Kaķi (Felis catus) — mājas kaķu izcelsme, bioloģija un uzvedība

Agrāk, galvenokārt Ēģiptē, cilvēki turēja mājas kaķus, jo tie medīja un ēda peles un žurkas. Mūsdienās cilvēki kaķus bieži tur kā mājdzīvniekus. Ir arī mājas kaķi, kas dzīvo bez cilvēku aprūpes. Šāda veida kaķus sauc par savvaļas kaķiem.

Senākās liecības par kaķu kā mājdzīvnieku turēšanu ir no Vidusjūras salas Kipras, aptuveni 7500 gadu pirms mūsu ēras. Senie ēģiptieši kaķus pielūdza kā dievus un bieži tos mumificēja, lai tie būtu kopā ar saviem saimniekiem "visu mūžību".

Mūsdienās attīstītajās valstīs ir plaši pieejama speciāla barība kaķiem. Pareiza barošana palīdzēs kaķim dzīvot ilgāk, salīdzinot ar medīšanu vai barošanu ar ēdiena atliekām. Nepareiza kaķa barošana var radīt problēmas (par veselības problēmām sk. turpmāk).

Kaķi nesajūt saldo ēdienu (ar cukuru), jo viņu senčos ir notikusi mutācija (izmaiņas), kuras rezultātā kaķiem tika atņemta spēja sajust saldo garšu.

Kaķiem ir līdzīga anatomija kā citiem Felis ģints pārstāvjiem. Šai ģintij ir papildu jostas (muguras lejasdaļa) un krūšu (krūškurvja) skriemeļi. Tas palīdz izskaidrot kaķu mugurkaula kustīgumu un elastību. Atšķirībā no cilvēka rokām kaķu priekšējās ekstremitātes ir savienotas ar plecu ar brīvi peldošiem atslēgas kaula kauliem. Tie ļauj kaķiem pārvietoties cauri jebkurai telpai, kurā var ievietot galvu.

Kaķa galvaskauss ir neparasts zīdītāju vidū, jo tam ir ļoti lielas acu bedrītes un spēcīgs un specializēts žoklis. Salīdzinot ar citiem kaķu dzimtas dzīvniekiem, mājas kaķiem ir šauri izvietoti ilkņu zobi: tas ir pielāgojums to iecienītajam medījumam - maziem grauzējiem. Kaķi, tāpat kā suņi, staigā tieši uz pirkstiem, un pēdas kauli veido redzamās kājas apakšējo daļu.

Kaķi staigā ļoti precīzi. Atšķirībā no vairuma zīdītāju kaķi staigājot izmanto "soļošanas" gaitu (staigāšanas stilu), tas ir, ka tie kustina abas kājas vienā ķermeņa pusē pirms kājām otrā pusē. Šī iezīme ir kopīga ar kamieļiem un žirafēm. Gājienam paātrinoties līdz krosam, kaķu gaita mainās uz "diagonālo" gaitu, līdzīgi kā lielākajai daļai citu zīdītāju: diagonāli pretējās pakaļējās un priekšējās kājas kustas vienlaicīgi. Lielākajai daļai kaķu ir pieci nagi uz priekšējām ķepām un četri uz pakaļējām ķepām. Priekšējo ķepu iekšpusē ir kaut kas, kas izskatās pēc sestā "pirksta". Šī īpašā iezīme plaukstu locītavu iekšpusē ir karpālais spilventiņš. Karpālais spilventiņš ir arī citiem kaķiem un suņiem.

