ASV konstitūcija

Konstitūcijas panti

Kad 1787. gadā Konstitūcija tika parakstīta, tai bija preambula un septiņas galvenās daļas, ko sauca par pantiem.

Preambula

Preambulā teikts:

Mēs, Amerikas Savienoto Valstu tauta, lai veidotu pilnīgāku Savienību, iedibinātu taisnīgumu, nodrošinātu iekšējo mieru, rūpētos par kopējo aizsardzību, veicinātu vispārējo labklājību un nodrošinātu brīvības svētības sev un saviem pēcnācējiem, nosakām un iedibinām šo Amerikas Savienoto Valstu konstitūciju.

Preambula nav likums. Tajā ir izklāstīti Konstitūcijas rakstīšanas iemesli. Preambula ir viena no pazīstamākajām Konstitūcijas daļām. Pirmie trīs vārdi "Mēs, tauta" tiek lietoti ļoti bieži. Seši uzskaitītie nodomi ir Konstitūcijas mērķi.

Likumdošanas pilnvaras

Pirmajā pantā ir teikts, ka Amerikas Savienoto Valstu Kongress (likumdevēja vara) pieņems Amerikas Savienoto Valstu likumus. Kongresam ir divas daļas, ko sauc par "palātām": ASV Pārstāvju palāta un ASV Senāts. Šajā pantā ir norādīts, ko var ievēlēt katrā Kongresa daļā un kā viņi tiek ievēlēti.

Pārstāvju palātas locekļus ievēl katra štata iedzīvotāji. Deputātu skaits no katra štata ir atkarīgs no tā, cik daudz iedzīvotāju tajā dzīvo. Katru Pārstāvju palātas locekli ievēl uz diviem gadiem.

Senātā ir divi locekļi, kurus sauc par senatoriem, no katra štata neatkarīgi no tā, cik daudz iedzīvotāju tajā dzīvo. Katru senatoru ievēl uz sešiem gadiem. Sākotnējā konstitūcija ļāva štatu likumdevējiem izvēlēties senatorus, taču vēlāk ar septiņpadsmito grozījumu tas tika mainīts.

Pirmajā pantā ir arī noteikts, kā Kongress veiks savu darbu un kādus likumus tas var pieņemt. Tajā ir uzskaitīti daži likumu veidi, kurus Kongress un pavalstis nedrīkst pieņemt.

Pirmais pants arī paredz noteikumus, kas ļauj Kongresam atstādināt no amata prezidentu, viceprezidentu, tiesnešus un citas valsts amatpersonas.

Izpildvara

Otrajā pantā teikts, ka prezidents, viceprezidents un izpildvaras iestādes (izpildvara) īsteno Kongresa pieņemtos likumus. Šajā pantā ir teikts, kā tiek ievēlēts prezidents un viceprezidents un kas var tikt ievēlēts šajos amatos. Prezidentu un viceprezidentu uz četriem gadiem ievēl īpaša Vēlētāju kolēģija, ko ievēl štati. Viceprezidents pārņem prezidenta pienākumus, ja prezidents nomirst, atkāpjas no amata vai nevar pildīt savus pienākumus.

Otrajā pantā arī teikts, ka prezidents ir Amerikas Savienoto Valstu bruņoto spēku virspavēlnieks. Viņš var slēgt līgumus ar citām valstīm, taču tie ir jāapstiprina divām trešdaļām Senāta locekļu. Viņš ieceļ tiesnešus, vēstniekus un citas amatpersonas, taču arī šie iecelšanas gadījumi jāapstiprina Senātam. Prezidents var arī uzlikt veto likumprojektiem. Tomēr Kongress var veto atvairīt un likumprojektu jebkurā gadījumā padarīt par likumu.

Tiesu vara

Trešajā pantā teikts, ka būs tiesu sistēma (tiesu vara), kas ietver Augstāko tiesu. Pantā teikts, ka Kongress var lemt, kuras federālās tiesas, izņemot Augstāko tiesu, ir nepieciešamas.

Trešajā pantā ir noteikts, kādas "lietas un strīdus" šīs tiesas var izskatīt. Tajā arī noteikts, ka visās krimināllietās ir nepieciešama zvērināto tiesa, un definēts valsts nodevības noziegums.

