Kvolvi (Dasyurus) — Austrālijas un Papua-Jaungvinejas pundurveidīgie
Kvolvi (Dasyurus) — mazie gaļēdāji no Austrālijas un Papua-Jaungvinejas. Uzzini par izskatu, dzīvi, to draudiem, ēšanas paradumiem un aizsardzības pasākumiem.
Kvolvi (Dasyurus ģints) ir gaļēdāji pundurveidīgie, kuru dzimtene ir Austrālija un Papua-Jaungvineja. Nosaukums dasyurus burtiski nozīmē "apmatota aste". Pieaugušie īpatņi parasti ir no 25 līdz 75 cm gari, ar apmatotu asti, kas parasti ir apmēram 20–35 cm gara (aptuveni kaķa lieluma). Mātītēm ir maisiņš, kurā tās nēsā mazuļus.
Izskats un atšķirības
Kvolvi var atšķirties pēc krāsas un rakstura — daži sugas ir ar plankumiem, citi vienkrāsaini. Tie parasti ir muskuļoti, ar spēcīgām ķepām un asiem zobiem, kas piemēroti gaļēdāja dzīvei. Gara, bieza aste palīdz līdzsvarā, īpaši, ja dzīvnieks pārvietojas pa kokiem.
Uzturs un uzvedība
Kvolvi ir plēsēji, to uzturā ir mazi zīdītāji (piem., žurkas un citi grauzēji), putni, rāpuļi, insekti un reizēm arī augi. Tās ir galvenokārt nakts dzīvnieki, bieži vien vienatnē medījošas. Dažas sugas labi kāpj kokā un medī arī koku zaros vai būros.
Reprodukcija
Mātītes dzemdē un audzina vairākus mazuļus, kurus sākotnēji izdala maisiņā. Dzimšanas periodā mātītes parasti dzemdē vairāk mazuļu nekā spēj izbarot, tāpēc tikai stiprākie mazuļi izdzīvo līdz atrašanās ārpus maisiņa un neatkarībai.
Izplatība un biotopi
Kvolvi sastopami dažādos biotopos — no mežiem un krūmājiem līdz zemākām kalnu teritorijām Austrālijā un Papua-Jaungvinejā. Dažas sugas ir vairāk saistītas ar mežu fragmentiem un alu vai koku dobumiem, kur tās glabā barību un audzina mazuļus.
Apdraudējumi un saglabāšana
Kvolvus ietekmē vairāki apdraudējumi: biotopu iznīcināšana un fragmentācija, uzvestu plēsēju (piem., ēzeļu un mājas kaķu) ietekme un slimības. Viena no nopietnākajām briesmām ir toksisko niedru krupju (cane toad) saindēšanās, īpaši tur, kur invazīvās krupas izplatījušās. Lai palīdzētu, tiek veikti gan biotopa atjaunošanas projekti, gan izglītojošas un praktiskas programmas.
Viens no ievērojamākiem centieniem — Sidnejas Universitātes projekts — strādā pie metožu izstrādes, lai iemācītu kvolvi neēst toksiskās niedru krupas, izmantojot uzvedības mācīšanas paņēmienus (piemēram, kondicionētu atgrūšanu), tā samazinot saindēšanās risku.
Piederība un saistītie dzīvnieki
Kvolvi pieder Dasyurini dzimtai. Šajā dzimtā ietilpst arī citi labi zināmi pundurveidīgie, piemēram, Tasmānijas velns, antekinusi, kovari un mulgari. Daudziem šīs dzimtas pārstāvjiem ir līdzīgas dzīves taktikas — augsta medību prasme, salīdzinoši īss dzīves cikls un jutīgums pret vides izmaiņām.
Kā cilvēki var palīdzēt
- Atbalstīt un iesaistīties biotopu aizsardzības un atjaunošanas projektos.
- Samazināt mājas kaķu un suņu brīvu klaiņošanu dabā, īpaši aizsargājamās teritorijās.
- Atbalstīt zinātniskos pētījumus un izglītojošas kampaņas par invazīvajiem plēsējiem un to ietekmi.
Kvolvi ir svarīga Austrālijas un Papua-Jaungvinejas ekosistēmu daļa — gan kā plēsēji, gan kā bioloģiskas daudzveidības elements. Saglabājot to dzīvesvietas un mazinot cilvēka radītus draudus, mēs palīdzam aizsargāt šīs interesantās un noderīgās sugas nākotnei.
Quoll sugas
Dasyurus ģintī ir šādas sugas:
- Jaungvinejas kvola, Dasyurus albopunctatus, Jaunā Gvineja
- Rietumu kvola jeb Čudičs, Dasyurus geoffroii, Austrālijas rietumu daļa
- Ziemeļu kvola, Dasyurus hallucatus, Austrālijas ziemeļi
- Tīģerkvola jeb plankumainā kvola, Dasyurus maculatus, Austrālijas austrumu daļa
- Bronzas kvola, Dasyurus spartacus, Jaunā Gvineja
- Austrumu kvola, Dasyurus viverrinus, Tasmānija (agrāk Austrālijas austrumu daļa)
Pliocēnā ir vismaz viena fosilā suga - D. dunmalli.
Meklēt