Puma (Puma concolor) — kalnu lauva: apraksts, uzvedība, izplatība

Puma (Puma concolor) — kalnu lauva: detalizēts apraksts, uzvedība, medību paradumi, dzīvesvieta un izplatība Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Uzzini faktus un aizsardzības spējas.

Pumas (Puma concolor) — sauktas arī par pumām, kalnu lauvām vai brūnajiem panteriem — ir lieli savvaļas kaķi, kas dzīvo Ziemeļamerikas rietumu daļā, kā arī Floridā un lielākajā daļā Centrālamerikas un Dienvidamerikas teritorijas. Pumas parasti ir iedeguma vai brūngani pelēkas krāsas; to garums no galvas līdz astei var sasniegt līdz pat 2,7 metriem (aptuveni 9 pēdas), bet vidēji tas ir ap 1,8–2,4 metriem (6–8 pēdas). Svars svārstās apmēram no 29 līdz 90 kilogramiem, un tēviņi parasti ir ievērojami lielāki nekā mātītes. Lielākā daļa pumu dzīvo līdz apmēram 21 gadam. Lai gan pumas ir lieli, tās tiek klasificētas kā „mazie kaķi” (Felinae) — tātad tās ir tuvāk radniecīgas mājas kaķiem nekā lielajām rēcošajām sugām ģints Panthera. Atšķirībā no šīm lielajām sugām puma nespēj rēkt; tā izdala dažādus citus skaņu signālus — rūkoņu, sūdzību, pīkstus un purpināšanu. Tā kā pumas pēc hioidālās kaula uzbūves ir mazie kaķi, tās spēj murrāt gan ieelpā, gan izelpā, savukārt rēcošie lielie kaķi murrā tikai izelpas laikā.

Izskats un adaptācijas

Pumu kažoks ir vienveidīgs — no sārti dzeltenīgi brūna līdz pelēki brūnam, reizēm ar gaišākām vai tumšākām vaļējām vietām. Jaundzimušie mazulīši parasti ir plankumaini, kas palīdz maskēties. Aste parasti ir gara ar tumšāku galu. Pumas ir izcili atlētiskas — tās labi lec, ir spēcīgas un veiklas gan klaiņojot pa klintīm, gan mežā. Tām ir asiem nagiem un spēcīgas žokļu, kas ļauj satvert un nogalināt lielākus medījumus. Pumas arī labi peld un kāpj kokā, ja nepieciešams.

Uzturs un medību stratēģijas

Pumas ir striktas gaļēdājas un augstākā ranga plēsēji. Tās galvenokārt medī dažādu izmēru zīdītājus — biežāk sastopami upuri ir brieži, jenoti, vāveres, lapsas, truši un skunči. Atkarībā no biotopa pumu uzturā var būt arī mazāki grauzēji — peles, bebri — kā arī vidēja lieluma plēsēji un lauksaimniecības dzīvnieki: kojoti, bobikoti, brikāti, putni, dzegužas, liellopi, kazas, zivis un pat lāču mazuļi, ja rodas izdevība.

Pumas parasti medī naktī vai krēslā; tām ir labāka nakts redze nekā cilvēkam un ļoti attīstīta dzirde. Medību taktika parasti ietver sekošanu un klusēšanu, paslēpšanos un pēdējo ātro, īsu uzbrukuma lēcienu, lai pārsteigtu upuri. Pumas parasti plēsoņu dzīvi vada vienatnē; tās veido un aizsargā teritorijas, kuru lielums ļoti variē atkarībā no barības pieejamības.

Reprodukcija un mazuļu audzināšana

Grūtniecības periods ilgst aptuveni 90–95 dienas. Mātītes dzemdē 1–6 mazuļus, visbiežāk 2–3. Mazuļi piedzimst ar plankumotu kažoku un ir atkarīgi no mātes vairākus mēnešus; viņi sāk patstāvīgi medīt ap 1–2 gadu vecumu, bet pilnīgu patstāvību sasniedz dažkārt pēc 1–2 gadiem. Mātīte parasti rūpējas un māca mazuļiem medīšanas prasmes līdz tie atstāj māti.