Valstu pilnvaras un ierobežojumi

Ceturtais pants attiecas uz valstīm. Tajā ir teikts, ka visām pavalstīm ir "pilnībā jātic citu pavalstu likumiem". Tajā arī teikts, ka štatu valdībām jāizturas pret citu štatu pilsoņiem tikpat taisnīgi kā pret saviem pilsoņiem un jānosūta atpakaļ arestētie, ja viņi ir apsūdzēti noziegumā citā štatā un ir aizbēguši.

Ceturtajā pantā arī teikts, ka Kongress var izveidot jaunas valstis. 1787. gadā bija tikai 13 štati. Tagad ir 50 Savienotās Valstis. Tajā teikts, ka Kongress var pieņemt noteikumus par federālo īpašumu un var pārvaldīt teritorijas, kas vēl nav izveidotas par štatiem. Ceturtajā pantā teikts, ka ASV ir jānodrošina, lai katrā štatā būtu republikāniska pārvaldes forma, un jāaizsargā štati no iebrukumiem un vardarbības.

Grozījumu veikšanas process

Piektajā pantā ir paredzēti divi veidi, kā grozīt vai mainīt Konstitūciju.

1. Kongress var veikt izmaiņas, ja tam piekrīt divas trešdaļas katras palātas locekļu.
2. Valstu valdības var sasaukt konventu, lai izstrādātu izmaiņas, lai gan tas nav noticis kopš 1787. gada.

Jebkuras izmaiņas, ko ir sagatavojis Kongress vai konvents, ir jānosūta apstiprināšanai štatu likumdevējiem vai štatu konventiem. Kongress izlemj, vai nosūtīt izmaiņas likumdevējiem vai konventiem. Lai izmaiņas kļūtu par Konstitūcijas sastāvdaļu, tās ir jāapstiprina trim ceturtdaļām štatu.

Ar grozījumiem var mainīt jebkuru Konstitūcijas daļu, izņemot vienu - neviens grozījums nevar mainīt noteikumu, ka katram štatam ir vienāds senatoru skaits ASV Senātā.

Federālā vara

Sestajā pantā ir teikts, ka Konstitūcija, ASV likumi un līgumi ir augstāki par jebkuriem citiem likumiem. Tajā arī teikts, ka visiem federālajiem un štata ierēdņiem ir jāzvērd zvērests "atbalstīt" Konstitūciju.

Ratifikācija

Konstitūcijas septītajā pantā teikts, ka jaunā valdība saskaņā ar Konstitūciju sāks darboties tikai pēc tam, kad konventos vismaz deviņos štatos tiks apstiprināta Konstitūcija.

Grozījumi

Kopš 1787. gada Kongress ir sagatavojis 33 grozījumus, lai grozītu Konstitūciju, bet štati ir ratificējuši tikai 27 no tiem.

Pirmos desmit grozījumus sauc par Tiesību bilu. Par tiem diskutēja 1787. gada Konstitucionālajā konventā, bet tikai 1791. gadā tos ratificēja divas trešdaļas štatu. Visi šie desmit papildinājumi vai grozījumi ierobežoja federālās valdības pilnvaras. Tie ir šādi:

