Rāpuļi
Rāpuļi ir vienas no galvenajām sauszemes mugurkaulnieku grupām kopējais nosaukums. Biologi to tik bieži nelieto, jo lieto precīzākus terminus.
Vārds "rāpuļa" cēlies no latīņu valodas un nozīmē "tāds, kas rāpo". Visām dzīvajām rāpuļu sugām ir aukstas asinis, zvīņota āda un klaidošas olas. Tie izdala urīnskābi (urīnvielas vietā), un tiem ir kloaka. Kloaka ir kopīgs atvērums anālās atveres, urīnceļu un reproduktīvo kanālu izvadīšanai. Rāpuļiem ir arī atšķirīgs sirds un galveno asinsvadu izvietojums salīdzinājumā ar zīdītājiem.
Daudzas nozīmīgas rāpuļu grupas ir izmirušas, piemēram, mosasauri. Mēs mēdzam teikt, ka dinozauri ir izmiruši, taču tie ir saglabājušies kā to spalvainie pēcteči (putni). Senie rāpuļi, kas ir izdzīvojuši, ir bruņurupuči, krokodili un tuatara, kas ir vienīgais izdzīvojušais savas grupas pārstāvis. Lielākā daļa mūsdienu rāpuļu ir čūskas un ķirzakas.
Dzīvo rāpuļu pētniecību sauc par herpetoloģiju.
Tradicionālo Reptilia diagramma: tas nav klods. Lai tas būtu klods, tajā būtu jāiekļauj putni (Aves) un jāizslēdz Amniota. Tāpēc mūsdienu taksonomijā terminam "Sauropsida" bieži vien dod priekšroku salīdzinājumā ar terminu "Reptilia".
Putni attiecībā pret rāpuļiem
Daži rāpuļi ir ciešāk saistīti ar putniem nekā ar citiem rāpuļiem. Krokodili ir ciešāk saistīti ar putniem nekā ķirzakas. Teropodveidīgie dinozauri ir vēl ciešāk saistīti, jo no tiem attīstījās putni.
Kladisti dod priekšroku vienotākam (monofiliskam) grupējumam. Tā putni (vairāk nekā 10 000 sugu) tiek pieskaitīti tiem, ko cilvēki parasti sauc par rāpuļiem. (skatīt Sauropsida)
Taksonomija
Reptilia ir drīzāk evolūcijas pakāpe, nevis klods. Galvenais iemesls ir tas, ka termins "rāpuļi" neietver putnus, teropodu dinozauru pēctečus. Vēl viens iemesls ir tas, ka vārds "rāpuļi" ir maldinošs, jo daudzi izmirušie rāpuļi ļoti atšķīrās no dzīvajiem.
Tāpēc mūsdienās daudzi eksperti kā taksonomisko klasi izmanto nevis Reptilia, bet gan Sauropsida klasi (kurā ietilpst visi dzīvie un izmirušie rāpuļi un putni). Synapsida klasē ietilpst zīdītāji un visi to priekšteči. Rāpuļi joprojām ir ierastais neoficiālais termins, ar ko apzīmē dzīvās čūskas un ķirzakas. Zīdītāji ir īsts klods, tāpēc taksonomiskais termins joprojām ir Mammalia.
Tā kā rāpuļi nav monofiliski, to pārklasificēšana ir viens no galvenajiem pētnieku mērķiem. Daži taksonomisti, piemēram, Bentons, Sauropsida un Synapsida uzskata par klases līmeņa taksoniem. Abas grupas atdalījās karbonā no cilmes grupas Amniotes (agrīnie tetrapodi, kas dēja klaido olas).
Acs funkcija
Membrāna veido iekšējo plakstiņu rāpuļiem un putniem. Tā ir bālgana vai caurspīdīga, un to var pārvilkt pāri acij, lai pasargātu to no putekļiem un saglabātu mitrumu. To sauc par nictitējošo membrānu.
Dzīvi rāpuļi
- Rāpuļi (tikai dzīvās grupas)
- Krokodilu kārta (krokodili, gaviāli, kaimani un aligatori): 23 sugas.
- Sphenodontia kārta (Tuatara no Jaunzēlandes): 2 sugas
- Squamata kārta (ķirzakas, čūskas un amfisbaenīdi ("tārpveidīgie"): aptuveni 7000 sugu.
- Testudines kārta (bruņurupuči, bruņurupuči un bruņurupuču bruņurupuči): aptuveni 300 sugas.
· 
· 
Hameleoni, ķirzakas
· 
· 
Komodo pūķis, guļ. Lielākā dzīvā ķirzaka
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rāpuļi?
A: Rāpuļi ir viena no galvenajām sauszemes mugurkaulnieku grupām, kam ir zvīņaina āda, kas izdēj klaido olas, izdala urīnskābi un kam ir kloaka.
J: Vai putnus uzskata par rāpuļiem?
A: Putni ir attīstījušies no dinozauriem, bet netiek uzskatīti par rāpuļiem.
J: Kāpēc tos sauc par rāpuļiem?
A: Vārds "rāpuļi" cēlies no latīņu valodas un nozīmē "tie, kas rāpo".
J: Kas ir kloaka?
A: Kloaka ir rāpuļiem un putniem kopīgs atvērums, kurā atrodas tūpļa, urīnceļu un dzimumvadkanālu atveres.
Vai rāpuļiem ir tāds pats sirds izvietojums kā zīdītājiem?
A: Nē, rāpuļiem sirds un galvenie asinsvadi ir citādi izvietoti nekā zīdītājiem.
J: Kādi izmirušu rāpuļu piemēri ir minēti tekstā?
A: Daži tekstā minētie izmirušu rāpuļu piemēri ir mosasauri un dinozauri, kuru spalvu pēcteči ir putni.
J: Kā sauc dzīvo rāpuļu pētniecību?
A: Dzīvo rāpuļu pētniecību sauc par herpetoloģiju.