Kaķi ir aktīvi plēsēji, kas nozīmē, ka savvaļā tie medī dzīvu upuri. To galvenais medījums ir mazi zīdītāji (piemēram, peles). Tās arī vajā un dažkārt nogalina un apēd putnus. Kaķi ēd visdažādāko barību, tostarp kukaiņus, piemēram, mušas un zirnekļus. Galvenais medību paņēmiens ir izķert un mesties. Suņiem ir liela izturība, un viņi medī laupījumu lielos attālumos, bet kaķi ir ļoti ātri, taču tikai īsos attālumos. Kaķu kažoka pamatkrāsojums - tabbijainais (sk. augšējo fotoattēlu) - nodrošina tiem labu maskēšanos zālājā un mežā. Kaķis slīkst izvēlētā upura virzienā, turot ķermeni līdzeni un tuvu pie zemes, lai to nevarētu viegli pamanīt, līdz tas ir pietiekami tuvu, lai varētu strauji mesties vai uzbrukt. Kaķi, īpaši kaķēni, praktizē šo instinktīvo uzvedību, spēlējoties savā starpā vai ar mazām rotaļlietām. Kaķi prot makšķerēt. Tās izmanto priekšējās ķepas apgrieziena kustību, kas, ja tā izdodas, zivi izmet no ūdens un pār kaķa pleciem uz zāles. Nīderlandes pētījumi pierādīja, ka tas ir iedzimts (pārmantots) uzvedības modelis, kas attīstījies agri un bez mātes apmācības.

Kaķi ir klusi un labi audzināti dzīvnieki, tāpēc tie ir populāri mājdzīvnieki. Jauni kaķēni ir rotaļīgi. Viņi var viegli izklaidēties ar dažādām veikalā pirktām vai pašdarinātām rotaļlietām. Ir arī zināms, ka mājas kaķi paši iemācās lietot durvju rokturus un tualetes poda rokturus.

Kaķi ir diezgan neatkarīgi dzīvnieki. Tie var par sevi parūpēties paši, un tiem nav nepieciešams tik daudz uzmanības kā suņiem.

Kaķi saziņai izmanto daudz dažādu skaņu, tostarp mungošanu, purpināšanu, trillēšanu, šņākšanu, rūkšanu, čīkstēšanu, čivināšanu, klikšķināšanu un rūkšanu.

Svarīga ir arī ķermeņa stāja. Visa ķermeņa forma mainās, kad kaķis ir atslābis vai kad tas ir modrs. Arī ausu un astes novietojums tiek izmantots saziņai, kā arī to parastās funkcijas.

Šie saziņas veidi ir ļoti svarīgi. Tos izmanto kaķu māte un kaķēni. Tos izmanto arī starp kaķu tēviņiem un mātītēm, kā arī starp kaķiem un citām sugām, piemēram, suņiem. Kaķu māte, aizsargājot savus kaķēnus, atvairīs lielāko suni. Viņa par to brīdina ar biedējošu uzstāšanos, nikni sūkstoties, rādot nagus, izliekot muguru un liekot matiem sastingt. Ja tas neizdodas, viņa ar nagiem uzbrūk sunim uz sejas. Ir teikts, ka neviens suns nekad nemēģina uzbrukt otrreiz.

Pārošanās

Kaķi pārojas tikai tad, kad mātīte ir "riesta laikā". Riesta periodi notiek aptuveni reizi divās nedēļās un ilgst 4 līdz 6 dienas. Kaķu pārošanās ir iespaidīgs notikums. Rēgu mātīte var piesaistīt vairākus tēviņus. Tēviņi par to cīnās, un uzvarētājs iegūst tiesības pāroties. Sākumā mātīte tēviņu noraidīs, bet galu galā mātīte ļaus tēviņam pāroties. Kamēr tēviņš no viņas izvelkas, mātīte skaļi nopūšas. Tas notiek tāpēc, ka kaķu tēviņa dzimumlocekļa dzimumlocekļa dzimumlocekļa loceklim ir aptuveni 120-150 atpakaļ vērstu dzelkšņu josla, kas ir aptuveni vienu milimetru gari; pēc dzimumlocekļa izvilkšanas dzelkšņi uzglūn uz mātītes maksts sieniņām, un tas ir stimuls ovulācijas sākumam. Pēc pārošanās mātīte rūpīgi nomazgā vulvu. Ja šajā laikā tēviņš mēģina ar viņu vairoties, mātīte viņam uzbrūk. Pēc aptuveni 20 līdz 30 minūtēm, kad mātīte būs beigusi kopšanu, cikls atkārtosies.

