem". Kā piemērus var minēt Katrīnu Lielo Krievijā, Frīdrihu Lielo Prūsijā un Gustavu III Zviedrijā.

Apgaismības laikmetā, kad arvien vairāk cilvēku sāka izmantot saprātu, daži sāka nepiekrist idejai, ka pasauli radījis Dievs. Tas izraisīja konfliktus un vēlāk arī karus.

Daudzas mūsdienās svarīgas idejas radās Apgaismības laikā. Šo ideju piemēri ir:

• Brīvībai, demokrātijai un saprātam vajadzētu būt vissvarīgākajām lietām sabiedrībā.
• Ikvienam sabiedrībā ir jābūt vienādām tiesībām. Katrai valdībai vajadzētu noslēgt līgumu, kurā solīts, ka cilvēkiem būs šīs tiesības.
• Cilvēkiem būtu jārisina problēmas ar racionālisma un zinātniskās metodes palīdzību, nevis jāmeklē atbildes reliģijā.
• Rakstniekiem un filozofiem bija jābūt brīviem meklēt patiesību, pat ja viņi nepiekrita varas cilvēku, piemēram, aristokrātijas, idejām.
• Nevienam nevajadzētu sekot kādai noteiktai reliģijai. Ir jābūt reliģiskās pārliecības brīvībai, un cilvēkiem ir jāpieņem citi, kas seko dažādām reliģijām.

Apgaismības idejas par saprātīgu domāšanu, personīgām brīvībām un to, ka nav jāpakļaujas katoļu baznīcai, bija svarīgas kapitālisma un sociālisma izveidē.

Nozīmīgas Apgaismības laika personības

Nozīmīgi Apgaismības laikmeta cilvēki nāca no dažādām valstīm un dalījās ar idejām dažādos veidos. Dažas no pazīstamākajām Apgaismības laikmeta personībām, sakārtotas pēc izcelsmes valsts, ir šādas:

Angļu valodā

• Džons Lokijs (1632-1704): Angļu filozofs, pazīstams kā modernā empīrisma un liberālisma tēvs. Viņa idejas bija ļoti svarīgas Tomasam Džefersonam un Tēviem dibinātājiem, kad viņi rakstīja ASV Neatkarības deklarāciju. Īpaši svarīgas bija Loka idejas par cilvēku tiesībām uz "dzīvību, brīvību un laimes meklējumiem", un tās ir iekļautas Neatkarības deklarācijā.
• Tomass Peins (1737-1809): Deisma piekritējs, radikāls republikānisms un polemizētājs. Viņš visvairāk ir slavens ar to, ka uzrakstīja pamfletu "Veselā saprāta" (Common Sense), kurā apgalvoja, ka nedrīkst ļaut Anglijai kontrolēt kolonijas Amerikā. Peins uzrakstīja arī Bībeles kritiku "Saprāta laikmets" un grāmatu "Cilvēka tiesības", kurā aizstāvēja Franču revolūciju.

Franču

• Voltērs (dzimis Fransuā Marī Arūē) (1694-1778): Filozofs, rakstnieks, dramaturgs un deists. Viņš strīdējās ar katoļu baznīcu un Francijas valdību. Par to viņu ieslodzīja cietumā un izsūtīja no Francijas. Viņš sarakstīja daudz dažādu grāmatu par filozofiju, lugu un vēstures darbu. Viņa idejas bija nozīmīgas Franču revolūcijā. Daudzi cilvēki 18. gadsimtu uzskatīja par Voltēra gadsimtu ("Voltēra gadsimts").
• Žans Žaks Ruso (1712-1778): Šveicē dzimis franču filozofs, rakstnieks un skolotājs. Viņa kritika Francijas valstij bija viena no spēcīgākajām savā laikā. Savā grāmatā "Emīls jeb Par izglītību" viņš izklāstīja daudzus savus uzskatus par izglītību. Viņš ir arī viens no kontrgaismības pārstāvjiem.
• Barons de Monteskjē (1689-1755): Politiskais domātājs. Viņš ir slavens ar saviem rakstiem par varas dalīšanu. Mūsdienās šī ideja ir ļoti izplatīta un ir iekļauta daudzās konstitūcijās visā pasaulē.
• Denī Didero (1713-1784): Viņš sarakstīja Enciklopēdiju, kurā bija 28 dažādas grāmatas. Šajās grāmatās viņš rakstīja par visdažādākajām mācībām.

American

• Tomass Džefersons (1743-1826): Valstsvīrs, politiskais filozofs un deists. Amerikas revolūcijas laikā viņš bija patriots, cīnījās pret Angliju. Viņš palīdzēja uzrakstīt ASV Neatkarības deklarāciju (1776) un ASV Konstitūciju (1787).
• Bendžamins Franklins (1706-1790): Valstsvīrs, rakstnieks, zinātnieks un dzejnieks. Viņš bija arī patriots Amerikas revolūcijas laikā un palīdzēja uzrakstīt Neatkarības deklarāciju un Konstitūciju. Franklins bija pirmais cilvēks, kurš saprata zibeni, un strādāja par ierēdni Filadelfijā.

Vācu

• Immanuels Kants (1724-1804): Prūšu (vācu) filozofs, rakstnieks un fiziķis. Viņš bija viens no nozīmīgākajiem vācu apgaismības laika pārstāvjiem. No 1781. līdz 1790. gadam Kants sarakstīja trīs filozofijas vēsturē nozīmīgas grāmatas: Tīrā saprāta kritika, Praktiskā saprāta kritika un Sprieduma kritika.
• Gotfrīds Leibnics (1646-1716): Leibnics Gribnigs (16. gs. 17. gs. 18. gs. 16. pr. Viņš bija vēl viens no vācu apgaismības līderiem.
• Kristians Volfs (1679-1754): Leibnica darba turpinātājs.

Skotijas

• Deivids Hjūms (1711-1776): Skotijas vēsturnieks, filozofs un ekonomists. Viņa idejas bija svarīgas Immanuelam Kantam un Adamam Smitam.
• Ādams Smits (1723-1790): Ekonomists un filozofs. Viņš sarakstīja grāmatu "Tautu bagātība". Šajā slavenajā grāmatā viņš apgalvoja, ka bagātība nav nauda, bet gan kapitāls un darbs. Dažkārt tiek uzskatīts, ka tieši viņš ir radījis laissez-faire ekonomikas teoriju. Viņa grāmatas ieviesa daudzas pārmaiņas Rietumu pasaulē.

Zviedru

• Emanuels Svedenborgs (1688-1772): Svēborenbeks (1875-1940): dabas filozofs un teologs, kurš centās noskaidrot, kā dvēsele darbojas ķermenī.