Grabētājčūskas — sugas, inde un izplatība
Grabētājčūskas ir čūsku dzimtas dzīvnieki un pieder pie rāpuļiem. Kopumā pasaulē ir aptuveni 50 grabētājčūsku sugu, kas galvenokārt ietilpst divās tuvu radniecīgās grupās — Crotalus un Sistrurus, tātad pie tiem var attiekties arī termins ģints. Grabētājčūskas nav saistītas ar kailgliemežu sugas — tie ir pilnīgi atsevišķi dzīvnieki.
Ārējā uzbūve un īpašības
Grabētājčūskām uz sejas ir īpašas siltumu uztverošas bedrītes (pit orgāni), kas palīdz noteikt siltās asinīs siltu upuri arī pilnīgā tumsā. Tām raksturīga aste, kuras galā ir vairākas cietas, savstarpēji salīmētas daļiņas, kas, ātri sitoties viena pret otru, rada raksturīgo „bzzzz” skaņu — tas ir brīdinājuma signāls plēsējiem un cilvēkiem. Visām grabētājčūskām ir indīgs kodums, taču inde un koduma ietekme atšķiras pēc devas un sastāva starp sugām.
Indīgums un drošība
Grabētājčūsku inde parasti ietver proteīnus un fermentus, kas izraisa audu bojājumus, asinsreces traucējumus un vietēju sāpju un pietūkuma reakciju. Indes stiprums un daudzums atšķiras pēc sugas, vecuma un upura lieluma. Cilvēkiem koduma gadījumā svarīgi ir rīkoties mierīgi: nekavējoties zvanīt neatliekamās palīdzības dienestam un pēc ārsta norādījumiem doties uz slimnīcu, kur nepieciešamības gadījumā var tikt lietota pretinde. Jāizvairās no sekojošām darbībām: nedrīkst griezt vai sūkt brūci, nedrīkst uzlikt šauru žņaugu, un nedrīkst mēģināt pārvietot upuri bez nepieciešamības.
Izplatība un dzīvotnes
Grabētājčūsku dzimtene ir galvenokārt Amerikā — to areāls stiepjas no daļām dienvidrietumu Kanādas līdz Argentīnas vidienei. Visbiežāk tās sastopamas sausās un pusžāvās biotopos: tuksnešos, krūmājos, pļavās un koku malās, taču dažas sugas dzīvo arī mitrākās vietās.
Uzturs un plēsēji
Grabētājčūskas medī galvenokārt ar indi padarītu upuri — to uzturā ir dažādi mazi un vidēja izmēra mugurkaulnieki. Tās barojas ar putnus, grauzējus un citām mazākām čūskām vai rāpuļiem. Jaunas čūskas bieži kļūst par putnu plēsēju upuriem. Pieaugušas grabētājčūskas savukārt var sastapt nopietnu ienaidnieku — piemēram, parasto karalisko čūsku (Lampropeltis getula), kas pieder pie kolubrīdu grupas, un dažos gadījumos arī savvaļas mērfu un lapsu sugas.
Vai tās rada draudus cilvēkiem?
Grabētājčūskas pēc dabas nav agresīvas pret cilvēkiem un parasti brīdina ar asti, pirms uzbrūk. Tomēr tās var kļūt bīstamas, ja tiek nejauši provocētas vai pakļautas stresa situācijai. Lielākā daļa kodumu notiek, kad cilvēks neredz čūsku un nejauši tai kļūst pārāk tuvs. Lai samazinātu risku, ieteicams novērot apkārtni dabā, nēsāt stingrus apavus un nekad neaiztikt čūskas.
Reprodukcija un dzīves cikls
Daudzas grabētājčūskas ir ovovivipāras — mātīte attīsta olas iekšķīgi, un iznāk mazi dzīvi iznākuši un relatīvi pašpietiekami mazuļi. Lielākai daļai sugu mazuļi jau no dzimšanas spēj medīt mazu upuri un drīz veido paši savu teritoriju.
Sugu piemēri
· 
Rietumu dimantknābja grabētājčūska (Crotalus atrox).
· 
Sānsperas/grabētājčūska (sidewinder) — Crotalus cerastes, raksturīga tuksnešiem.
· 
Ziemeļu melnastegrabētājčūska (Northern black‑tailed rattlesnake).
Secinājums: Grabētājčūskas ir labi pielāgotas mednieces ar raksturīgu asti-brīdinātāju un indīgu kodumu. Tās ir nozīmīga ekosistēmas daļa, regulējot mazo zīdītāju un putnu populācijas, un, pareizi izturoties, cilvēku un čūsku saskarsme var būt droša abām pusēm.
Jautājumi un atbildes
J: Kāda veida dzīvnieks ir grauzējs?
A: Gremdējčūska ir rāpuļu dzimtas čūsku suga.
J: Cik daudz ir zināmas grauzēju čūsku sugas?
A: Ir zināmas aptuveni 50 sugas grauzēju čūskas.
J: Kādēļ vārds "rattlesnake" ir atbilstošs?
A: Nosaukums "grauzējčūska" cēlies no to īpašās astes ar vairākām daļām galā, kas var izdot skaļu bzzzz skaņu jeb grabēšanu. Tas aizsargā tās pret plēsējiem un lieliem dzīvniekiem.
J: Kur dzīvo grauzējčūskas?
A.: Gremdējčūsku dzimtene ir Amerikā no Kanādas dienvidrietumiem līdz Argentīnas vidienei, parasti sausās vietās.
J: Ar ko barojas grauzējčūskas?
A.: Gremdējčūskas parasti ēd sīkus dzīvniekus, piemēram, putnus un grauzējus. Kad tās ir jaunas, daudzas no tām apēd putni. Kad tās ir pieaugušas, tām ir īpašs ienaidnieks - parastā karaliskā čūska (Lampropeltis getula).
J: Ar ko bedrīšaknābji atšķiras no citām čūskām?
A: Čūskveidīgajām čūskām uz galvas ir "bedrītes", kas uztver siltumu un palīdz tām atrast upuri un virzīties tam pretī pat tumsā. Tas palīdz atšķirt tās no citiem čūsku veidiem.
J: Vai visas grauzējčūskas ir vienlīdz bīstamas?
A: Nē, dažas grauzēju sugas ir daudz bīstamākas par citām, jo tām ir indīgs kodiens.
