Rana — patiesās vardes: sugu pārskats, izskats un izplatība
Rana ir varžu ģints. Ir vairāk nekā 90 šo varžu sugu. To vidū ir dīķu vardes, piemēram, Eiropā dzīvojošās parastās vardes. Pie tām pieder arī brūnās vardes, leoparda vardes un amerikāņu varde. Rana sugas pārstāvji sastopami Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
Rana sugas ir ļoti lielas. Tiem ir tievs viduklis un grumbuļaina āda. Lielākajai daļai Rana varžu nav kārpu kā daudzām krupjiņām. Rana vardes ir lieliski lēkāji, jo tām ir garas, tievas kājas. Visām Rana sugas vardēm, tostarp lielākajai daļai varžu, ir tīklotas kājas. Tas ļauj tām peldēt ūdenī. Rana varžu krāsa lielākoties ir zaļa, bet virspusē - brūna. Tām uz ķermeņa ir tumšāki un dzeltenīgāki plankumi.
Izskats un atpazīšana
Rana vardes parasti ir slankākas un garākām aizmugurējām kājām nekā krupji. Raksturīgas pazīmes:
- Ķermeņa izmērs: pieaugušas Rana vardes parasti sasniedz aptuveni 4–17 cm ķermeņa garumu atkarībā no sugas.
- Āda: gludāka vai viegli grumbuļaina, parasti bez izteiktām kārpām.
- Krāsojums: dominē zaļie un brūnie toņi ar tumšākiem plankumiem vai svītrām; dažām sugām ir raksturīgas vietējās variācijas un plankumi.
- Spāres un tīklotas pēdas: peldēšanai pielāgotas tīklotas kājas un garas pēdas, kas palīdz lēkāt un peldēt.
- Timpanums: dzirdes membrāna (timpanums) bieži ir labi redzama uz galvas sāniem.
Dzīvesvieta un izplatība
Rana sugas dzīvo dažādos biotopos, tomēr tām nepieciešama piekļuve ūdenim vai mitrai videi vismaz reprodukcijas periodā. Tipiskas vietas:
- dīķi, purvi, upes krasti un mitras pļavas;
- mežu un lauku teritorijas, kur ir ūdenskrātuves vai aizsprostotas straumes;
- dažas sugas pielāgojušās dzīvei cilvēka tuvumā — dārzos un lauksaimniecības zemēs.
Uzturs un uzvedība
Rana vardes ir plēsīgas — tās barojas galvenokārt ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Lielākas sugas var nozvejot arī mazus abiniekus, zivis vai grauzējus. Lielākā daļa sugu medī no slēpšanās vietām, gaidot, līdz preda ir pietuvinājusies, un tad ātri iekož ar spriganām kustībām.
Pavairošanās
Reproduktīvais cikls parasti notiek ūdenī. Mātīte izdala olas, kuras dēvē par olām vai olām kolonnās, un tās tiek apaugļotas ārēji — vīrieša amplexus laikā. Olas dēgst parasto kārtu un no tām attīstās tārpiņi (kāpuri), kas visticamāk pēc pāris nedēļu līdz mēnešu ilgām stadijām pārvēršas par maziem vardīšiem. Reprodukcijas laiks un metožu nianses atšķiras starp sugām un ģeogrāfiskajām joslām.
Taksonomija un nosaukumi
Ģints Rana pieder pie dzimtas Ranidae, kas aptver daudzus „patieso varžu” pārstāvjus. Jāņem vērā, ka taksonomija pēdējo gadu laikā ir mainījusies — daļa sugu, kas agrāk tika iekļautas Rana, ir pārvietotas citos ģintīs. Tomēr nosaukums Rana joprojām tiek plaši lietots un attiecināms uz daudziem pazīstamiem veidiem.
