Rase (cilvēku klasifikācija)
Termins "rase" vai "rasu grupa" attiecas uz cilvēku sugas iedalījumu grupās. Visplašāk tiek izmantoti cilvēku rasu tipi, kuru pamatā ir vizuālās pazīmes (piemēram, ādas krāsa, galvaskausa, sejas vai apmatojuma veids).
Oficiālās veidlapās, piemēram, tautas skaitīšanā, parasti cilvēkiem tiek prasīts aprakstīt savu etnisko izcelsmi. Tas ir veids, kā pateikt "pie kādas rases grupas, jūsuprāt, piederat?", lai gan "etniskā izcelsme" attiecas arī uz mazākām grupām, kuras visas nav uzskatāmas par atšķirīgām rasu grupām.
Daži zinātnieki apgalvo, ka, lai gan rase ir drošs taksonomisks jēdziens citām sugām, to nevar attiecināt uz cilvēkiem.
Jaunākie ģenētiskie pētījumi liecina, ka ādas krāsa var ļoti mainīties pat 100 paaudžu jeb aptuveni 2500 gadu laikā.
Daudzi apgalvo, ka ir tikai piecas rasu grupas. Tomēr tas ir noteikts tikai veidlapās, un šīs rasu grupas dažādās valstīs mainās. Patiesībā ir vairāki desmiti rasu grupu, pa vienai katrai cilvēku grupai ar dažādām fiziskajām īpašībām.
Sacensības
18. un 19. gadsimts
Johana Frīdriha Blumenbaha klasifikācija, kas pirmo reizi tika ierosināta 1779. gadā, tika plaši izmantota 19. gadsimtā ar daudzām variācijām.
- Etiopijas/ melnādaino rase.
- kaukāziešu rase/balto rase.
- mongoļu/dzeltenā rase
- amerikāņu/sarkanā rase
- malajiešu/brūnās rases
20. gadsimta sākums
Ap Pirmo pasaules karu zinātniski noskaņotie eiropieši sadalīja "balto rasi" trīs vai četrās iespējamās apakšrasēs, kas bija:
- blondi mati, zilas vai pelēkas acis = āriji/norvēģi (piemēram, visā Ziemeļeiropā no Krievijas līdz Lielbritānijas ziemeļiem).
- Tumšmataini, baltādaini, brūnām acīm = alpīni (piemēram, daži krievi, centrālie franči, ziemeļu itāļi, austrieši, dienvidu vācieši, austrumeiropieši un velsieši).
- Tumšādaini mati, iedegusi āda, brūnas acis = Vidusjūras iedzīvotāji (piemēram, dienvidu itāļi, dienvidu spāņi, dienvidu franči, grieķi un maltieši).
- Sarkani mati, iedegusi/eļļaina vai balta āda, brūnas acis, zaļas, zilas vai lazdu krāsas acis = anglo-keltu/gaļu (piemēram, skotu, īru un holandiešu).
Šāda pasaules uztvere bija balstīta uz daudziem aizspriedumiem. Gan eiropieši, gan aziāti uzskatīja sevi par pārējiem ādas krāsas pārstāvjiem. Rasisms, kas nav zinātniska teorija vai ideoloģija, bija uzskats, ka kāda rase ir augstāka vai zemāka. Tā apgalvoja, ka rasēs, kas veido cilvēku rasi, pastāv dziļas, bioloģiski noteiktas atšķirības. Tā arī apgalvoja, ka rasēm ir jādzīvo atsevišķi un nav jādzīvo savstarpējās laulībās. Rasisma piekritēju sauc par rasistu. Šāda attieksme savukārt atbalstīja Āfrikas verdzības, aparteīda, Džima Krau likumu, nacisma un Japānas imperiālisma šausmas.