Tā kā ne vienmēr notiek ovulācija, mātītes var neiestāties grūtniecība ar pirmo timoku, kas ar tām pārojas. Mātīte var pāroties ar vairāk nekā vienu tēviņu, kad viņa ir grūsmā, un dažādiem kaķēniem metienā var būt dažādi tēvi. Cikls beidzas, kad mātīte ir grūsna.

Kaķu grūsnības periods ir aptuveni divi mēneši, vidēji 66 dienas. Metiena lielums parasti ir trīs līdz pieci kaķēni. Kaķēni tiek atšķirti no mātes sešu līdz septiņu nedēļu vecumā, un kaķi parasti sasniedz dzimumgatavību 5-10 mēnešu vecumā (mātītes) un 5-7 mēnešu vecumā (tēviņi). Kaķu mātītēm var būt divi līdz trīs metieni gadā, tādējādi kaķenēm var piedzimt līdz 150 kaķēniem aptuveni desmit gadu ilgā vairošanās laikā.

Dzimšana un pēc tam

Grūtnieces mātītes mazuļus dzemdē pašas, instinkta vadītas. Māte atrod visdrošāko iespējamo vietu. Tad viņa to rūpīgi iztīra, vajadzības gadījumā ar mēli. Šeit viņa mierīgi dzemdēs. Jaundzimušos mazuļus viņa tīri izlaiza. Savvaļā, atstājot smaržu, riskē bīstami saskarties ar citiem dzīvniekiem. Kaķēni piedzimst akli un ar aizvērtām acīm. Viņi zīst no viņas krūts un daudz guļ. Apmēram pēc divām nedēļām viņiem atveras acis. Šajā stadijā viņiem ir zilas acis, bet ne vislabākā redze. Nedaudz vēlāk vislabāk attīstītais kaķēns izlec no ligzdas. Pārējie seko. Drīz vien viņi jūs atpazīs kā dzīvu būtni: tas ir lielisks brīdis. Sākumā viņi atgriežas ligzdā, lai barotos un gulētu. Vēl pēc dažām dienām viņi ligzdu pamet uz visiem laikiem, bet joprojām var gulēt kopā "kaķēnu kaudzītē".

Tikmēr mātīte laiku pa laikam ir atstājusi ligzdu, lai medītu, barotos, kā arī urinētu un izkārnītos. Atšķirībā no toma viņa noslēpj savus darījumus, lai paslēptu savu smaržu. Ļoti drīz kaķēni urinēs, kur vien vēlēsies, ja vien kāds viņus nepieradinās. Tas tiek darīts pēc tam, kad tie ir atšķirti no mātes, kad viņi ir gatavi kaķēnu barībai. Lūk, kā to darīt:

1. Sagatavojiet tīru kaķu paplāti, kas piepildīta ar absorbējošu smilti.

2. Dodiet kaķēniem īpašo kaķēnu barību.

3. Paņemiet kaķēnu uzreiz pēc ēšanas un ievietojiet to kaķu paplātē.

4. Ar vienu pirkstu maigi glāstiet tās vēderu.

5. Vērojiet, kā kaķēns nekavējoties apsēžas un urinē. Tāpat rīkojieties arī ar citiem kaķēniem.

6. Atkārtojiet nākamreiz, ja viņiem tas ir nepieciešams. Trešā reize viņiem nebūs nepieciešama.

Tas, ko jūs izdarījāt, ir tieši tas pats, ko karaliene darītu savvaļā. Jūs esat iedarbinājis refleksu, kas piemīt visiem kaķēniem. Problēma ir tāda, ka paplate ir mākslīga, un jūsu mātīte var veikt savas darīšanas ārpus tās. Bet vismaz jauniem kaķēniem ir nepieciešams paliktnis. Jūsu nākamais uzdevums ir piezvanīt veterinārārstam, kurš jums pateiks, kad kaķēnus vest vakcinēšanai.

