Īpašība
Raksturīga iezīme bioloģijā ir dzīvas būtnes iezīme. Tā ir organisma fenotipa daļa.
Katrai dzīvai būtnei, sākot no sīkiem organismiem, piemēram, baktērijām, līdz pat augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem, piemīt dažas īpašības, kas to padara īpašu. Piemēram, ziloņam ir ilkņi, liels izmērs un svars, lielas ausis un ļoti lieli ilkņi (utt.). Tās ir raksturīgas Āfrikas un Indijas ziloņiem.
Biologi šīs iezīmes sauc par īpašībām. Dzīva būtne ir veidota noteiktā veidā, tā ir tās anatomija, tās uzbūve jeb ķermenis. Fiziskā struktūra darbojas noteiktā veidā; tā ir tās funkcija, veids, kā darbojas tās ķermenis. Arī dzīvnieks rīkojas noteiktā veidā; tā ir tā uzvedība.
Dzīvas būtnes uzbūve, tās ķermeņa darbība un darbības veids - tās visas ir iezīmes. Šīs pamatīpašības ir kopīgas visiem grupas locekļiem, tāpēc tie tiek iedalīti vienā grupā. Citas pazīmes ir kopīgas tikai nelielam grupas locekļu skaitam.
Piemēram:
- Žirafēm ir anatomiska iezīme - garš kakls. Šī īpašība piemīt visām žirafēm.
- Putnu fizioloģiskā funkcija ir dēt olas, lai iegūtu mazuļus. Šī īpašība piemīt visiem putniem.
- Vilku uzvedībā ir ierasts dzīvot un medīt baros; kaķu uzvedībā ir ierasts dzīvot vienatnē vai nelielās ģimenes grupās un medīt vienatnē. Šīs raksturīgās uzvedības īpašības ir arī iezīmes.
Īpašības ir pārmantojamas: tās var tikt nodotas no paaudzes paaudzē ar gēnu palīdzību. Mendeļa darbs bija saistīts ar pazīmju pārmantojamību zirņu augiem. Organisma pazīmju kopums ir tā fenotips.
Īpašība pret raksturu
Dažādos avotos šis termins tiek lietots atšķirīgi. "Īpašība" konkurē ar terminu "raksturs".
Sinonīmi
Dažas autoritātes uzskata, ka iezīme un raksturs ir sinonīmi:
Ģenētikas vārdnīca: "Par iezīmi skat. raksturs" un "Raksturs: jebkura nosakāma organisma fenotipiska īpašība; sinonīms fenotipam, iezīmei".
"Īpašība" kā apakšpazīme
Dažos avotos tiek lietoti abi termini:
"Jebkura nosakāma iedzimta rakstura variācija. Tā ir gēnu izpausme kā daļa no fenotipa."
Tas labi darbojas ar Mendeļa rakstzīmēm. Šādos gadījumos pazīme ir sugas īpašība, kas var izpausties kā dažādas pazīmes. Piemēri:
- Acu krāsa = raksturs
- Zila acu krāsa = iezīme1
- Brūna acu krāsa = iezīme2
- Zirņu izskats = raksturs
- wrinkled = iezīme1
- smooth = iezīme2
Taču ne visas pazīmes tiek pārmantotas vienkāršā veidā kā Mendela zirņu pazīmes. Piemēram, dzīvnieka svars ir īpašība, bet to nosaka daudzi gēni, un to ietekmē arī dzīvnieka apkārtējā vide kopš dzimšanas. Svars ir a) nepārtraukts, nevis diskrēts (atsevišķas pakāpes), b) poligēnisks (kontrolē vairāki gēni), c) jo svaru ietekmē gan iedzimtība, gan vide.
Izmantots tikai "raksturs
Lai izvairītos no šīs problēmas, dažos avotos tiek lietots tikai termins raksturs. Futuyma izmanto šo sistēmu Mendeļa rakstzīmēm:
- Acu krāsa = raksturs
- Zilā acu krāsa = rakstzīmes stāvoklis1
- Brūna acu krāsa = raksturs2
- Zirņu izskats = raksturs
- wrinkled = rakstzīmju stāvoklis1
- smooth = raksturs state2
Šāds "rakstura stāvokļa" lietojums ļauj Futuimai, runājot par raksturu evolūciju, lietot tādus terminus kā "senču stāvoklis" un "atvasināts stāvoklis".
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir iezīme vai raksturs bioloģijā?
A: Bioloģijā iezīme vai raksturs ir dzīvas būtnes īpašība, kas ir daļa no organisma fenotipa.
J: Kādi ir daži pazīmju piemēri?
A: Pazīmes ir, piemēram, fiziskās īpašības, piemēram, ilkņi, lielums un svars, lielas ausis un krampju zobi, anatomiskā uzbūve, fizioloģiskās funkcijas un uzvedība.
J: Vai iezīmes ir pārmantojamas?
A: Jā, pazīmes var tikt nodotas no paaudzes paaudzei ar gēnu palīdzību.
J: Ko Mendelis pētīja par pazīmju iedzimtību?
A: Mendels pētīja pazīmju iedzimtību zirņu augos.
J: Kā biologi apzīmē visu organisma pazīmju grupu?
A: Biologi organisma pazīmju kopumu dēvē par tā fenotipu.
Vai visiem sugas locekļiem ir kopīgas pamatīpašības?
A: Jā, visiem sugas locekļiem ir kopīgas pamatīpašības, tāpēc tos iedala vienā grupā.
J: Vai noteiktas uzvedības formas var uzskatīt par organisma pazīmju daļu?
A: Jā, dažas uzvedības formas var uzskatīt par organisma iezīmju daļu, jo tās ir kopīgas dažiem sugas locekļiem.