Divdesmitā gadsimta vidus
Divdesmitā gadsimta vidū amerikāņu antropologs Kārletons Kūns (Carleton S. Coon) veica rasu klasifikāciju, kurā cilvēce tika iedalīta piecās rasēs:
- Kaukāzoīdu (baltā) rase
- Nēģeru (melnā) rase
- Kapoīdu (bušmeņu/hotentotu) rase
- Mongoloīdu (austrumu/amerikāņu) rase
- Australoīdu (Austrālijas aborigēnu un papuāņu) rase
Savā nozīmīgajā grāmatā "Eiropas rases" (The Rases of Europe) Kūns definēja Kaukāza rasi kā Eiropu, Vidusāziju, Dienvidāziju, Tuvos Austrumus, Ziemeļāfriku un Ziemeļaustrumu Āfriku. Viņa darbs no dažiem kritiķiem izpelnījās pārmetumus par novecojušu domāšanu vai atklātu rasismu, taču daļa no viņa izmantotās terminoloģijas tiek lietota arī mūsdienās, lai gan "-oīdu" piedēkļi tagad daļēji ir ieguvuši negatīvu pieskaņu.
Divdesmit pirmajā gadsimtā Mūņa loma tika kritiski izvērtēta, kad profesors Džons P. Džeikons juniors (John P Jackon Jr.) norādīja, ka amerikānis Mūns "aktīvi palīdzēja segregācijas idejai, pārkāpjot savus zinātniskās objektivitātes standartus".
Meyersa (1885-90) karte ar ungāru, somu, Amerikas indiāņu (indiāņu) un turku tautu iedalījumu "mongoloīdās rases" un semītu iedalījumu "baltajā rases" rasei.
Stodarda 20. gadsimta 20. gadu "rasu" karte, kurā cilvēce sadalīta 4 ādas krāsas grupās (melnā, brūnā, dzeltenā un baltā).
Hakslija diezgan sarežģītā "rasu kategoriju karte" no grāmatas "Par galveno cilvēces modifikāciju ģeogrāfisko izplatību", 1870. gads. 1: bušmeņi 2: nēģeri 3: nēģeri 4: melanohroi 5: australoīdi 6: ksantohroi 7: polinēzieši 8: mongoloīdi A 8: mongoloīdi B 8: mongoloīdi C 9: eskimo Hakslijs norāda: Kšantohroi un Melanohroi, kopā ņemot, parasti tiek attiecināts absurdais apzīmējums "kaukāzietis".
Sociālais darvinisms un rase
Sociālais darvinisms attiecas uz dažādām ideoloģijām, kuru pamatā ir koncepcija, ka konkurence ir aktīva visu indivīdu vai pat veselu tautu starpā kā sociālā evolūcija cilvēku sabiedrībā.
Tā ir Čārlza Darvina ierosinātās dabiskās atlases teorijas sociālā adaptācija. Dabiskā izlase izskaidro dažādu dzīvnieku populāciju veiksmi kā atsevišķu organismu konkurences par ierobežotiem resursiem rezultātu. Šī ideja ir pazīstama kā "stiprākā izdzīvošana", un šo terminu pirmo reizi lietoja Herberts Spensers, nevis Darvins.
Fašistiskās kustības parasti pauda sociāldarvinistiskus uzskatus par nācijām, rasēm un sabiedrībām Nacistiskajā Vācijā nacisti izmantoja sociālo darvinismu, lai popularizētu savu rasistisko ideju, ka vācu tauta ir daļa no ariju rases, un ticēja rasu konkurencei. Nacisti centās stiprināt "ariju rasi" Vācijā, nogalinot tos, kurus viņi uzskatīja par zemāk attīstītiem. Ar to viņi domāja ebrejus, slāvus, romus, homoseksuāļus un invalīdus.
Rase un intelekts (IQ)
Inteliģences testi (kā standartizēto testu rezultāti) pirmo reizi tika izstrādāti 20. gadsimta sākumā. Tā laika ideja bija noteikt skolēnus, kuriem, iespējams, ir vajadzīga lielāka palīdzība skolā. Daudzi intelekta testi balstās uz to, ka pārbaudāmajai personai ir noteikta kultūras izcelsme. Pētījumos ir konstatēts, ka intelekta testi ir tendenciozi pret noteiktām cilvēku grupām. Ir problemātiski salīdzināt dažādu kultūru dažādu testu rezultātus. Pētnieki ir apgalvojuši, ka kultūras atšķirību dēļ daudzās kopienās nevar izmantot standarta IQ testus.