Kaķēni spēlējas bezgalīgi. Tā viņi mācās. Viņi spēlēs savas iecienītās spēles, piemēram, "paslēpties un uzskriet", gandrīz ar jebkuru vai jebko. Standarta rotaļlieta ir mīkstas bumbiņas uz aukliņas, tāpat arī skrāpēšanas stabiņš.

Kaķiem ir robežas, cik tālu jūs varat tos apmācīt. Tie ir vismaz tikpat inteliģenti kā suņi, bet tie nav ganāmpulka dzīvnieki. Viņiem patīk darīt savas lietas, un saimniekiem vislabāk veicas, ja viņi pielāgojas. Nekad kaķim neuzbrūkiet: ja jūs to darīsiet, attiecības nekad vairs nebūs tādas kā agrāk. Ja patiešām vēlaties viņus atturēt, pamēģiniet sūkstīties. Arī troksnis, kas viņiem nepatīk, liks tiem aiziet. Ir teikts, ka kaķis nevienam īsti nepieder; daudzi kaķi savāc papildu saimniekus un var mainīt mājvietu, ja viņiem nepatīk izturēšanās...

Ja kaķēns ir dzimis jūsu mājās, neļaujiet tam iziet no mājas, līdz tas sasniedz divu līdz trīs mēnešu vecumu. Ja jums ir māte, viņa rūpēsies par kaķēnu. Bet, ja kaķēnu esat ieguvuši no veterinārārsta vai tirgotāja, turiet to vairākas nedēļas. Kad tas dodas ārā, jums tas ir jāuzrauga. Galvenā problēma ir tā, ka to var viegli pazaudēt. Ar laiku tas apgūs katru mājas un dārza stūrīti. Tad jūs varēsiet ar prieku ļaut tam klaiņot.

Kaķi ir ļoti tīri dzīvnieki. Viņi sevi kopj, laizot kažoku. Kaķa mēle var darboties kā matu birste, un ar to var iztīrīt un izķemmēt kaķa kažoku. Tomēr saimnieki var iegādāties kopšanas līdzekļus, lai palīdzētu kaķim pašam par sevi rūpēties. Pēc kažoka laizīšanas kaķiem dažkārt veidojas matu kūniņas. Apmatojuma bumba ir neliels kažoka gabaliņš, ko dzīvnieki izrij, kad tas kļūst pārāk liels. Tas ir pilnīgi normāli. Saimnieki ķemmē savus kaķus, lai mēģinātu novērst daudzus matu bumbuļus.

Daudzi mājas kaķi ēd barību, ko tiem dod saimnieki. Šī barība ir ražota un izstrādāta tā, lai saturētu kaķiem vajadzīgās uzturvielas. Pastāv daudz dažādu kaķu barības veidu. Tās ir dažādu garšu, un to izmaksas bieži vien ir ļoti nelielas.

Pastāv mitra barība konservos un arī sausa kaķu barība, kas ir dažāda lieluma bundžās vai maisiņos un formulās. Ir kaķēnu formulas, kaķu formulas, formulas veselībai, formulas kaķa svara samazināšanai un daudzas citas. Tās var būt pat bioloģiskas (izgatavotas no dabīgām sastāvdaļām), un tajās var būt dārzeņi, lasis, tuncis, gaļa un piena esence. Tomēr vislabāk, ja barībā ir vismaz 95 % gaļas, jo tāds ir kaķa uzturs. Tāpat pārliecinieties, ka kaķis netiek barots ar suņu barību katru dienu. Tā var padarīt kaķi aklu, jo tajā nav taurīna, kas ir acīm nepieciešama barības viela.

Kaķi slimo ar slimībām, un profilakse ir labāka nekā ārstēšana. Svarīgākais ir vakcinēt jaunos kaķus pret dažām no nāvējošākajām slimībām. Ja kaķis saslimst ar kādu slimību, palīdzību var sniegt veterinārārsts (dzīvnieku ārsts). Daži kaķi atkarībā no šķirnes, dzimuma, vecuma un vispārējā veselības stāvokļa var būt uzņēmīgāki pret slimībām nekā citi. Regulāri apmeklējot veterinārārstu, var saglabāt kaķa dzīvību daudzus papildu gadus, savlaicīgi atklājot slimības un saslimšanas.