Numurs	Gads	Apraksts
1.	1791	Kongresam ir jāaizsargā vārda brīvība, preses brīvība, pulcēšanās brīvība un lūgumrakstu brīvība. Kongress nevar izveidot valsts reliģiju.
2.	1791	"Tā kā brīvas valsts drošībai ir nepieciešama labi regulēta milicija, tautas tiesības glabāt un nēsāt ieročus nedrīkst pārkāpt." - Cilvēkiem ir tiesības glabāt un nēsāt ieročus, piemēram, pistoles.
3.	1791	Valdība nevar sūtīt karavīrus dzīvot privātmājās bez īpašnieku atļaujas.
4.	1791	Valdība nevar saņemt orderi, lai apcietinātu personu vai pārmeklētu tās īpašumu, ja vien nav "ticama iemesla" uzskatīt, ka ir izdarīts noziegums.
5.	1791	Valdība nevar tiesāt personu par smagu noziegumu, kamēr lielā zvērināto tiesa nav uzrakstījusi apsūdzības rakstu. Ja tiesvedībā persona tiek atzīta par nevainīgu, viņu nevar atkārtoti tiesāt par to pašu noziegumu. Valdībai, pirms sodīt personu vai konfiscēt tās īpašumu, ir jāievēro pienācīga tiesvedība. Personai, kas tiek tiesāta par noziegumu, tiesā nav jāsniedz liecības pret sevi.
6.	1791	Ikvienai personai, kas tiek apsūdzēta noziegumā, ir jānodrošina ātra tiesas prāva, ko iztiesā zvērinātie. Šai personai tiesas procesa laikā var būt advokāts. Tai ir jāpaziņo, par ko tā tiek apsūdzēta. Persona var nopratināt lieciniekus, kas liecina pret viņu, un var pieaicināt savus lieciniekus, lai tie liecinātu.
7.	1791	Civillietās ir nepieciešama zvērināto tiesa.
8.	1791	Valdība nevar pieprasīt pārmērīgu drošības naudu vai naudas sodu, vai arī nežēlīgu un neparastu sodu.
9.	1791	Konstitūcijā un Tiesību hartā uzskaitītās individuālās tiesības neietver visas tautas un štatu tiesības.
10.	1791	Viss, ko konstitūcija nenosaka, ka Kongress var darīt, ir jāatstāj pavalstu vai tautas ziņā.

Pēc Tiesību akta projekta Konstitūcijā ir vēl 17 izmaiņas, kas tika veiktas dažādos laikos.

Numurs	Gads	Apraksts
11.	1795	Pilsoņi nevar iesūdzēt valstis federālajās tiesās. Ir daži izņēmumi.
12.	1804	mainīja prezidenta un viceprezidenta ievēlēšanas kārtību.
13.	1865	Amerikas Savienotajās Valstīs tika izbeigta verdzība.
14.	1868	Katrs ASV dzimis cilvēks ir pilsonis. Pirms atņemt pilsoņa tiesības vai īpašumu, valstij ir jāievēro pienācīgs tiesas process.
15.	1870	Tiesības balsot nevar atņemt pilsoņa rases, ādas krāsas vai tā, ka viņš ir bijis vergs, dēļ.
16.	1913	Kongress var noteikt ienākumu nodokli.
17.	1913	Tauta ievēlēs senatorus. Pirms tam senatorus ievēlēja štatu likumdevēji.
18.	1919	Izdarīja likumu pret alkohola lietošanu, ko sauca par aizliegumu.
19.	1920	Sievietēm tika piešķirtas balsstiesības.
20.	1933	Mainīja Kongresa sanāksmju un prezidenta pilnvaru termiņa sākuma dienas.
21.	1933	Astoņpadsmitā grozījuma aizlieguma likuma darbības izbeigšana. Valstis var pieņemt likumus par alkohola lietošanu katrā štatā.
22.	1951	Personu par priekšsēdētāju var ievēlēt ne vairāk kā divas reizes.
23.	1961	Kolumbijas apgabala iedzīvotājiem tika piešķirtas tiesības balsot par prezidentu.
24.	1964	padarīja nelikumīgu likumu, kas ikvienam liek maksāt nodokli, lai iegūtu balsstiesības.
25.	1967	Izmaiņas, kas notiek, ja prezidents nomirst, atkāpjas no amata vai nespēj pildīt savus pienākumus. Norāda, kas notiek, ja mirst vai atkāpjas no amata viceprezidents.
26.	1971	nosaka 18 gadu vecumu par minimālo vecumu, no kura cilvēkiem ir tiesības balsot.
27.	1992	Ierobežots, kā Kongress var palielināt savu locekļu atalgojumu.

Saistītās lapas

Saistītie dokumenti

• Mayflower Compact
• Konektikutas pamatlikumi
• Masačūsetsas brīvības ķermenis
• Angļu Tiesību bils
• Federālistu dokumenti
• Amerikas Savienoto Valstu Tiesību akts

Saistītie autori

• Aleksandrs Hamiltons
• Gouverneur Morris
• Džons Džejs
• Džeimss Medisons
• Džons Maršals
• Tomass Peins