Attēli un kartes
· 
Rasu segregācijas dēļ nošķirta autoosta Durhamā, Ziemeļkarolīnā, 1940. gadā. Džima Krau likumi rasistiski nošķīra Amerikas daļas starp melnādainajiem un baltajiem.
· 
Biljarda zāle tikai afroamerikāņiem Memfisā, Tenesī, 1939. gadā.
· 
Kafejnīcā ir divas ieejas durvis uz divām telpām: viena paredzēta tikai "baltajiem" un otra - tikai "krāsainajiem".
· 
Afroamerikāņu jaunietis pie dzeramā ūdens strūklakas "tikai krāsainajiem" tiesas ēkas zālienā Halifaksā, Ziemeļkarolīnā, 1938. gadā.
· 
Balto cilvēku grupa, kas balso par balto lepnumu.
· 
Norvēģi tika klasificēti kā "ariāņi".
· 
Portugāļi tika klasificēti kā "mediterānieši".
· 
Toljati (Krievijā) mēru Anatoliju Puškovu varētu dēvēt par "alpīnistu". Viņš tika ievēlēts 2008. gadā.
· 
Arābi tika klasificēti kā "Tuvo Austrumu iedzīvotāji".
· 
Uiguri tika klasificēti kā "austrumnieki".
· 
Indiāņi, piemēram, apači, tika klasificēti kā "austrumu iedzīvotāji".
· 
Sibīrijas komi tika klasificēti kā "austrumu" jeb austrumu un ariju maisījums.
· 
azerbaidžāņi tiktu klasificēti kā "austrumu" vai "Tuvo Austrumu".
· 
Indiāņi tika klasificēti kā indiāņi.
· 
Gambieši tika klasificēti kā "nēģeri".
· 
Savulaik sāmus arī klasificēja kā it kā agrīnu cilvēku rases atvasi.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir termina rase vai rasu grupa definīcija?
A: Termins rase vai rasu grupa attiecas uz cilvēku sugas iedalīšanu grupās, pamatojoties uz vizuālām pazīmēm, piemēram, ādas krāsu, galvaskausa, sejas vai matu tipu.
J: Kādi ir visizplatītākie cilvēku rasu tipi?
A: Visplašāk izmantotie cilvēku rasu tipi ir tipi, kuru pamatā ir tādas vizuālās pazīmes kā ādas krāsa, galvaskausa, sejas vai apmatojuma veids.
J: Ko mūsdienu bioloģija saka par cilvēku rasu pastāvēšanu?
A.: Mūsdienu bioloģija apgalvo, ka pastāv tikai viena cilvēku rase.
J: Kāda ir vārda "rase" nozīme socioloģijā?
A: Socioloģijā vārds "rase" attiecas uz to, kā cilvēki atšķirīgi reaģē uz indivīdiem, pamatojoties uz viņu vizuālajām pazīmēm, piemēram, ādas krāsu.
J: Kāpēc tautas skaitīšanas veidlapās dažkārt cilvēkiem tiek prasīts aprakstīt viņu etnisko izcelsmi?
A: Dažkārt tautas skaitīšanas veidlapās cilvēkiem tiek prasīts aprakstīt viņu etnisko izcelsmi, lai pajautātu, "pie kādas rases grupas, jūsuprāt, piederat?".
Vai ir pareizi iedalīt cilvēkus rasēs, pamatojoties uz vizuālām pazīmēm?
A: Nē, mūsdienu bioloģija apgalvo, ka ir tikai viena cilvēku rase, un cilvēku iedalīšana rasēs, pamatojoties uz vizuālajām pazīmēm, nav precīza.
Jautājums: Kāpēc cilvēki reaģē atšķirīgi uz cilvēkiem, pamatojoties uz viņu vizuālajām pazīmēm, piemēram, ādas krāsu?
A: Cilvēki dažādi reaģē uz cilvēkiem, pamatojoties uz viņu vizuālajām pazīmēm, piemēram, ādas krāsu, tādu sabiedrības faktoru kā stereotipi un aizspriedumi dēļ.