Kaķi, kas klaiņo ārā, kādreiz saslims ar blusām. Kaķu blusas nedzīvo uz cilvēkiem, taču blusas nekautrēsies sakost ikvienu, kas atrodas to tuvumā. Īpašnieki var izvēlēties iegādāties pretblusu apkakles, bet visas vietas, kur kaķis parasti guļ, ir jātīra. Konsultācijas par blusām var sniegt veterinārārsts vai vietējais zooveikals. Ieteicams ātri rīkoties, ja kaķis saķer blusas, jo blusas var radīt kaķiem diskomfortu.

Mājas kaķiem var rasties liekais svars kustību trūkuma un pārēšanās dēļ. Kad kaķi tiek sterilizēti vai kastrēti ("fiksēti"), tie mēdz mazāk kustēties. Sterilizāciju veic mātītēm, bet kastrāciju - tēviņiem. Ir svarīgi kaķus sterilizēt, un šeit ir daži iemesli. Pirmkārt, ja kaķu mātītei ir kaķēni, tiem būs vajadzīgas mājas. Atrast mājas kaķēniem bieži vien ir diezgan grūti. Ja kaķis nav fiksēts, tam attīstās pretīga smaka. Šā iemesla dēļ audzētāji, kuriem ir veseli tomiņi, tos tur īpašā mājiņā ārpus mājas. Fiksēšana arī palīdz izvairīties no pārapdzīvotības. Pārmērīga populācija nozīmē, ka kaķu ir pārāk daudz, un daži no tiem tiks iemidzināti (iemidzināti) dzīvnieku patversmēs (dzīvnieku patversmēs).

Laba ideja ir adoptēt kaķi no veterinārārsta vai dzīvnieku patversmes. Veterinārārsts, patversme vai RSPCA pārliecināsies, ka kaķis ir vesels un sterilizēts.

Dažreiz kaķēni piedzimst ar defektiem. Cilvēkiem, kuri saņem kaķus dāvanā, ieteicams veikt veselības pārbaudi. Dažiem iedzimtiem defektiem, piemēram, sirds problēmām, nepieciešama steidzama veterinārārsta palīdzība. Citi ir nekaitīgi, piemēram, polidaktilisms. Polidaktilisms nozīmē daudz ciparu jeb daudz "pirkstu" no poly (daudz) un dactyl (cipars). Dažreiz kaķu ģimenēs ir mutācijas (izmaiņas). Lielākajai daļai kaķu katrai ķepai ir tikai četri līdz pieci pirksti atkarībā no tā, vai tā ir priekšējā vai aizmugurējā ķepa. Šiem mutācijas rezultātā iegūtajiem kaķiem ir seši, septiņi un retos gadījumos pat vairāk. Visus šos kaķus sauc par polidaktiliem kaķiem. Tos var saukt arī par Hemingveja kaķiem, jo rakstniekam Ernestam Hemingvejam piederēja daži no šiem kaķiem.

Kur atrast vairāk informācijas

Ir diezgan daudz uzziņu grāmatu par kaķiem. Meklējiet tādus nosaukumus kā Kaķu enciklopēdija vai Kaķu enciklopēdija.

Citas kaķu lapas

• Āfrikas savvaļas kaķis
• Calico kaķis
• Kaķa labošanās reflekss
• Kaķu šķirņu saraksts
• Kuģa kaķis
• Mazie kaķi

Citas vārda "kaķis" nozīmes

• Kā darbības vārds "to cat" nozīmē vilkt kuģa enkuru tā, lai tas atpūstos pie tā kaķa galvas. Tas var nozīmēt arī meklēt palīgu.
• Kaķis var būt īsa iesauka Katherine, Kathleen, Caitlin, Catalina, Katrina un Catarina.