Izplatība, teritorijas un populācijas stāvoklis

Pumas dzīvo galvenokārt attālos kalnu, mežu, krūmāju un stepju apvidos, kur pieejams pietiekami daudz medījumu. Tomēr reizēm tās sastopamas arī tuvāk cilvēku apdzīvotām vietām. Pēdējo 30 gadu laikā Ziemeļamerikā pumas ir nogalinājušas 26 cilvēkus — tomēr daudz vairāk pumu ir nogalinājuši cilvēki. Vēsturiski pumas bija sastopamas arī Ziemeļamerikas austrumos, taču 20. gadsimta beigās lielākā daļa šīs areāla populāciju izzuda dēļ intensīvas apmedīšanas un habitata iznīcināšanas. Nesen pumas novērotas arī Mičiganā, Ņūbrunsvikā, Indiānas dienvidos, Kentuki un Vermontā. Pagaidām vienīgā apstiprinātā pastāvīgā pumu populācija uz austrumiem no Misisipi upes ir Floridā, kur dzīvo savdabīga pumu pasuga — Floridas pantera, kas ir īpaši apdraudēta.

Uzvedība, teritoriju izmēri un kustības

Pumu teritoriju izmēri ļoti atšķiras — tie var būt no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem kvadrātkilometru, atkarībā no medījuma blīvuma un dzīvotnes. Tēviņi parasti sedz plašākas teritorijas un var šķērsot lielas distances, īpaši ja pārvietojas meklējot pārinieci vai jauniem dzīvniekiem izveidojoties patstāvībai. Pumas var pārvietoties ātri — īsos sprintos tās spēj sasniegt ievērojamu ātrumu, bet galvenokārt tās izmanto maskēšanos un pēkšņus lēcienus medībām.

Apdraudējumi un aizsardzība

Galvenie pumu apdraudējumi ir habitata zudums un fragmentācija, lauksaimnieciskā paplašināšanās, konflikts ar lopkopību (rezultātā nomedīšana vai nogalināšana), autoavārijas un noteiktos reģionos arī mērķtiecīga medīšana. Starptautiskā IUCN Sarkanā grāmata šobrīd nosaka Puma concolor kā sugu ar salīdzinoši plašu areālu ("Least Concern"), taču daudzas lokālas populācijas — īpaši Floridas pantera — ir nopietni apdraudētas un ir pakļautas īpašām aizsardzības programmām.

Attiecības ar cilvēkiem un drošības ieteikumi

Saskarē ar pumu nozīmīga ir piesardzība un zināšanas: izvairīties no pārgājieniem vientulās vietās naktī, nedot ēdienu savvaļas dzīvniekiem, uzraudzīt mājdzīvniekus un ierobežot lauka lopu pieejamību pumu pilsētas tuvumā. Ja cilvēks satiek pumu, ieteicams saglabāt mieru, palikt stāvus un mēģināt izskatīties lielāks (piemēram, pacelt rokas vai mēteļus), lēnām atkāpties, nerēkt un nemesties bēgt — pēkšņa rīcība var izprovocēt medījuma instinktu. Uzbrukumi cilvēkiem ir reti, taču tos nevar pilnībā izslēgt, it īpaši, ja puma jūtas apdraudēta vai ja tā aizsargā mazuļus vai aplūko slimu upuri.

Kopumā pumas ir nozīmīgs un sapārots elements ekosistēmās, kuras tās apdzīvo, kontrolējot grauzēju un lielāku zīdītāju populācijas un līdz ar to uzturot dabiskas attiecības starp sugām. Ilgtspējīga apsaimniekošana un cilvēku izglītošana par šo plēsēju bioloģiju un vajadzībām ir būtiska, lai saglabātu pumu populācijas nākotnei.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda ir pumu zinātniskā klasifikācija?

J: Cik ilgi pumas var dzīvot?

J: Ko pumas ēd?

J: Kā pumas medī savu upuri?

J: Kur pumas parasti dzīvo?

Vai pumas rēko tāpat kā citi lielie Panthera ģints kaķi?

Vai uz austrumiem no Misisipi upes ir apstiprinātas pumu populācijas?

Meklēt pēc burta