Aizsardzība un draudi
Daudzas Rana sugas ir izplatītas un bieži sastopamas, bet daļa populāciju ir apdraudētas. Galvenie draudi:
- dzīvesvietu zudums un degradācija (sausināšana, meliorācija, urbanizācija);
- ūdens piesārņojums un ķīmisku vielu ietekme uz ola un kāpuru attīstību;
- inficēšanās ar sēnīti Batrachochytrium dendrobatidis (haubža slimība) un citi patogēni;
- ievestās sugas un invazīvie plēsēji.
Dažu sugu aizsardzībai tiek īstenotas reintrodukcijas, dzīvesvietu atjaunošanas un piesārņojuma samazināšanas programmas.
Biežāk minētās sugas un piemēri
- Eiropā pazīstamā parastā varde (piemēram, Rana temporaria) — bieži sastopama dīķos un mežu tuvumā.
- Brūnās, leoparda un citas reģionālās šķirnes, kas var atšķirties pēc krāsas un izskata.
- Amerikāņu varde — piemērs Rana dzimtas sugas variācijai Ziemeļamerikā.
Ja vēlaties uzzināt vairāk par kādu konkrētu Rana sugu vai par tās izplatību jūsu reģionā, norādiet sugas nosaukumu vai vietu, un es sagatavošu detalizētāku aprakstu.
Grāmatas
- Dubois, A. & Ohler, A. (1995) Pelophylax apakšdzimtas vardes (Amphibia, Anura, Rana ģints): pieejamo un derīgo zinātnisko nosaukumu katalogs ar komentāriem par nosaukumus nesošajiem tipiem, pilnīgām sinonīmijām, ierosinātajiem vispārpieņemtajiem nosaukumiem un kartēm, kurās norādītas visas tipa atradnes. In: Ogielska, M. (red.): II International Symposium on Ecology and Genetics of European water frogs, 18-25 September 1994, Wroclaw, Poland. Zoologica Poloniae 39(3-4): 139-204.
- Frost, Darrel R. (2006): D. Frost, D. Frost, D.: Frost, D. Frost, D. Frost, D. Frost. Versija 4, 2006-AUG-17.
- Hillis, D. M. & Wilcox, T. P. (2005): Fylogeny of the New World true frogs (Rana). Mol. Phylogenet. Evol. 34(2): 299-314. doi:10.1016/j.ympev.2004.10.007 PDF pilnais teksts
- Matsui, Masafumi (2007): Rana okinavana Boettger, 1895 no Rykju salām, Japāna (Amphibia: Anura: Ranidae). Zool. Sci. 24: 199-204. doi:10.2108/zsj.24.199 (HTML abstrakts)
- Pauly, Greg B., Hillis, David M. & Cannatella, David C. (2009): Taksonomijas brīvība un sugu nosaukumu oficiālo sarakstu nozīme. Herpetologica 65: 115-128. PDF pilnais teksts
- Stuart, Bryan L. (2008): The phylogenetic problem of Huia (Amphibia: Ranidae). Mol. Phylogenet. Evol. 46(1): 49-60. doi:10.1016/j.ympev.2007.09.016 (HTMl abstract).
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Rana?
A: Rana ir varžu ģints.
J: Cik ir Rana sugu?
A: Ir vairāk nekā 90 Rana sugu.
J: Kur var atrast Rana?
A: Rana var atrast Eirāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā, Centrālamerikā un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
J: Kā izskatās Rana varde?
A: Rana varžu garums ir ļoti liels, tām ir slaids viduklis un krunkaina āda. To krāsa lielākoties ir zaļa, bet virspusē - brūna, ar tumšākiem un dzelteniem plankumiem uz ķermeņa.
Vai Rana varžām ir kārpas?
A: Lielākajai daļai Rana varžu nav kārpu kā daudzām krupjiņām.
J: Kā Rana varžiņas pārvietojas ūdenī?
A: Visām Rana varžu sugas vardēm, arī lielākajai daļai varžu, ir tīklotas kājas. Tas ļauj tām peldēt ūdenī.
Jautājums: Kāpēc Rana varži ir lieliski lecēji?
A: Rana vardes ir lieliskas lēkātājas, jo tām ir garas, tievas kājas.
